Šonedēļ ministrijām jāsagatavo attiecīgi likumu grozījumi, kā arī jāizvērtē šo prasību atbilstība Satversmei. Bet kas notiks ar šīm nozarēm mūspusē, skaidrojām pie iestāžu vadītājiem un strādājošajiem.

Ja jāatlaiž kaut trešdaļa, tā ir traģēdija

Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktors Visvaldis Gūtmanis informē, ka iestādē vakcinācijas temps atbilstot plānotajam. Patlaban vakcinēti 97% klientu un teju puse darbinieku. “Vidējais rādītājs pārsniedz 70%, līdz ar to uzskatām, ka kolektīvā imunitāte ir sasniegta.

Neredzam šeit problēmu, ja kāds darbinieks nav vakcinējies, jo klienti ir pilnībā pasargāti,” viņš norāda.

Sociālajos centros dzīvojošo tuvinieki bijuši atsaucīgi, jo jau ierasta ir ikgadēja potēšana pret gripu.

Puse vakcinēta personāla, viņaprāt, salīdzinot ar situāciju Latvijā, esot labs rādītājs. Uz jautājumu par darbinieku apsvērumiem nevakcinēties V. Gūtmanis atbild: “Bez komentāriem. Mēs redzam, kas notiek gan masu medijos, gan visur citur… Mēs motivējam, kā varam.”

Darbinieki pašlaik interesējoties par vienreiz potējamo “Johnson & Johnson” vakcīnu, un vadītājs ir pārliecināts, ka drīz savakcinēto būs vairāk.

Vislabākā motivācija varētu būt tieši finansiālā, uzskata direktors, jo aprūpētāji saņem ļoti zemas algas: “Bažas mums ir lielas, jo šie speciālisti ir nenovērtējami, ne kurš katrs var strādāt šajā iestādē, un nav arī tik vienkārši apmācīt jaunus darbiniekus.

Finansiālais stimuls vienmēr ir labs, citādi lauku cilvēks saka, ka labāk ies strādāt savā piemājas dārziņā.”

Tāds risks pastāvot – ja noteiks obligātu vakcināciju, aprūpētāji var vienkārši masveidā aiziet no darba. “Ja mums būtu jāatlaiž kaut trešdaļa darbinieku, tā būtu traģēdija,” uzsver V. Gūtmanis.

Šī gada februārī Covid-19 smagi skāra līdzšinējā Aizputes novada pansionātu “Rokaiži”. No 130 klientiem saslima 80, slimoja arī darbinieki. Vīruss paņēma piecu iemītnieku dzīvību.

Iestādes vadītāja Edīte Lasmane stāsta, ka pašlaik vakcinēti 80,5% klientu, taču šis skaitlis svārstās, jo arī iemītnieku sastāvs ir mainīgs. Esot arī tādi, kuru tuvinieki to negrib, bet uzspiest poti nedrīkst.

No darbiniekiem vakcīnu saņēmuši 47%. “No nevakcinētajiem daļa ir pārslimojušie. Domāju, ka darbinieki gribēs vakcinēties vēl augustā,” viņa saka, tomēr arī uzsver, ka iegūtās informācijas iespaidā cilvēki sākuši domāt, vai to vajag.

“Lasa visu, kas var notikt, – ka trombi var veidoties. Viena dzīve vien jau tikai ir, un mūsu cilvēki nav tas aizsargātākais Latvijas slānis. Karstais laiks jau veido ļoti lielu trombu risku. Tikai katrs cilvēks pats zina, kā viņš jūtas,” par šaubām, kuras valda, pastāsta vadītāja.

“Ir gan bailes par to, kas var notikt, ja nesapotēsies, gan bailes no vakcīnas.

Ar prātu saproti, ka vajag, bet ziņas ir pretrunīgas. Ja liks obligāti vakcinēties, tad būs jāvakcinējas un viss būs Dieva ziņā,” E. Lasmane piebilst.

