Pēc apspriedēm ar pašvaldību deputātiem par administratīvi teritoriālo reformu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norāda, ka, visticamāk, ministrijas sākotnēji piedāvātajā pašvaldību robežu reformas kartē parādīsies izmaiņas, vēstīja “LNT Ziņas”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirmais piedāvājums paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 35. Tagad šajā kartē varētu parādīties par kādu novadu vairāk, pieļauj Pūce. Izmaiņas gan nebūšot pārāk nozīmīgas.

Pūce norāda, ka ministrija labākos risinājumus vēl vērtē, bet galvenās korekcijas plānotas teritorijās, kas atrodas ap Latvijas galvaspilsētu Rīgu. “Ir skaidrs, ka īpaši Pierīgā ir pašvaldības, kur datu dziļāka analīze rāda, ka pašvaldības iedzīvotāju paradumi, kā viņi lieto publiskos pakalpojumus, ir ļoti dažādi. Atbilstoši tam ir jāveido teritorija. Galvenokārt tas piedāvājums [par izmaiņām] būs tur – Pierīgā,” “LNT Ziņām” uzsvēra Pūce.

Ministrs vērtē, ka sanāksmes ar apvienojamo novadu deputātiem bijušas ļoti dažādas – citās dominējušas emocijas, bet citas bijušas lietišķas, jo pašvaldību pārstāvji nākuši klajā ar saviem priekšlikumiem vai kompromisa modeļiem.

Liepājas piedāvātais kompromisa variants paredz, ka ap pilsētu esošās astoņas lauku pašvaldības apvienotos vienā, kā to ir piedāvājusi ministrija. Vienlaikus pati Liepāja saglabātos kā patstāvīga pilsēta. Pašvaldību vadītāji ministriju aicināja apvienot Priekuli, Pāvilostu, Grobiņu Aizputi, Durbes novadu, Nīcu, Vaiņodi un Rucavu vienā Lejaskurzemes pašvaldībā. To atbalsta gan šīs lauku pašvaldības, gan Liepāja.

Pilsētai apvienošanās ar lauku novadiem būtu kā attīstību bremzējošs enkurs, uzskata Liepājas domē. Tikmēr lauku novadu vadītāji nobažījušies, ka Liepājā ir kopumā vairāk iedzīvotāju – tāpēc šādās lauku un pilsētas piespiedu laulībās vienmēr dominētu Liepājas vajadzības. Pašvaldību vēlēšanās lauku novadi nevarētu iegūt pienācīgu pārstāvniecību.

Pūce par liepājnieku un apkārtējo novadu priekšlikumu gan ir piesardzīgs. Pastāv bažas, ka piedāvātais Lejaskurzemes novads, kuram nebūtu izteikta centra, nebūtu ekonomiski dzīvotspējīgs. Tas attiecas arī uz citiem gadījumiem, kuros teritorijas ap republikas nozīmes pilsētām vēlas saglabāt neatkarību no centra un otrādi. “Visos gadījumos, kur izveidojas tikai lauku teritorijās balstīta pašvaldība, tai ir milzīgs risks, ka viņiem pietrūks resursu savas darbības nodrošināšanai,” norāda Pūce.