Gunārs Ansiņš: Tik milzīgu atbalstu negaidīju

“Godīgi sakot, negaidīju tik milzīgu iedzīvotāju atbalstu, kāds vēsturiski [Liepājas partijai] nav bijis,” teic Liepājas partijas saraksta līderis Gunārs Ansiņš.

Viņš esot pārsteigts arī par krievvalodīgajiem vēlētājiem, jo matemātiski rēķinot, daļa no viņiem uzticējušies gan Latvijas Reģionu apvienībai, gan Liepājas partijai.

“Šī, iespējams, ir pirmā reize, kad ne “Saskaņa”, nekāda cita [nelatviešu elektorāta] partija domē nav ievēlēta,” spriež Liepājas mērs.

Viņš pateicas visiem liepājniekiem, kuri piedalījās vēlēšanās, kā arī priecājas, ka izdevies vairot iedzīvotāju aktivitāti.

“Gribu pateikt paldies katram, kas balsoja par Liepājas partijas komandu. Tagad tikai jāturpina strādāt!”

Par iespējamo koalīciju vēl esot pāragri spriest.

Tagad Liepājas partija apspriedīšoties ar pārējām abām domē ievēlētajām partijām – “Latvijas Reģionu attīstību” un Nacionālo apvienību.

G. Ansiņš: “Izrunāsim gan stratēģiskos, gan praktiskos jautājumus, un tad, visticamāk, partijas valde pieņems lēmumu par turpmāko gaitu.”

Jautāts, kāpēc, viņaprāt, Liepājas partija vēlētāji nemīl sievietes, jo visas daiļā dzimuma pārstāves šajā sarakstā ir vairāk izpelnījušās atzīmi “pret” nekā “par”, G. Ansiņš sacīja, ka, aplūkojot visu partiju sarakstus, konstatējis, ka “tā ir laikam ir zināma problēma daudzās pašvaldībās”.

“Liepājas gadījumā no visām partijām, kas iekļuvuši domē, ievēlēti tikai vīrieša dzimuma kandidāti.

Man ļoti žēl, ka tā. Domāju, ka katrā kolektīvā zināmā mērā vajadzīgas arī dzimuma līdztiesības. Sievietes dažbrīd arī politiski savādāk tās bildes redz, nekā tikai vīrieši.”

Šis gads nav pirmais šāds precedents Liepājas pašvaldībā – arī 1997. gada vēlēšanās pilsētas domē deputātu mandātu ieguva tikai vīrieši.

Liepājas partija vēlēšanās guvusi pārliecinošu uzvaru – 45,74% vēlētāju balsu, kas tai domē nodrošina deviņas vietas.

Jānis Vilnītis: Koalīcijas domē, visticamāk, nebūs

Partijas “Latvijas Reģionu apvienības” Liepājas saraksta līderis Jānis Vilnītis, vērtējot sava politiskā spēka rezultātus Liepājas domes vēlēšanās, pauda, ka vienmēr jau var labāk.

“Taču labā ziņa ir, ka par mums balsis atdevuši vairāk nekā 4000 liepājnieku, kas nav maz, un tas faktiski ir līdzīgs rezultāts kā pirms četriem gadiem. Līdz ar to var teikt, ka savus atbalstītājus neesam zaudējuši, bet vienlaikus arī neesam tos ieguvuši klāt.”

J. Vilnītis arī atgādina, ka no LRA līdzšinējā piecinieka domē vislielākā pieredze viņam un vēl arī Modrim Šveidukam, tikmēr Salvis Roga, Madara Lapsa un Kristers Krafts domē iekļuva ar tā saucamo mīksto mandātu.

“Līdz ar to viņu pieredze ir salīdzinoši īsa, un, iespējams, arī atpazīstamība nav tika laba. Taču kopumā vērtējot, ja esam spējuši savu vēlētāju nezaudēt, tad tas nav slikti. Protams, gribējās labāk, jo mums bija lieli plāni un solījumi, ejot uz vēlēšanām.

Tagad, skatoties rezultātu, droši vien būs ļoti grūti to izpildīt, bet kaut kādu daļu gan centīmies īstenot. Vienkārši jāsaprot uzvarējošās partijas taktika.

Teorētiski Liepājas partijai pietiek pašai ar sevi un nevajag nevienu citu.

Visticamāk, jau koalīcijas nebūs. Kāda tur koalīcija, ja domē ievēlētas visas trīs koalīcijas partijas. Šis ir Liepājas partijas laiks. Skatīsimies par ko sarunās spēsim vienoties – par kādiem uzdevumiem un darbiem.

