Vairākas skolas Liepājā realizē mazākumtautību izglītības programmas, kur stundām būtu jānotiek bilingvāli, taču bieži vien bērni latviešu valodu tā arī neiemācās. Rodas jautājums, vai tā ir izglītības sistēmas vaina, vai arī vecāki bērniem liek domāt, ka valsts valodas pārzināšana nav obligāta.

Runājamo iemācās no galvas

Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Pedagoģijas nodaļas vadītāja Alda Ķestere stāsta, ka Izglītības pārvalde mēdz saņemt ziņas par situācijām, kad bērni neprot latviešu valodu, un konkrētās situācijas tiek izskatītas. Kaut arī latviešu valodas nezināšana nav attaisnojama, A. Ķestere skaidro, – kā jau jebkurā mācību priekšmetā, arī latviešu valodā ir tādi skolēni, kas nespēj vai negrib apgūt mācību vielu.

Pēdējos trīs gadus Izglītības pārvaldes pārraudzības jautājumos iekļauta arī latviešu valodas mācīšana mazākumtautību skolās. Izglītības pārvalde dodas uz mazākumtautību skolām, vēro stundas un tās analizē, lai izvērtētu realizētās izglītības programmas. Notiek sarunas ar skolotājiem, kuru laikā tiek izvērtētas arī skolotāju valodas zināšanas. A. Ķestere stāsta, ka

ir situācijas, kad skolotājs stundā runājamo tekstu iemācās no galvas, taču, uzsākot sarunu par kaut ko citu, skolotājs nespēj komunicēt, bieži vien pat nesaprotot jautāto.

Pedagoģijas nodaļas vadītāja skaidro, ka ne tikai latviešu valodas stundas, bet arī skolotāju attieksme un apzinīgums veido skolēnu prasmi un vēlmi sarunāties latviešu valodā.

Kā vēl vienu problēmu Izglītības pārvalde ir novērojusi svešvalodu skolotāju nespēju sarunāties latviski, kas arī tiks pārbaudīta un risināta. Diemžēl Izglītības pārvalde spēj sniegt tikai metodisko palīdzību, tādēļ šādiem skolotājiem tiek ieteikts apmeklēt kursus, taču nekādus sodus piemērot pārvalde nevar.

A.Ķestere norāda, ka vairākās mazākumtautību skolās tiek organizēti latviešu valodas kursi, lai mudinātu latviski nerunājošās sabiedrības daļu apgūt valsts valodu.

Zināšanas – problēma

Izglītības metodiķe Inta Budriķe uzskata, ka komunikācijai latviešu valodā ir jākļūst par vajadzību. ”Kamēr sabiedrība nebūs ar vienotām prasībām par latviešu valodas lietošanu un mēs paši necienīsim savu valodu, nekas nemainīsies. Krievu tautības cilvēki nejūt nepieciešamību sarunāties latviski, jo visbiežāk krievu valodā runājošajiem latvieši atbild krieviski. Aizbraucot uz citām valstīm, mēs taču runājam viņu valodā – mums nenāk ne prātā sākt sarunāties latviski.”

Arī Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības ”Laumiņa” vadītāja Indra Bunka ikdienu pavada ar bērniem no dažādām skolām un atzīst, ka bērnu latviešu valodas zināšanās noteikti ir problēma, jo katrā pulciņā ir aptuveni trīs bērni, kas latviešu valodu neprot.

Lielākā daļa pulciņu vadītāju, strādājot ar bērniem, runā abās valodās.

Citi bērni latviešu valodu cenšas uztvert un mācīties no apkārtējiem, taču citi pat neklausās un neiedziļinās, jo ir pieraduši, ka ar viņiem sarunājas krievu valodā.

I.Bunka uzskata, ka tā noteikti nav izglītības sistēmas vaina, jo ir bērni, kas skolā latviešu valodu iemācās ļoti augstā līmenī, taču citi iemācās atstāstīt, uzrakstīt stundā mācīto, īsti pat neizprotot. Rezultātā skolas mācību viela ir apgūta, taču dzīvē to pielietot bērns neprot. BJC pārstāve pārliecināta, ka viss ir atkarīgs no vecāku domāšanas. Ir vecāki, kas, vedot bērnus uz pulciņiem, lūdz vadītājus ar bērnu sarunāties latviski, taču citi paši runā tikai krievu valodā.

Pēc skolas beigšanas – uz Krieviju

Tomēr Liepājas pilsētas 12. vidusskolas direktors Valerijs Jepiskoposovs uzskata, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, skolēnu valsts valodas zināšanas uzlabojas ar katru gadu. ”Es domāju, ka pēc desmit gadiem, iespējams, šādu problēmu nebūs vispār. Jau šobrīd mūsu skolas jauniešiem problēmas sagādā tikai dažādi termini un sarežģītāka viela, kas arī tiek izskaidrota krievu valodā, taču pārējās mācības notiek latviešu valodā.”

Direktors atzīst, ka 12. klašu latviešu valodas eksāmenu kārtošana mazākumtautību skolu skolēniem ar latviešiem nav salīdzināma, taču progress ir acīmredzams. ”Protams, gramatika un valodas lietojums mēdz būt kļūdains, taču kopumā jaunieši latviešu valodu pārzina,” novērojis V. Jepiskoposovs.

Reizēm pamatskolas bērni tomēr gan uzskata, ka latviešu valodu mācīties nav nepieciešams, jo pēc skolas pabeigšanas dosies dzīvot uz Krieviju,

taču starp vidusskolēniem šādas situācijas ir retums. Vidusskolēni mācās, rēķinoties ar eksāmenu kārtošanu latviešu valodā, un pēc vidusskolas pabeigšanas ir gatavi stāties augstskolā. Direktors atzīst, ka viss atkarīgs no ģimenes nostājas, jo vecāki ir bērnu piemērs.

Ar varu nepiespiedīsi

Liepājas Aleksandra Puškina 2. vidusskolas absolvente Aleksandra Neftina ļoti labi pārzina latviešu valodu, taču atzīst, ka citiem jauniešiem skolas laikā bijušas problēmas ar valsts valodu. ”Es uzskatu, ka valodu ir grūti iemācīties, ja nav prakses. Pirms dažiem gadiem skolas laikā latviski runājām tikai latviešu valodas stundās. Citās stundās skolotāji laiku pa laikam runāja latviski, taču paši nerunājām – mēdzām tikai lasīt.” Viņa stāsta, ka neviens skolēns brīvprātīgi nesarunājās latviski, jo uzskatīja, ka valodas zināšanas nav nepieciešamas – kāds tāpat braukšot prom, citi iztikšot, jo arī vecāki neprotot.

Aleksandra uzskata: ”Ar varu jau runāt latviski nevienu nepiespiedīsi. Varētu pat teikt, ka skolēnu attieksme nav lojāla ne Latvijai, ne valodai, jo viss jau nāk no ģimenes, tādēļ bieži nesarunāšanās ir tikai princips.” Viņa uzskata, ka

problēma nav skolā, jo skolotāji dara savu darbu lieliski, – ja skolēni vēlas ņemt, viņi dod visas nepieciešamās zināšanas.

2. vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente Miļena Kuharuka mācās 11. klasē, un uzskata, ka valodas līmenis noteikti nav vienāds visiem skolēniem. ”Prasmes katram ir citādas, atkarībā no ģimenes, komunicēšanas ar latviešiem. Citiem ir draugi no latviešu skolām, ar ko komunicē latviski.” Viņas klasesbiedriem un vecāko klašu skolēniem komunikācija latviešu valodā problēmas nesagādā, jo vidusskolā visas stundas šobrīd notiek valsts valodā – krieviski tiek paskaidrota tikai grūti saprotamā mācību viela. Šobrīd skolā neesot novērojama nevēlēšanās mācīties latviešu valodu, jo katrs, kurš saprot, ka paliks uz dzīvi Latvijā, zina, ka bez valsts valodas nespēs studēt un strādāt.