Nepārtraukts izglītojošais darbs

Liepājas Reģionālā slimnīca ir piemērs, kā vakcinācija strauji samazināja darbinieku saslimstību, uzskata Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības iesaistes daļas vadītāja Elīna Tolmačova un slimnīcas vadītājs Edvīns Striks.

“Ļoti priecē, ka Liepājas slimnīcā ārstiem nebija šaubu, vakcinēties vai ne. Vakcinējās uzreiz, un tas bija reāls paraugs pārējiem: ja mums vēl janvārī ar Covid-19 bija slimi 70 darbinieki un 60 pacienti, tad pēc potēšanas pusotra mēneša laikā stāvoklis krasi uzlabojās. Kopš pagājušā gada 28. decembra, kad slimnīcā sākās ārstu potēšana, nu kopējais vakcinēto skaits ir ap 85% no visiem apmēram 900 darbiniekiem. Vakcinējušies 99% ārstu, 95% medicīnas māsu,” E. Striks sauc skaitļus.

“Bet tas bija nepārtraukts izglītojošais darbs, kuru veica epidemioloģiskā dienesta vadītāja. Runāja grupās, nodaļās, individuāli. Tam ir diezgan labi rezultāti. Nedaudz grūtāk ir ar jaunāko personālu. Bet pārliecināšanas process ir nepārtraukts. Turpinās sarunas, lai arvien lielāku daļu personāla varētu vakcinēt. Pašlaik no slimnīcas personāla ar kovidu ir slims tikai viens virtuves darbinieks. Šī ir tā daļa darbinieku, starp kuriem ir vismazāk vakcinēto. Līdz ar to mēs, piemēram, nevaram atjaunot slimnīcas personāla ēdināšanu, kamēr virtuves darbinieki nav sapotēti. Nevaram riskēt ar citu darbinieku veselību.

Jaunākā personāla sapratne par šo ir diezgan zema. Tiek pieminētas visādas sazvērestības teorijas.

Šķiet, ka šī sabiedrības daļa ieklausās tajos, kuri ir pret vakcināciju, lasa tās vietnes, kur vairāk izpaužas vakcinācijas noliedzēji,” slimnīcas vadītājs saka.

E. Striks stāsta, ka slimnīca ir devusi darbiniekiem laiku izlemt par potēšanos un savakcinēties līdz 1. septembrim. Pēc šī termiņa noteikšanas viena daļa līdzšinējo vakcinācijas skeptiķu pieteikušies potei.

Viņš uzskata, ka pareizi rīkojas arī Rīgas Stradiņa universitāte, kas pasludinājusi, ka no 1.septembra klātienē atļaus mācīties vakcinētiem vai tiem, kuri ir nodevuši kovida analīzes un spēs pierādīt, ka viņi nav infekciozi. Tomēr viņš atzīst: “Ļoti labi saprotam, mētāties ar kadriem nevaram, neesam tik pārbagāti, lai varētu atļauties kaut kādu atlaišanu no darba. Tā ir mūsu problēma, kā cilvēkus motivēt. Jāatrod veids, kā pārliecināt, ka ir jāpotējas. Jāpagaida, kādu lēmumu izsludinās valsts.”

Vienīgais attaisnojums – medicīniskas indikācijas

E. Striks uzskata, ka spēcīgs motivators darbinieku vidū būs tas apstāklis, cik ilgi vēl būs pieejamas bezmaksas kovida analīzes. “Ja tās ik pa laikam jāveic par savu naudu, tad jāsāk rēķināt, kas ir finansiāli izdevīgāk – visu laiku testēties vai vienreiz sapotēties.”

Nevakcinētie darbinieki testus veic reizi nedēļā, par to pašlaik maksā valsts. Bez tam slimnīcas vadība plāno atalgot darbiniekus, kuri atbalstījuši kovida infekcijas ierobežošanu. “Domāju, finansiāli,” slimnīcas vadītājs piebilst.

