Somijā valzirgs sākotnēji manīts Haminas pilsētiņā, kas atrodas ne pārāk tālu no Krievijas robežas, tādēļ nodēvēts par Haminas valzirgu. Tur viņš atbrīvots no zvejas tīkliem, kuros dzīvnieks bija sapinies.

Vēlāk valzirgds parādījās 27 kilometrus rietumu virzienā esošajā Kotkas pilsētā. Ceļotājs arī Somijā radīja diezgan lielu ažiotāžu, bet mēģinājums glābt dzīvnieku kļuva par vērienīgu operāciju, kam gan nebija laimīgu beigu.

Notikumus detalizēti atspoguļoja Helsinku tabloīds “Iltalehti”, kas, atsaucoties uz policiju, vēsta, ka valzirgs pamanīts kādas privātmājas pagalmā, kur viņš visu otrdienu pavadījis guļot.

No krasta līdz šai privātmājai valzirgs aizkļuvis pa šauru grāvi, kas stiepjas pa mežainu apvidu.

Kotkas iedzīvotājs Jukka Hovila no Kotkas no rīta pamodies un brīnījies par salauzto drēbju žāvējamo pagalmā.

“Padomāju, ka pagalmā viesojusies stirna, bet arī jokoju, ka varbūt vainojams Haminas valzirgs,” laikrakstam pastāstīja J. Hovila.

Pēc brīža viņš pie sava pagalma egļu dzīvžogā pamanīja vaininieku, kurš iedzīvotājam par pārsteigumu tiešām bija valzirgs. Jukka aizgāja dažus metrus līdz guļošajam dzīvniekam un izdzirdēja šņākšanu.

“Tuvāk negāju, bet redzēju, ka valzirgam mugurā bija viena pavisam svaiga rēta. Varbūt tā radās pēc sadursmes ar laivu?” spriež iedzīvotājs.

Viņš par valzirgu paziņoja atbildīgajiem dienestiem, kuri nolēma doties un pārbaudīt situāciju.

Notikuma vietā ieradās policija, veterinārārsti, ugunsdzēsēji un glābēji.

Dzīvnieku glābēji pastāstīja, ka viņi mēģinājuši mudināt valzirgu atgriezties ūdenī, bet viņš uz cilvēku rīcību īsti nav nereaģējis.

Lielākoties valzirgs bijis nomodā, bet dažreiz snaudis, ik pa laikam pagriežoties uz citiem sāniem.

Valzirgs vietējos iedzīvotājos izraisījis lielu interesi. Apskatīt valzirgu ieradās gan kaimiņi, gan citi vietējie iedzīvotāji, stāstot, ka tas ir nacionāla mēroga notikums, kas obligāti jāapmeklē.

Policija norobežoja teritoriju, lai valzirgs varētu atpūsties mierā un drošībā, kā arī, lai drošībā būtu sanākušie ļaudis.

Sākotnēji pastāvēja cerība, ka valzirgs pēc snaudas atgriezīsies jūrā. Vietējā dzīvnieku aprūpes un aizsardzības dienesta direktore Nina Tronti sacīja, ka nav plānots pārvietot valzirgu. Tāpat sākotnēji nebija paredzēts dzīvnieku pārvest uz Korkeasari savvaļas dzīvnieku slimnīcu, ja vien tam nebūs nepieciešama palīdzība. “Ja dzīvniekam klājas labi, jūra un piekraste tam ir vispiemērotākā vieta,” viņa sacīja.

Tomēr pamazām pieauga bažas par dzīvnieka stāvokli, un cilvēki sprieda, ka valzirgs izskatās izsalcis.

Eksperti konstatēja, ka tas ir sliktā stāvoklī. Dzīvnieks bija ļoti izsalcis, un tā zemādas tauku slānis bija ļoti plāns. Tika secināts – maz ticams, ka tas izdzīvos savvaļā.

Pastāvēja divas alternatīvas – dzīvnieka eitanāzija vai nodošana ekspertu aprūpei. Vietējā savvaļas dzīvnieku klīnika bija gatava uzņemt valzirgu, taču tā pārvietošanai pastāvēja zināmi riski.

Varas iestādes sāka gatavoties transportēšanai un pagalmā novietoja piekabi ar pārvešanai paredzēto būri.

Valzirgs uz to reaģēja ar pārcelšanos no zāliena uz blakus esošo ceļu. Tas pārvietojies ar grūtībām un palika guļam blakus esošā meža biezoknī.

Ap desmitiem vakarā dzīvnieks tomēr nogādāts kravas automašīnā, lai pārvestu to uz savvaļas dzīvnieku slimnīcu. Tomēr pēdējo dienu pārdzīvojumi un transportēšana novājinātajam dzīvniekam bija pārāk smags pārbaudījums, un tas ceļā nomira.

Baltijas jūras apskaloto valstu mediji šogad ir daudz rakstījuši, iespējams, par vienu un to pašu valzirgu, kas martā manīts pie Dānijas krastiem, bet vēlāk tā gaitas atspoguļotas Vācijas, Polijas, Latvijas, Igaunijas un nu arī Somijas presē.