Nedēļas
nogalē Maskavas namā, Rīgā, notika Latvijas Krievu kopienas (LKK)
sanāksme, kurā tika nomainīta organizācijas vadība. Līdz šim
to vadīja liepājnieks Valērijs Kravcovs. Par LKK jauno prezidentu
ievēlēts Vladimirs Sokolovs, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā
norādīts organizācijas mājaslapā, Sokolovs dzimis 1952.gadā
Rīgā vecticībnieku ģimenē. Viņš absolvējis Rīgas
9.vidusskolu, bet pēc tam mācījies Sevastopoles Augstāko jūras
kara inženieru skolā. No 1977. līdz 1991.gadam Sokolovs dienēja
padomju armijā uz atomzemūdenēm. Kopš 1998.gada viņš nodarbojas
ar sabiedrisko darbību. Viņš ir sabiedriskās organizācijas
“Pilsoņu un nepilsoņu savienība” priekšsēdētājs.

Tiek
minēts, ka Sokolovs ne tikai rīkojis dažādus sabiedriski
nozīmīgus pasākumus, bet viņš ir arī pazīstams mecenāts, kurš
atbalstot Latvijas krievu mācību valodas skolas u.c. LKK informē,
ka Sokolovs ir aktīvs cīnītājs par Latvijas iedzīvotāju
pilsoniskajām tiesībām.

Sanāksmē
notika arī LKK valdes vēlēšanas, kurās tika ievēlēti 12 valdes
locekļi. Starp tiem ir Latvijā nereģistrētās organizācijas
“Nepilsoņu kongress” līderis Aleksandrs Gapoņenko,
bijušais Latvijas Krievu kopienas prezidents Valērijs Kravcovs un
citi.

Kā
ziņoja telekanāla TV3 raidījuma “Nekā personīga”,
vienlaikus “Maskavas namā” notika konference, kurā
sprieda par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru
Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē
Baltijas valstu loma kara noziegumos. Starp delegātiem bija līdzīgi
domājoši vēsturnieki un pētnieki, daži no Igaunijas, Lietuvas,
Izraēlas un Baltkrievijas, taču visvairāk no Krievijas –
mācībspēki no augstskolām, eksperti.

Ieraugot
kameras un žurnālistus, kājās no zāles pēdējām rindām
zibenīgi uzlēca viens no krievu kustību aktīvistiem Latvijā
Sokolovs un steidza brīdināt konferences rīkotāju Viktoru
Guščinu. Abi žurnālistus izstūma aiz durvīm.

Sokolovs
vēlāk raidījumam atzina, ka pēc pasākuma tiks izdota grāmata,
kurā tiks apkopoti visi referāti.

Konferencē
piedalījās arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem Žurnālistu
savienības vadītājs Juris Paiders, kurš rakstījis grāmatas kopā
ar “Saskaņas” līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu.
Piedalījās arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē “Krievu
kultūras dienas”. Viņa vadītajam “Kultūras attīstības
fondam” piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Raidījums
atgādina, ka novembrī Maskavā notika Krievijas tautiešu
5.kongress. Uz to ieradās arī Guščins ar domu biedriem. Guščins
mudināja aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures
pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par
PSRS okupāciju un atdzimstot nacisms.

Guščins
un kāda Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību “Baltijas
vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs”. Atskaitēs
Latvijas valstij biedrība naudas lietās nav bijusi īpaši atklāta.
Finanšu avoti – nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi
ziedojumi. No 2009.gada Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126
000 eiro.