Centīsimies par savas programmas spilgtākajiem uzdevumiem vienoties un ielikt tos rīcības plānos”.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanas komisijas datiem, Liepājas partija vēlēšanās uzvarējusi, iegūstot 45,74% vēlētāju balsu, bet LRA ar 20,26% balsu ierindojas otrajā vietā.

Valērijs Agešins: Šīs vēlēšanas liecina par naudas varu

“Priekš manis šīs vēlēšanas bija patiesības brīdis, jo mēģināt atgriezties [politikā] prasa milzu spēku. Un pietrūka pavisam nedaudz, jo par mani nobalsoja vairāk nekā pustūkstotis cilvēku. Citi kandidāti no citiem sarakstiem ar līdzīgu rezultātu iekļuvuši domē,” saka partijas “Saskaņa” Liepājas saraksta līderis Valērijs Agešins.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, “Saskaņa” Liepājā saņēmusi nepilnu 4,4% vēlētāju atbalstu.

“Nedaudz pietrūka līdz veiksmīgam finišam,” atzīmē V. Agešins, sakot paldies visiem iedzīvotājiem par atbalstu vēlēšanās.

Viņaprāt “Saskaņai” neviena partija balsis nav atņēmusi – vien daļa šī politiskā spēka vēlētāju nav gājusi pie vēlēšanu urnām.

V. Agešins pauž pārliecību, ka par “Saskaņu” Liepājā balsoja gan latvieši, gan nelatvieši, jo šī politiskā spēka vēlētājs mūsu pilsētā “ir pragmatisks, inteliģents un izglītots”.

“Manuprāt, šīs vēlēšanas bija sacensība starp tiem, kuri lasa, un starp tiem, kuri patērē video rullīšus.

Diemžēl tie, kuri lasa, sāk zaudēt, un uzvar tie, kuriem patīk patērēt video rullīšus – tiktokos utt.

Šīs vēlēšanas liecināja arī par naudas varu, jo uzvarēja tieši tās trīs partijas, kurām ir dāsns valsts finansējums. Uzskatu, ka tās visas veiksmīgi izmantoja arī administratīvo resursu.

Piemēram, ja mēs kaut ko asfaltējam un taisām, tad to darām par visu nodokļu maksātāju naudu. Taču viens otrs gozējas uz šī fona.”

Runājot par jaunievēlēto Liepājas domes sastāvu, V. Agešins izmanto sinoptiķu leksiku, sakot, ka “tagad Liepājas domē pavisam izteikti būs labējie laiki, nevis kreisi centriskie vai vēl kādi”.

V. Agešins: “Domē ievēlēts spilgti konservatīvs sastāvs – tur, diemžēl, praktiski nav ne liberāli, ne sociāldemokrātiski domājošu cilvēku.”

Viņš arī atzīmē, ka “tīri matemātiski”, Liepājas partijai pašvaldībā domubiedri nav vajadzīgi.

“Liepājas partija var veidot visu, ko grib. Tai nav vajadzīgs ne Jānis Vilnītis, un kur nu vēl nacionāļi. Jo tā ir tīra uzvara.”

Uzticīgs Uldim

“Esmu uzticīgs Uldim, jo viņš pagaidām ir vienīgais, kurš kaut ko ir izdarījis,” balsojumu par Liepājas partiju un īpaši Uldi Sesku pamato Rimants no Tosmares.

“Ceļus savedis kārtībā, pilsētu kaut cik. Nevarētu jau teikt, ka ideāli, tomēr kaut cik jēdzīgi. Arī sociālā joma sakārtota.”

Rimanta sieva Sigita norāda, ka jaunajai domei vairāk jāpievēršas pilsētas mikrorajoniem.

“Dzīvojot Tosmarē, liekas, ka svarīgāks ir pilsētas centrs.

Mums ir trotuāri drausmīgā stāvoklī, šeit nav bērniem sporta laukumu. Labi, uzņēmums vienu maziņu uztaisīja, bet vajag kaut vai trenažierus, lai bērniem ir iespēja iziet un kaut ko darīt. Domāsim, ka būs labāk,” viņa saka.

“Par Ansiņu balsoju,” saka Austra Vītola no Zaļās birzs.

Kāpēc senioru pārim tāda izvēle, skaidro Andris Vītols: “Mēs esam maznodrošinātie, mums ir 400 eiro pensija, bet pašvaldība palīdz.”

Taču ar pārliecību izsvītrojis Uldi Sesku.

“Viņš visu iznīcināja.

Visas fabrikas. Likvidēt jau ir viegli, bet atjaunot grūti. Mūsu trīs bērni ir Anglijā jau 13 gadus, tur jau ir divi mazbērni. Vajadzēja ar apdomu likvidēt. Pie stacijas 70 cilvēki cepa maizi, bet tagad rupjmaizi mums ved no Daugavpils.”

Dace Bluķe: Interesanti – vai būs opozīcijas?

Partijas “Kustība “Par!”” Liepājas saraksta līdere Dace Bluķe, izvērtējot vēlēšanu rezultātus, spriež ka viņas politiskais spēks Liepājas domes vēlēšanās būtu pārvarējis 5% barjeru, ja būtu startējis kopā ar partiju “Jaunā vienotība”.

“Tur “Vienotībai” pašai jāizdara secinājumi. Man liekas, ka pašvaldības vēlēšanās iešana kopā ir spēks, bet iešana atsevišķi nekad tik labi neatspēlējas.

To var redzēt arī to partiju rezultātos, par kurām tradicionāli balso krievvalodīgie vēlētāji – tur balsis sadalījās, un netika neviens. Mūsu gadījumā ir tieši tas pats,” viņa komentē.

“Kustība “Par!”” pārstāve pauž, ka tagad ir ļoti interesanti, vai Liepājas domē vispār būs opozīcijas.

Vēl jau arī nevarot saprast, kas vadīs domi – Gunārs Ansiņš vai, kā LTV vēlēšanu nakts tiešraidē “ļoti zīmīgi pārteicās” “Apvienotā saraksta” (AS) valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns – pie varas Liepājā ir Vilnītis un Sesks.

Tik pārliecinoša Liepājas partijas uzvara D. Bluķi nedaudz pārsteigusi, jo viņa iepriekš domājusi, ka LRA gūs labāku rezultātu.

“Principā Gunārs Ansiņš var vadīt domi viens pats –

viņam ir absolūts balsu vairākums, kas no demokrātijas viedokļa nav labi. Pārējiem nav jēgas neko iebilst, jo balsu pietiek, lai nobalsotu par svarīgiem lēmumiem tā, kā vienai partijai šķiet pareizi.

No demokrātijas procesa un viedokļa, kā arī sabiedrības iekļaujošās puses nav labi arī tas, ka mums domē ievēlēti tikai vīrieši.”

Taču līdzšinējā deputāte priecājas, ka Liepājas domē nav ievēlēta Ainara Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”.

“Viņu vēlētājs, visticamāk, arī nobalsojis par Liepājas partiju vai Vilnīša partiju.”

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanas komisijas datiem, “Kustība “Par!”” Liepājā ieguvusi 2,8% balsu, bet “Jaunā vienotība” – 4%.

Uldis Lipskis: Liepājas partija var nosegt visu varas perimetru

Nacionālās apvienības (NA) Liepājas saraksta līderis Uldis Lipskis ir gandarīts, ka viņa politiskajam spēkam Liepājas domē izdevies divkāršot mandātu skaitu, proti, līdz šim pašvaldībā bija tikai viens NA deputāts, tagad būs divi.

“Tas priecē! Tas nozīmē, ka esam saklausīti no vēlētāju puses. Ir novērtēti gan mūsu darbiņi, kas padarīti un tas, ko plānojam paveikt arī turpmāk. Esam ļoti priecīgi par šo rezultātu,” atklāj U. Lipskis.

Viņam gan daļēji negaidīta esot tik pārliecinoša Liepājas partijas uzvara, jo iepriekš NA lēsusi, ka spēka sadalījums būs vienmērīgāks.

“Taču šo uzvaru var saprast, tas nav kaut kāds pārsteigums vai kaut kas neadekvāts rezultāts – šī partija ir jaudīga un daudz darījusi.”

Nu esot jāsaprot, kādu stratēģiju un taktiku Liepājas partija piekopšot nākamajos četros gados. NA sarunas neforsējot.

“Gaidām. Ja būs kādas idejas, tad mēs labprāt iesaistīsimies.

Taču šobrīd tiešām ir tā, ka Liepājas partija var nosegt visu varas perimetru.”

U. Lipskis pauž arī prieku, ka Liepājas domē ievēlētas tikai tā saucamās latviskās partijas.

“Mēs vērojam kā iet mūsu kolēģiem arī citās pašvaldībās. Pēc rezultātiem tomēr redz tādu kā apzinīgumu, to, ka vēlētājs ir piedomājis par ko balso.

Daudzviet Kurzemē uzvarējuši stabili pārliecinoši spēki, un maz populistu tikuši iekšā. Tas ir brīnišķīgi. Tas liecina ļoti labu par mūsu sabiedrību.”

Vai zināmā mērā vēlētājus mobilizējis partijas “Stabilitātei” deputāta Alekseja Rosļikova izlēcies Saeimā? U. Lipskis spriež, ka varbūt tā arī ir, taču “cena tam ir par augstu, jo ir apgānīta mūsu Saeimas tribīne”.

“Es par šādu izlēcienu nepriecātos, pat ja tas mums balsis būtu iedevis,” viņš norāda. 

Nacionālā apvienība ar 9,27% balsu Liepājas domē ieguvusi trešo vietu.

Vēlas, lai iesaistās jaunieši, bet balsot par viņiem negrib

Kintija vēlēšanās balsojusi Liepājā, bet ar interesi seko līdzi arī rezultātiem Dienvidkurzemē, kur viņa strādā.

“Liepājā, kā jau bija paredzēts, uzvarēja Liepājas partija. Domāju, ka tā darbu jau ir labi iesākusi, un tā ir iespēja viņiem [no Liepājas partijas ievēlētiem deputātiem] iesākto arī pabeigt. Tikai uz priekšu!”

Taču Kintijai skumji par Nacionālās apvienības sekmēm Liepājā. Par šo politisko spēku viņa atdevusi savu balsi, cerot, ka Liepājas domē tā iegūst vairāk nekā divus mandātus.

“Tomēr diezgan švaki par NA cilvēki balsojuši,” viņa saka, norādot, ka bijusi optimisma pilna par to, ka gan Liepājā, gan Dienvidkurzemē kandidēja daudz jauniešu, taču neviens no viņiem nav ievēlēts.

“Viens no NA Dienvidkurzemes saraksta kandidātiem teica – visu laiku raudam, ka gribam jaunas asinis, bet vēlēšanās jaunus cilvēkus neievēlam.

Skumīgi. Gribas, lai arī jaunieši piedalās lēmumu pieņemšanā, jo viņiem ir svaigāks skats uz daudzām lietām, piemēram, par to, kas notiek skolā.

Viņiem varētu arī būs viedoklis par Liepājas Universitātes apvienošanu. Jo tiešām, līdz ar augstskolas pievienošanu ar RTU, manuprāt, reģioni tiek nolikti maliņā un izglītības centrs tiek veidots Rīgā.”

Tikmēr, runājot, par Dienvidkurzemi, liepājniece vērtē, ka tur nu gan būs interesanti, proti, kā sadalīsies koalīcija un opozīcija.

Tikai kopā mēs varam to vezumu vilkt

Vēlēšanu rezultāti Liepājā bija diezgan paredzami. Uzskatu, ka rezultāts ir labs. Pirmo reizi balsoju šajā pašvaldībā, jo Liepājā esmu deklarēta trīs gadus.

Arī dzīvojot Dienvidkurzemes novadā, protams, visu laiku sekoju līdzi, kuras partijas iekļūst pilsētas domē.

Pārsteigumu nav. Neslēpju, ka pati balsoju par Liepājas partiju. Viņi man patīk, apmierina viņu darbs, par ko zinu, jo strādāju Liepājā.

Domāju, ka dome nākamos četrus gadus tikpat čakli strādās.

Ja kāds jautājums sasāpēs, varēs tikpat viegli nokļūt pie deputātiem un risināt. Jāiet uz priekšu, jāstrādā.

Tas jau ne tikai no viņiem, bet arī no mums atkarīgs. Ja viņi strādās, bet mēs ne, vai otrādi, tad nekas uz priekšu neies. Tikai kopā mēs varam to vezumu vilkt.

Man nekas nebūtu pretī, ja domē būtu pārstāvētas mazākumtautību partijas, kas aizstāvētu iedzīvotāju intereses.

Bet šajās vēlēšanās startēja partijas, kurām mēs varētu jautāt “Kam pieder Krima?” un arī saņemt skaidru atbildi, tāpēc man ir prieks, ka šie spēki netika iekšā mūsu domē.

Sarmīte Stepane, Karostas gide

Ā, vēlēšanas bija Liepājā?

Dienas vidū Karostā neizdodas sastapt nevienu cilvēku, kurš būtu balsojis, lai gan aktivitāte kopš pagājušajām vēlēšanām kritusies nav.

