Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Veido darba grupu, lai risinātu problēmu glābēju iekļūšanai iekšpagalmos

Veido darba grupu, lai risinātu problēmu glābēju iekļūšanai iekšpagalmos
08.10.2014 07:15

liepajniekiem.lv

Operatīvo dienestu – ugunsdzēsēju, Ātrās palīdzības u.c. – iekļūšana
mikrorajonos, pieaugot personīgo transportlīdzekļu skaitam, sevišķi vakara
stundās ir neiespējama pie ēkām novietoto transportlīdzekļu dēļ. Lai šo
problēmu risinātu, otrdien, 7.oktobrī, pie sarunu galda sēdās operatīvo
dienestu, apsaimniekotāju un pilsētas pašvaldības pārstāvji, pārliecinājās
portāls.

Liepājas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts,
uzrunājot lielāko Liepājas namu apsaimniekotāju pārstāvjus un operatīvo
dienestu – ugunsdzēsēju, Valsts un Pašvaldības policijas un Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) – pārstāvjus, atzina, ka operatīvo
dienestu iekļūšana uz izsaukumiem iekšpagalmos ir sāpīga tēma: ”Automašīnu ir
teju vai vairāk, nekā iedzīvotāju. Bet iekškvartālu plānojums šādam
transportlīdzekļu skaitam nav domāts. Līdz ar to, kad jāierodas operatīvajiem
dienestiem, rodas problēmas.”

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris
Romāns Andrijauskas skaidroja, ka minētā problēma ierobežo ugunsdzēsējus
operatīvi un kvalitatīvi veikt savus pienākumus. ”Esam par šo tēmu iepriekš
runājuši gan ar iedzīvotājiem, gan apsaimniekotājiem, taču risinājums bijis
īslaicīgs – pāris dienas pēc pārrunām iebrauktuves ir atbrīvotas, bet tad viss
atgriežas vecajās sliedēs. Līdz ar to VUGD saviem spēkiem šo problēmu atrisināt
nevar,” tā R.Andrijauskas, piebilstot, ka rekonstruētie pagalmi izskatās
cerīgi. Taču ne visi pagalmi ir rekonstruēti.

VUGD pārstāvja viedoklim pievienojās NMPD vecākais operatīvā
transportlīdzekļa vadītājs Aļģis Knieta: ”Kur ēkām ir vairāk par pieciem
stāviem, ir nopietnas problēmas. Mežu iela, Daugavas iela, Krūmu iela,
Klaipēdas iela u.c. Operatīvajam transportlīdzeklim jāapstājas pat 100 līdz 200
metrus no izsaukuma vietas. Protams, mediķi šo attālumu var mērot kājām, bet ja
jānes nestuves ar smagi slimu cilvēku, rodas problēmas izlaipot starp
novietotajām automašīnām.”

Viņš min gadījumus, kad mediķi nestuves ar slimnieku gan pār
automašīnu jumtiem bijuši spiesti celt, gan pār kupenām slidināt: ”Tādēļ nereti
esam spiesti saukt talkā ugunsdzēsējus, jo mediķi paši saviem spēkiem netiek
galā.” A.Knieta uzskata, ka iedzīvotāji, novietojot pie ēkām savus
transportlīdzekļus, nedomā, ka var notikt nelaime: ”Un ugunsdzēsēju tehnika ir
vēl lielāka.”

To apstiprināja VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris
Andrejs Beļakovs, norādot, ka glābēju autopacēlājs ir teju 15 metrus garš un ap
6 metriem plats ar izlaistām ”ķepām”, līdz ar ko tam nepieciešama ievērojami
lielāka vieta, lai piekļūtu izsaukuma vietai un pildītu pienākumus. Viņš rosina
problēmu risināt laikus, pirms notikusi kāda nelaime.

Arī namu apsaimniekotāji piekrita, ka iekļūšana iekšpagalmos
ir apgrūtināta. Ar to saskarties nākas arī viņiem. Taču, kā skaidroja SIA
”Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma, visas labās
ieceres līdz šim ir atdūrušās finansējumā. Proti: ”Līdzko iedzīvotāji uzzina,
ka viņiem būs jāapmaksā kaut vai 15% no nepieciešamās summas, tā nevienam vairs
neko nevajag.”

