Taupīs uz elektrības, pārtikas, izklaides, ceļojumu un degvielas rēķina
Tagad visiem jāpārskata savi tuvākie ziemas mēnešu izdevumi, komentējot pavisam karsto un puscepto ekonomikas stabilizācijas plānu, vēl decembrī redakcijai sacīja uzņēmējs Uldis Pīlēns, viena no Liepājas domes piecpadsmit gudrajām galvām – deputātiem. Kad budžets tiek samazināts visām valsts un pašvaldības iestādēm, kad uzņēmumi spiesti piebremzēt savus apgriezienus, kad arī deputātu algas tiek samazinātas, jautājām viņiem: kā šogad savu privāto budžetu taupīsit jūs?

Naudu šķiest nav rasts

“Šogad nāksies ierobežot vai atteikties pavisam no tēriņiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Jau esmu pārliecinājies, ka līdzekļus ietaupīt ļauj ģimenes ēdienkartes pārskatīšana un gatavošana mājās. Arī atpūtai var ierobežot tēriņus, piemēram, kāda ceļojuma vietā izvēlēties aktīvu atpūtu Latvijas dabā,” ar padomnieces Ievas Pukas starpniecību vēstī pilsētas galva Uldis Sesks. “Vēl noteikti pastiprinātu uzmanību pievērsīšu energoresursu patēriņam. Izvairīšos no nepārdomātiem pirkumiem un vēl cītīgāk pārdomāšu katru nākamo.”

“Esmu diezgan pieticīgs cilvēks. Neesmu nekad naudu pārāk tērējusi. Domāju, kā dzīvoju līdz šim savu iespēju robežās, tā dzīvošu arī turpmāk, man tēriņi īpaši nav jāpārskata,” saka domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. “Vienīgi man ir mazliet nemierīga sirds par kredītu. Jo pārmaiņu laiks ir priekšā, būs vēlēšanas, un ir neziņa par nākotni, jādomā, vai darba lietās man kaut kas mainīsies? Taču, kopš ģimenē esmu palikusi viena, allaž rēķinos, ka man pašai ar visiem norēķiniem arī ir jātiek galā.”

Domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, vēl tiekoties ar žurnālistiem pirms Ziemassvētkiem, atzina, ka taupības dēļ šogad nāksies atteikties no apkures ierīkošanas lauku mājā. Bet citi speciāli taupības pasākumi neesot paredzēti.

Jārēķina katrs lats

“Arī man ir jārēķina katrs lats un santīms, vai tikšu galā ar visu un ar saviem līzingiem, ar kuru palīdzību esmu pircis virkni mantu. Pagaidām nezinu, kā tikšu galā, jādomā, kā papildus nopelnīt,” atzīstas deputāts Ivars Ķervis. “Bet es zinu, ka vienmēr ir cilvēki, kuriem ir grūtāk nekā man, un es nevaru gausties.”

“Krīze mani ietekmēs vistiešākajā veidā, jo mani ienākumi no visiem avotiem būs mazāki,” atzīst Āris Ozoliņš. “Šogad būs jādzīvo taupīgi, jo būs daudziem jāpalīdz – ģimenei, bērniem, mammai. Būs jāatliek ceļojumi, mazāk jārunā pa telefonu. Kad man bija daudz vairāk naudas, tad es to skaitīju ne tik skrupulozi.”

“Kā visi citi taupīs, tā es arī,” teica Anna Krilova. “Gādājam mājās ekonomiskās spuldzes, taupām elektrību. Mūsu mājā katrā dzīvoklī ir savs siltuma skaitītājs, varu regulēt un taupīt uz siltuma rēķina. Taupām arī ūdeni, biežāk iesim ar malku kurināmā pirtī. Uztura izdevumiem vienmēr esmu sekojusi, lai tie būtu Latvijas produkti un lai mums būtu pašiem sava dārza āboli. Toties vairāk naudas tērēju, lai mazliet palīdzētu mazbērniem: lasošajam mazdēlam pērku grāmatas, bet mazmeitai jāpalīdz, lai viņa varētu Rīgā mācīties.”

Lielā nevaļībā un strupi, šķirstot pilsētas budžeta projektu pirms koalīcijas sanāksmes, ar redakciju runāja Imants Resnis. Kā jau zināms, arī viņa vadītajam Liepājas Simfoniskajam orķestrim, visiem tā darbiniekiem algas tiek samazinātas. “Būs tēriņi, no kuriem es neatteikšos, vai arī no tādiem jāatsakās? Kā nesen, no personiskajiem līdzekļiem iedevu 400 latu kora vajadzībām,” sacīja I.Resnis. Orķestra direktore Vija Feldmane paskaidro, ka decembrī, kad orķestris atskaņojis Mālera simfoniju, lai uzlabotu koncerta skanējumu, papildus pieaicināti dziedātāji no kora “Latvija”. Naudu I.Resnis ziedojis šim nolūkam.

Atsakās no dividendēm

Uldis Pīlēns, vaicāts par personisko taupības režīmu, sacīja, ka visi akciju sabiedrības “UPB” īpašnieki nolēmuši šogad peļņu nedalīt dividendēs, lai arī tās gaidāmas ļoti labas (saskaņā ar 2007.gada deklarāciju, togad U.Pīlēna ienākumi no dividendēm bijuši vairāk nekā 157 tūkstoši, un tā bijusi galvenā peļņa). Bet citādi – viņš esot pieradis dzīvot diezgan askētiski, “ēdu tikai divas reizes dienā”.

Savukārt Guntars Krieviņš, kurš aizpērn bija pelnījis četras algas valsts un pašvaldības iestādēs un dividendes privātā biznesā, kopā tuvu pie 100 tūkstošiem latu, atzīst, ka tagad par taupību nav domājis. “Izšķērdīgs nekad neesmu bijis. Situācija, kāda pašlaik ir valstī, nav patīkama nevienam. Bet ir tā, kā ir,” teica G.Krieviņš.

Krīze piegādā klientus

“Taupīt? Man tieši otrādi! Klienti nāk kā pa konveijeru – jāaizstāv cilvēki, arī uzņēmēji pret bankām, kuras nostāda ļaudis fakta priekšā, ka tiek pārtraukta kreditēšana. Jāaizstāv cilvēki pret darba devējiem, ir parādu piedziņas lietas. Darba – līdz kaklam!” atsmej Elita Kosaka, kura vada juridisko pakalpojumu biroju. Pašlaik viņas klienti ir cilvēki, kuri cieš tieši krīzes dēļ. Tomēr deputāte rēķinās, ka droši vien būs arī klienti, kuriem būs grūtības samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem. “Es nekad neesmu dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, un par taupību domāju jau agrāk. Dzīvoklī mums ir krāsns apkure, birojā termoregulatori. Man taupīt nevajadzēs! Galvenais trūkums manā dzīvē ir laiks. Galva tikai viena, rokas tikai divas,” noteic E.Kosaka.