“Konkrētu datumu vēl nevaru nosaukt, bet pavisam drīz,” Juris Dilba apliecina, ka Liepājā plānots atvērt resursu centra “Marta” filiāli, kur atbalstu varēs meklēt no vardarbības cietušie. Kā rāda policijas rīcībā esošā informācija, teju katru dienu Liepājā tiek saņemti izsaukumi uz dažādiem ģimenes konfliktiem, kuros cietušas sievietes, apliecinot – šāds centrs būtu ļoti vajadzīgs.

Vardarbība aktuāla visu laiku

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Liepājas Sociālajā dienestā un Jauniešu mājā notika semināri, iezīmējot resursu centra “Marta” darbības sākumu Liepājā un tās apkārtnē. Centra “Marta” Liepājas projektu vadītājs J.Dilba pastāsta, ka nākotnē darbu plānots izvērst tā, lai sniegtu palīdzību un profesionāļu konsultācijas gan vardarbībā cietušām sievietēm un viņu bērniem, gan cilvēku tirdzniecības upuriem.

“Šobrīd Liepājas nodaļai vēl nav savu telpu, taču ir idejas un uzrakstīti vairāki projekti. Kad projektus apstiprinās, tad sāksim strādāt ar pilnu jaudu,” J.Dilba sola, ka lielāka skaidrība varētu būt gada nogalē.

Par filiāles vietu izvēlēta Liepāja, jo J.Dilba pats ir liepājnieks, un nolēmis atgriezties dzimtajā pilsētā. “Bija doma kaut ko veidot Rēzeknē, bet tur nebija cilvēka, kas to varētu darīt,” skaidroja J.Dilba. Turklāt Liepājā neesot organizācijas, kas fokusētos tieši uz darbu ar vardarbībā cietušajiem. “Tā kā bija vairāki apsvērumi, kāpēc izvēlēta Liepāja,” rezumēja J.Dilba, kurš Rīgā centrā “Marta” darbojies vairāk nekā desmit gadu.

J.Dilba iepriekš laikrakstam “Kurzemes Vārds” apliecināja, ka vardarbība pret sievieti ir aktuāla visu laiku. “Pirms diviem gadiem publicēja lielu Eiropā veiktu pētījumu, kurā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra aptaujāja sievietes visā Eiropā, arī Latvijā. Saskaņā ar šo pētījumu, Latvijā 39 procenti sieviešu savā dzīves laikā vismaz vienu reizi ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību. Šis rādītājs ir augstāks par vidējo Eiropas Savienībā,” zināja teikt centra “Marta” pārstāvis. Lielākā daļa pāridarītāju ir sievietei tuvi cilvēki: vīrs, partneris, tēvs, draugs u.c.

“Skatoties no otras puses, proti, analizējot, cik daudz vardarbībā cietušo sieviešu meklē palīdzību policijā vai Sociālajā dienestā, labi redzams, ka šis skaitlis ir ļoti mazs. Tādēļ, ka cietušās nav gatavas vai baidās runāt par notikušo.

Un tas ir saprotams. Aiziet no varmācīgām attiecībām ir ļoti grūti, jo cietušajām parasti piemīt ļoti zems pašvērtējums un neticība tam, ka kaut kas var mainīties viņām par labu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, kā strādā un cik atvērtas ir atbalstošās iestādes – policija, sociālais dienests, Bāriņtiesa, nevalstiskās organizācijas u.c.” Vēl viens aspekts ir sabiedrības attieksmes jautājums kopumā: cik mēs katrs esam iecietīgi pret vardarbību vai faktu, ka tā notiek vai notikusi man kaimiņos, vai pat aiz dzīvokļa sienas.

J.Dilba norādīja, ka jau vairāk nekā divus gadus Latvijā strādā ļoti laba sistēma cietušo aizsardzībai. Policijai un tiesai ir tiesības nekavējoties pieņemt lēmumus, lai vardarbīgo personu tūlīt pat nošķirtu no cietušās sievietes un bērniem. “Reāla apdraudējuma gadījumā ir jāzvana policijai,” pamāca J.Dilba, “kura atbrauks, konstatēs apstākļus un apdraudējuma gadījumā nekavējotie pieņems lēmumu par varmākas nošķiršanu no cietušās. Vispareizākais ir sievietei pašai rīkoties, meklējot palīdzību. Var zvanīt arī uz centra “Marta” tālruņa numuru 80002012.”

Aizkar gan fiziski, gan ar vārdiem

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknis teju katru dienu saņem izsaukumus uz dažādiem ģimenes konfliktiem, informē VP KRP vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova, apstiprinot J.Dilbas teikto, – vardarbība ir aktuāla visu laiku.

“Galvenokārt varmākas ir pašu ģimeņu vīrieši, kuri vardarbīgi izturas pret savām dzīvesbiedrēm. Vardarbība izpaužas gan fiziski, gan verbāli un nereti tā tiek demonstrēta mazgadīgu bērnu klātbūtnē,” zina stāstīt M.Šeršņova.

“Gadījumi, kuros varmākas ir paziņas, kaimiņš vai bērns pret savu vecāku vai vecvecāku, ir retāki.”

Valsts policijai, ierodoties notikuma vietā, nereti konflikti jau ir atrisināti un cietusī nevēlas rakstīt iesniegumu. M.Šeršņova gan uzsver: “Notikuma vietā cietusī persona var aizpildīt pieteikumu policijas lēmumam par nošķiršanu, izvēloties kādu aizliegumu piemērot personai, kura rada draudus, kā arī var lūgt tiesai izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.”

“Pēc palīdzības policijā vēršas gan paši cietušie un viņu tuvinieki, gan arī par šādiem gadījumiem ziņo Sociālais dienests un Bāriņtiesa, nereti arī skolas,” atklāj M.Šeršņova, un turpina: “Cilvēkiem, pret kuriem tikusi vērsta vardarbība, ir jāgriežas ar iesniegumu policijā, taču rehabilitāciju var saņemt Sociālajā dienestā un krīžu centros, arī nevalstiskajās organizācijās.”

Policijas pārstāve piekrīt, ka atbalstu centri grūtībās nonākušajiem ir nepieciešami, turklāt, ja tādi atradīsies Liepājā un rehabilitāciju varēs saņemt uz vietas, nebūs nepieciešams bez vajadzības pamest pilsētu.

Liepājas pilsētas pašvaldības policijas pārstāve Ineta Mikute piebilst, ka uz pieteikuma pamata, uzrakstot iesniegumu, likumsargi var ievietot īslaicīgās aizturēšanas telpās personu, kas ir reibuma stāvoklī un izturas tik agresīvi, ka tuviniekiem ir bail ar viņu atrasties vienā telpā. Pēc tam aizturētajai personai var tikt sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc LAPK 171.p.p. un 167.p., – tie ir pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību.

Uzziņai

Statistika par vardarbības gadījumiem Liepājā

2014.gadā ir pieņemti deviņi policijas lēmumi par nošķiršanu, kā arī 12 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. 2015.gadā pieņemti 4 policijas lēmumi par nošķiršanu un 25 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šogad, līdz 2016.gada 1.decembrim, ir pieņemti jau 32 policijas lēmumi par nošķiršanu un 24 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Avots: Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde

2016.gadā īslaicīgās aizturēšanas telpās uz pieteikuma pamata (tuvinieks uzrakstījis iesniegumu, ka persona ir reibuma stāvoklī, izturas tik agresīvi, ka ir bail atrasties ar viņu vienā telpā) ir ievietotas 33 personas.
Avots: Liepājas pilsētas pašvaldības policija