“Protams, ir cilvēki, kuriem tiešām veselības apstākļi neļauj potēties. Par tiem mēs šeit nerunājam. Ja cilvēkiem ir medicīniskas indikācijas, kuru dēļ viņi nevar vakcinēties, tad, pēc RSU nostājas, analīzes viņiem apmaksātu darbavieta un šajos gadījumos vispār nevar būt nekādas runas par atlaišanu.

Bet ja nepotēties ir tava kaprīze, tad par analīzēm maksā pats, – man liekas, tas ir ļoti loģiski. Pilnīgi piekrītu tam, ka sabiedrības veselība un drošība ir stipri augstāk vērtējama nekā katra indivīda iedomas.”

“Piejūras slimnīcā” pašreiz no aptuveni 200 darbiniekiem potēti apmēram 57%, pastāsta iestādes galvenā ārste Evija Siliņa. “Darbinieku attieksme sākumā bija piesardzīga. Visatbildīgākie bija ārsti un māsas. Laika gaitā aizvien vairāk darbinieku sāka pieņemt faktu, ka ir jāpotējas, un aizvien vairāk arī potējas. Bet ir mums arī tādi, kuri baidās, saka, ka viņiem vēl trūkstot informācijas.

Un ir cilvēki, kuriem ir veselības problēmas, tādēļ baidās vakcinēties. Bet domāju, ka ir arī psiholoģiski iemesli, kāpēc cilvēki to nedara.

Spiest mēs nevienu nespiežam, tikai aicinām. Nekādu represiju nav.”

E. Siliņa uzskata, ka būtu pareizi medicīnas nozarē noteikt obligāto potēšanos: “Jo mēs strādājam ar pacientiem, varam viņus apdraudēt, un viņi var apdraudēt mūs. Ja valdība to pasludinās, mēs valdības lēmumu pildīsim. Domāju, ka pie mums cilvēki nestrādā ķeksīša vai naudas pēc, tas ir sirdsdarbs. Stipri šaubos, vai mēs zaudēsim potēšanas dēļ darbiniekus. Būs vien jāvakcinējas.”

Kā stimulēt? “Ar burkāna metodi, piedāvāt kādus bonusus. Piemēram, es izbaudīju to, ka aizgāju uz teātri kā cilvēks. Kovidsertifikāts jau šobrīd paver iespējas atkal dzīvot normālu dzīvi. Pašvaldībai arī vajadzētu kaut kādā veidā motivēt iedzīvotājus potēties,” slimnīcas vadītāja saka.

Skolās līdz 80% slieksnim tālu

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece aizvadītās nedēļas ievadā paziņoja, ka, lai septembrī mācības varētu organizēt klātienē, pret Covid-19 jābūt vakcinētiem vismaz 80% pedagogu.

Liepājā šis skaitlis varētu būt grūti sasniedzams, vērtē Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas palīdze komunikācijas jautājumos Renāte Meļķe.

Kopumā Liepājas izglītības iestādēs strādā 2172 darbinieki, tostarp 1393 pedagogi. No tiem šobrīd vakcinējušies aptuveni 850, proti, gandrīz 40%, informē R. Meļķe, piebilstot, ka šī statistika proporcionāli ir atbilstoša arī kopējam Liepājas vakcinēto iedzīvotāju skaitam.

“Mums nav informācijas par to, vai un cik pedagogu būtu izlēmuši vakcinēties un devušies to darīt tagad, tomēr nav izslēdzams, ka šis skaitlis vasarā ir pieaudzis,” viņa saka.

Konkrētus secinājumus varēšot izdarīt tieši pirms mācību gada sākuma, kad iecerēts no jauna apkopot statistiku par vakcināciju Liepājas pedagogu vidū.

“Ceram, ka tad vakcinēto skaits būs palielinājies, bet šaubos, ka tas sasniegs valdības noteiktos 80%,” norāda R. Meļķe.

Viņa uzskata, ka vakcinācija ir katra individuāls lēmums, to nevar noteikt par obligātu prasību, tā vietā būtu jāmeklē citi drošības instrumenti.

“Šobrīd skolotāji ir atvaļinājumā, tāpēc konkrētus skaitļus nosaukt ir ļoti grūti, bet skaidrs, ka ir daļa pedagogu, kas vakcinējas labprāt, bet ir daļa, kas to nevēlas darīt. Nav arī tā, ka vadība spiestu vakcinēties, tas nav uzstādījums,” skaidro Liepājas 8. vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Dace Mickus.

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā Covid-19 vakcīnas šobrīd varētu būt saņēmuši aptuveni trešdaļa pedagogu un teju visi tehniskie darbinieki, turklāt pēc savas iniciatīvas. Tur, tāpat kā citviet, organizēta grupveida vakcinācija un pedagogi paši pieteikušies, informēja ģimnāzijā.

Līdzīgi notikumu gaita risinājusies arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, kur vakcinēti varētu būt aptuveni 60–65% pedagogu, pastāsta skolas direktors Kārlis Strautiņš. “Pirmajā vakcinācijas posmā vairāk nekā puse kolēģu pieteicās vakcinēties,” viņš norāda.

Sākotnēji aptuveni 30% skolas darbinieku bijuši par vakcināciju, aptuveni 30% nebija izlēmuši, daļa vēlējušies nogaidīt, bet neliela daļa arī bijusi pret vakcināciju.

“Daudzi, kas sākotnēji bija noskaņoti skeptiski, pēc kolēģu piemēra redzēja, ka vakcinācija ir droša, un vēlāk paši izlēma vakcinēties,” skaidro direktors, neslēpjot, ka daži pedagogi pret vakcīnām noskaņoti skeptiski joprojām.

Pedagogu vidū pilnīgas vienprātības nav

“Saņemt vai nesaņemt Covid-19 vakcīnu ir katra paša lēmums,” saka kādas Liepājas vidusskolas pedagoģe, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa izlēmusi vakcinēties, jo pati uz savas ādas izbaudījusi šo slimību un apzinās tās nopietnību.

Pedagoģe neslēpj, ka kolēģu vidū par šo tēmu nevalda vienprātība. “Ir daudzi, kas ir par vakcināciju, jo grib atgriezties pie klātienes mācībām, bet ir arī daļa, kas dažādu iemeslu dēļ vēlas nogaidīt.” Tomēr, lai gan šis ir lēmums, kas jāpieņem katram pašam, būtu jāņem vērā arī profesijas specifika, viņa uzskata.

“Mums ir publiska un atbildīga profesija. Ja runa ir par cilvēku un bērnu dzīvību, tas uzliek zināmu atbildību, un diemžēl dažreiz tomēr demokrātija jāpārkāpj. Katram skolēnam ir ģimene un tāpat arī katram skolotājam. Nebūtu jāriskē ar citu veselību un dzīvību,” uzskata pedagoģe.

Domas dalās arī pirmsskolas pedagogu vidū. “Attieksme ir ļoti dažāda. Ir darbinieki, kas jau pašā sākumā lēma par labu vakcinācijai, daži vēl pārdomā, saka pirmsskolas izglītības iestādes “Prātnieks” vadītāja Ilze Koņušaka. “Šis temats satrauc katru cilvēku, katram ir personīga attieksme un viedoklis,” viņa piebilst.

Vairāk nekā 50% darbinieku vakcinējušies pirmsskolas izglītības iestādē “Delfīns”, informē iestādes vadītāja Nora Strode. Šis skaitlis gan varētu būt arī lielāks, jo darbinieku starpā viedokļi strauji mainās. “Darbinieku pozīcijas ir ļoti dažādas. Ir tādi, kas raizējas par savu veselību un iespējamajām blaknēm, daži domā par ērtībām, kas varētu rasties vakcinējoties – ceļošana, kultūras pasākumi,” stāsta vadītāja. “Nav arī tā, ka būtu smagas diskusijas starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem vai savstarpēja pārliecināšana.”