Taču viņš uzskata, ka nebūtu pareizi automašīnu īpašniekus
sodīt par to, ka viņi transportlīdzekļus novietojuši savas mājas pagalmā.
A.Rimma uzskata, ka vispareizāk būtu, ka Pašvaldības un Valsts policijas
darbinieki brīdinātu iedzīvotājus nepārkāpt noteikumus un aicinātu viņus meklēt
citu vietu transportlīdzekļa novietošanai.

Glābēji aicināja pilsētas pašvaldību, Valsts un Pašvaldības
policiju palīdzēt atrisināt šo problēmu, lai ugunsdzēsēji un mediķi pēc
iespējas kvalitatīvāk varētu sniegt palīdzību iedzīvotājiem. R.Andrijauskas pat
piebilda, ka Pašvaldības policija kontrolē, vai automobiļi netiek novietoti
zālienā, bet netiek skatīts, vai ar automobiļiem nav bloķēta pieeja
iedzīvotājiem. Viņaprāt, vismaz iepretim kāpņu telpu ieejas durvīm būtu
jāatstāj brīva vieta operatīvajam transportam.

Šo domu atbalstīja Ātrās palīdzības pārstāvis, piebilstot,
ka projektus dzīvojamo māju teritoriju labiekārtošanai, pirms tiek veikta
pagalmu pārbūve, būtu nepieciešams saskaņot ar operatīvajiem dienestiem.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas
iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš apstiprināja, ka
arī iekšpagalmos automašīnas nedrīkst novietot uz ietvēm un brauktuvju
krustojumos.

E.Rāts norādīja, ka jau vairākus gadus turpinās dzīvojamo
māju teritorijas labiekārtošana ar pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu, kam
tiek novirzīti no uzņēmuma ”Liepājas enerģija” dividendēm iegūtie līdzekļi. Pēc
E.Rāta teiktā programma, kuras ietvaros iedzīvotājiem ir iespējams saņemt
pašvaldības līdzfinansējumu pat 85% apmērā, tiks turpināta arī nākamajā gadā.
Taču, kamēr visi iekšpagalmi nav sakārtoti, jārod pagaidu risinājums, lai
operatīvie dienesti varētu nokļūt uz izsaukumiem.

Pašvaldības, namu apsaimniekotāju un operatīvo dienestu
pārstāvji tikšanās laikā nolēma veidot darba grupu un sākt ar mazumiņu –
apsekot visproblemātiskākās vietas mikrorajonos. ”Šī nav vienā mirklī
atrisināma problēma,” atzina domes izpilddirektors.

Kad tas būs paveikts, tiks sperts nākamais solis, nosprieda
pārstāvji. Piemēram, vietās, kur ir pilsētas pašvaldības zeme varētu tikt
uzstādītas ceļa zīmes, kas liegtu šajās vietās novietot transportlīdzekļus. Bet
pie daudzdzīvokļu ēkām, kas ir iedzīvotāju kopīpašums, visprātīgākais īstermiņa
risinājums būtu veidot uz ietvju apmalēm dzelteno horizontālo marķējumu, kas
neļautu novietot transportlīdzekļus tieši pretim sekciju ieejām.

Portāls jau informēja, ka ugunsdzēsēju iekļūšana mikrorajonu
iekšpagalmos ir ļoti nopietna problēma. Glābēji atzīst, ka problēmas iekļūt
iekšpagalmos ir visos Liepājas mikrorajonos, taču viskritiskākā situācija ir
Daugavas ielā, kur abpus brauktuvei novietoti iedzīvotāju transportlīdzekļi.  

Ugunsdzēsēji problēmas risinājumu saskata jaunu stāvvietu
izveidē. Arī uz zaļo platību rēķina, jo citu variantu nav, jau iepriekš atzina
R.Andrijauskas: ”Nav izslēgts, ka nelaime var piemeklēt arī kādu no tiem, kas
kategoriski iebilst pret zaļo platību samazināšanu un stāvvietu izbūvi,
tādējādi atslogojot no stāvošajiem transportlīdzekļiem iebrauktuves.”

UZZIŅAI

Ugunsdrošības noteikumu 2.3.punta ”Ēku, telpu un dzīvokļu
īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākumi”
22.apakšpunkts nosaka: ”Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības
ūdens ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu
piekļūšanu”, bet 26.3.apakšpunkts nosaka, ka aizliegts ”ierobežot teritoriju
tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām un būvēm”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz