Šā gada 1.ceturksnī slimnīcas par 54% pārsniedza plānoto pakalpojumu apjomu, līdz ar to patlaban valsts parāds slimnīcām par padarīto darbu veido nu jau 11,8 miljonus latu, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotā un publiskotā informācija.

Ja līdz marta beigām ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu apmaksai bija plānoti 21,5 miljoni latu, tad dzīvē pakalpojumi tika sniegti par 33,3 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka parāds kopš februāra beigām audzis par gandrīz 3 miljoniem latu, jo februāra beigās valsts bija parādā 7,9 miljonus latu.

Lielākās summas valsts ir parādā lielākajām Latvijas slimnīcām. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, sniedzot pakalpojumus pacientiem, ir iztērējusi par 71% vairāk līdzekļu, nekā tai bija plānots izmantot gada pirmajos trīs mēnešos. Ja šai laikā bija plānots izlietot 5,5 miljonus latu, tad reāli pakalpojumi esot sniegti par 9,5 miljoniem latu.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai valsts ir parādā 2,9 miljonus latu, un slimnīcas pārstrāde no janvāra līdz martam bijusi 69%. Daugavpils reģionālās slimnīcas pārstrāde šajos mēnešos ir bijusi 56%, Vidzemes slimnīcas – 81%, Liepājas Reģionālās slimnīcas – 72%.

Daudz smagāka situācija ir Krāslavas slimnīcā, kur pakalpojumi sniegti gandrīz par četras reizes lielāku summu, nekā tā bija ierēķināta slimnīcas budžetā. Četras reizes vairāk par plānoto ir iztērēts arī Alūksnes slimnīcā.

Tai pat laikā ir arī slimnīcas, kurās viss plānotais finansējums nav apgūts, piemēram, Talsu slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Ludzas rajona slimnīca un Saldus veselības centrs.

Jau ziņots, ka līdz šim Finanšu ministrija nebija devusi atbildi, vai akceptēs Veselības ministrijas prasīto naudas pārdali, lai varētu samaksāt slimnīcām 4,3 miljonus latu par janvārī veikto darbu.