Aptuveni divdesmit gadu laikā, kopš atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, situācija Liepājā ar valsts valodu nav īpaši mainījusies – pārkāpumu gadu gaitā nekļūst ne mazāk, ne arī vairāk. To atzīst Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Vija Āboliņa.

Liepājā vidēji mēnesī saņem ap trim, četrām sūdzībām par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā, kā arī aptuveni tikpat pārkāpumu konstatē regulārajās valsts valodas inspektoru pārbaudēs, secina V. Āboliņa. Tomēr viņa uzskata, ka šis rādītājs nav nemaz tik labvēlīgs. “Visus šos divdesmit gadus pārkāpumu skaits valsts valodas jomā turas vienā līmenī.

Pārkāpumi gan lielākoties esot nelieli – galvenokārt saistīti ar produktu lietošanas pamācībām instrukcijās, dažādu marķējumu un vizuālās informācijas nepilnīgu tulkojumu utt. Vairums pārkāpumu saistīti ar krievu un angļu valodas lietošanu, nenodrošinot adekvātu tulkojumu valsts valodā.

Pakalpojumu sniedzēju un patērētāju savstarpējā komunikācijā daudz pārkāpumu nav konstatēts, jo uzņēmēji, kuri domā par izaugsmi, lielākoties nodrošina iespēju apkalpot klientus gan valsts, gan arī citās valodās. Tikko Latvijas presē aprakstītais gadījums, kad Liepājā kāds klients, kurš firmā vērsies ar savu vajadzību latviešu valodā, pretī saņēmis aizskarošus izteikumus krievu valodā, neesot raksturīgs, atzina V. Āboliņa.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”