Rezultāti iecirknī Liepājas Piemares pamatskolā šoreiz krasi atšķirīgi no iepriekšējām reizēm. Ar pārliecinošu pārvar uzvar Liepājas partija – 248 balsis no 846 derīgajām zīmēm.

Politiskajam spēkam tas šajā apkaimē nebija izdevies, kopš 2005. gada. Četrās vēlēšanās te allaž virsroku guvusi “Saskaņa” – gan 2021., gan 2017. gadā un 2013. un 2009. gadā tās priekštece – apvienība “Saskaņas centrs”. 

Pārsvarā uzrunātie cilvēki vai nu atklāj, ka ir iebraucēji, vasaras atpūtnieki, vai arī krieviski atbild, ka ļoti steidzas.

“Es jums pateikšu godīgi, ka neredzu Latvijā nevienu politiķi, kurš domātu par tautu,”

saka latviski runājošs seniors. “Es gāju balsot, bet nebalsoju ne par vienu.”

“Nē, nebiju uz vēlēšanām,” pastāsta Dmitrijs. Jaunais vīrietis ir vienīgais cittautietis no sastaptajiem, kurš nepāriet uz krievu valodu. Nav gājis tāpēc, ka nebija laika, bijis aizņemts.

“Es esmu antipolitisks cilvēks,” Dmitrijs skaidro atbildē uz jautājumu, par ko būtu balsojis, ja paspētu aiziet. Viņš strādā Somijā, Liepājā iegriezies tikai uz dažām dienām.

Balsot negāja arī jaunieši Kitija un Jānis. “Tāpēc, ka es uzskatu, ka mūsu valdība nav no tām labākajām, neatbalstu nevienu,” saka Jānis.

Jautāts, vai tiešām neatrada Liepājā nevienu, par ko nobalsot, puisis nosaka: “Ā, par Liepāju runa?”

“Mēs neskatāmies, nesekojam līdzi tam visam,” pauž Kitija.

Viņi nesen pārvākušies uz Liepāju. Pagaidām īpaši nedomājot, ko sagaida no pilsētas vadības.

“Ja vēlēšanas mainītu mūsu ceļus pie mājām, tad būtu citādi. Bet te ir bedres, nevar izbraukt,”

saka Jānis.

Kas tagad ir Liepājas mērs, jaunieši nezina, un viņi bez šīs zināšanas iztiekot.

“Mēs nebalsojām,” teic divas sievietes, kuras plašākās sarunās neielaižas. “Neticam nevienam. Visu laiku balsojām, bet šajā gadā ne. Negribam.”

Māris Šveiduks: Nekādas dižas pārmaiņas nesagaidīs

Protams, bijām cerējuši uz daudz labāku rezultātu, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka pret milzīgiem administratīviem un finansiāliem resursiem ir grūti cīnīties.

No savas puses apsveicam uzvarētājus.

Diemžēl tie, kas gribēja kaut kādas pārmaiņas, nekādas dižas izmaiņas nesagaidīs.

Tas tikai liecina, ka laikam liepājnieki ir apmierināti ar to kā Liepāja attīstās.

No savas puses vien varam novēlēt visu to labāko – lai Liepāja turpina attīstīties tikai uz augšu,” pauž partijas “Latvija pirmajā vietā” Liepājas saraksta līderis Māris Šveiduks.

Viņš spriež, ka “Latvija pirmajā vietā” rezultātu būtisku ietekmējusi “milzīgā antikampaņa”, kas pret šo politisko spēku bijusi vērsta visā Latvijā. Tas ietekmējis arī šīs partijas komandas startu Liepājā.

“Mēs pirmkārt esam jauns politiskais spēks, kas Liepājas domes vēlēšanās startēja pirmo reizi. Otrkārt, kā jau vienmēr, tiek izspēlētas visas negatīvās kārtis, ieskaitot Kremli un nacionālos jautājumus.

Kā vienmēr notiek kūdīšana – latvieši pret krieviem. Tas arī izšķirošajā brīdī nospēlēja savu lomu, tāpēc arī, domāju, ka uz to Nacionālā apvienība arī vinnēja.

Divas esošās spēcīgās partijas, kas mums ir, arī sadalīja balsis. Mēs gan bijām domājuši, ka Vilnītim klāsies labāk, bet šoreiz ir pārliecinoši uzvarējusi Liepājas partija. Tātad liepājnieki ir par to, lai tā arī viss paliek.”