Nav gara gaidītāju rinda

Liepājas izglītības iestādēs pedagogu trūkums joprojām ir samilzusi problēma, tāpēc vairāki iestāžu vadītāji neslēpj, ka pat tad, ja situācija spiestu atlaist darbinieku, kurš atsakās vakcinēties, viņi to nevarētu darīt, jo pretējā gadījumā vienkārši nebūtu kas strādā. Daži tomēr šādu iespēju arī neizslēdz.

“Jau tagad trūkst darbinieku, ir grūtības atrast labu skolotāju,” pauž Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš.

“Kur nu vēl atlaist, ko tad likšu lietā? Ja būtu kvalitatīvi pedagogi, kas gaida rindā, un starp tiem spēj tik izvēlēties, tad tas būtu izvērtējams. Bet esošajos apstākļos, nē,” teic direktors.

Pēc viņa teiktā, skolas vadībai nav nedz tiesiska, nedz ētiska pamata spiest darbiniekus vakcinēties. “Ja, piemēram, cilvēks ir pirmspensijas vecumā un viņam ir hroniskas veselības problēmas, tas vispirms ir izvērtējams viņam pašam, konsultējoties ar ģimenes ārstu. Es neesmu tiesīgs viņu spiest darīt ko tādu, kas, pēc viņa domām, var nākt par sliktu viņa veselībai, kur nu vēl tā iemesla dēļ šo pedagogu atlaist.”

Pret šādu praksi ir noskaņots arī Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs. “Pats esmu vakcinējies un cenšos būt paraugs saviem darbiniekiem, bet likt to darīt piespiedu kārtā nav īstais veids. Šis vīruss ir jāaptur, mums ir jāaudzina sabiedrība ar savu piemēru, bet gribam panākt rezultātu ar ātrām, totalitārām metodēm. Tas nestrādās. Sabiedrības pretreakcija ir tikai loģiska,” viņš norāda.

P. Jurs atklāj, ka vēlas, lai mācības notiktu klātienē gan no direktora, gan no vecāka perspektīvas, taču pedagogu atlaišana nav risinājums. “Atkal būsim citas problēmas priekšā, jo kur es pēkšņi atradīšu, piemēram, jaunu ķīmijas skolotāju? Pedagogu trūkst. Alternatīvu īsti nav – vai nu visi esam vakcinējušies un mācības notiek klātienē, vai arī neesam, un mums joprojām ir surogātvariants, bet atlaist skolotājus nevaram.”

Līdzīgu nostāju pauž pirmsskolas izglītības iestādes “Delfīns” vadītāja N. Strode. “Mums jau tagad faktiski ir vakances, kuras ilgstoši nevaram aizpildīt. Daudzi darbinieki strādā vairākās izglītības iestādēs, mēs pedagogus atlaist reāli nevaram atļauties,” viņa skaidro.

Savukārt PII “Prātnieks” vadītāja I. Koņušaka norāda, ka, pirms izdarīt secinājumus, ir jāsagaida konkrētāki valdības norādījumi. “Es rīkojos atbilstoši noteikumiem. Ir pienākumi, kas jāpilda.”

“Lai gan saslimšana ar Covid 19 valstī kopumā mazinās, šis jautājums ir aktuāls, un mēs nezinām, kas mūs sagaida rudenī, tāpēc uzskatu, ka vakcinācija ir viens no drošākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un līdzcilvēkus, tai skaitā viens no nosacījumiem, lai jauno mācību gadu varētu uzsākt klātienē,” teic Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

UZZIŅAI

Plānotās izmaiņas darba devējiem

• Darba devēja pienākums ir ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nodrošināt epidemioloģiski drošus pakalpojumus – pakalpojuma sniedzējam būs jāiegūst vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
• Darba devējam ir tiesības pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nodarbinātajiem, kuri pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašiem.
• Darba devējam ir tiesības atstādināt no darba pienākumu pildīšanas, pārcelt citā amatā vai izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kurš līdz 15. septembrim nebūs ieguvis vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikātu.

Avots: Ministru kabinets