Interesanti papētīt arī to, kā atšķiras populārākie saraksti dažādos Liepājas mikrorajonos un novadā apvienotajās bijušajās pašvaldībās.

Liepājā visvairāk balsu vicemēram

Jaunajā parlamentā nav ievēlēti divi līdzšinējie Liepājas pārstāvji – ilggadējais Saeimas deputāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”) un Uldis Budriķis (“Konservatīvie”).

Kurzemē aiz svītras palicis arī Normunds Dzintars (Nacionālā apvienība), kurš pavasarī, Ilzei Indriksonei stājoties ekonomikas ministres amatā, Saeimā iekļuva ar tā dēvēto “mīksto mandātu”.

Tagad uz darbu 14. Saeimā dosies trīs jauni liepājnieki.

Vēlēšanās absolūtais līderis Liepājā ir jaunizveidotais “Apvienotais saraksts” (Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija), kas saņēmis 33,93% balsu.

Kurzemē no šīs politisko spēku apvienības Saeimas mandātu ieguvis esošais Saeimas deputāts, saraksta līderis Māris Kučinskis, kā arī Linda Matisone un Atis Deksnis.

Saskaitot plusus un svītrojumus, M. Kučinskis no pirmās vietas sarakstā noslīdējis uz trešo (2121 plusi, 1161 svītrojumi, 10 689 balsis). Viņu apsteidzis Atis Deksnis, kurš no sestās vietas uzlēcis uz pirmo (1947 plusi, 563 svītrojumi, 11 113 balsis), un Linda Matisone (1738 plusi, 541 svītrojums, 10 906 balsis).

“Apvienotā saraksta” atbalstītāji visnaskāk svītrojuši divus Liepājas partijas pārstāvjus – agrāko parlamentārieti Aiju Barču, kura no trešās vietas sarakstā noslīdējusi uz pēdējo 15. vietu (1364 plusi, 1813 svītrojumi, 9280 balsis), tāpat vairāk svītrojumu nekā plusu ir arī bijušajam Saeimas deputātam Valdim Skujiņam, kurš no 11. pozīcijas sarakstā nokritis uz 14. (920 plusi, 1291 svītrojums, 9358 balsis).

Otra populārākā partija Liepājā – “Jaunā vienotība” (12,51%) – Kurzemē ieguvusi divus mandātus, ko saņēmis Arvils Ašeradens un Inga Bērziņa.

A. Ašeradenam plusu ievilcis 781 balsotājs Liepājā (svītrojumi – 260, 4109 balsis). Otrajā vietā vēlētāji mūsu pilsētā ierindojuši Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktoru Kārli Strautiņu. Viņam 462 plusi, 195 svītrojumi, 3855 balsis.

“Jaunās vienotības” sarakstā visvairāk svītrotais kandidāts Liepājā ir mūziķis Guntars Račs – 486 plusi, 621 svītrojums, 3453 balsis. Attiecīgi no trešās vietas sarakstā G. Račs noslīdējis uz pirmspēdējo.

Lembergu neatrada, Šleseri atpazina

Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā nebija neviena liepājnieka, bet tik un tā mūsu pilsētā zemnieki, kas šoreiz startēja bez zaļajiem, ieguva trešo vietu (9,11%).

Tauta mēļo, ka vēlētājus šim sarakstam pievilinājis galvenokārt Aivara Lemberga faktors, ko zināmā mērā apliecina arī tas, ka ne viens vien balsotājs Liepājā biļetenā meklēja bijušā Ventspils mēra vārdu.

ZZS listē balsotāji Liepājā vislielāko plusiņu un arī svītrojumu skaitu ziņā pirmajā vietā atsājuši saraksta līderi Uldi Auguli (610 plusi, 85 svītrojumi, 3136 balsis).

NA vēlētāji Liepājā izlēmuši, ka uz Saeimu jāsūta Artūrs Butāns. Viņš saplusots naskāk un svītrots mazāk (536 plusi, 87 svītrojumi, 2681 balss) nekā saraksta līdere Ilze Indriksone (459 plusi, 93 svītrojumi, 2598 balsis).

“Saskaņas” bēdīgais liktenis ir šo vēlēšanu viens no lielākajiem pārsteigumiem – 2018. gada Saeimas vēlēšanu uzvarētāja jaunajā parlamentā nav iekļuvusi.

Liepājā šī partija ierindojās piektajā vietā (5,20%). Šajā listē mūsu pilsētā visplusotākais ierasti ir Valērijs Agešins (800 plusi un 35 svītrojumi, 2255 balsis).

Ļoti slikts rezultāts Liepājā ir līdzšinējās valdības koalīcijas partnerei “Attīstībai/Par!”, kas pēc pamatīgas intrigas tā arī nesasniedza 5% barjeru, lai iekļūtu jaunajā Saeimā.

Lai arī no šī politiskā spēka Kurzemes sarakstā startēja kupla liepājnieku komanda, mūsu pilsētā par “Attīstībai/Par!” nobalsojuši vien 2,88% – mazāk nekā par “Latvijas krievu savienību” vai Alda Gobzema “Katram un katrai”.

Kurzemes saraksta līderis Kristaps Eklons ar 182 plusiem, 36 svītrojumiem, 937 balstīm noslīdējis uz trešo vietu, bet pirmajā balsotāji Liepājā ierindojuši mūsu pašvaldības deputāti Daci Bluķi (178 plusi, 37 svītrojumi, 968 balsis).

14. Saeimā iekļuvusi arī partija “Stabilitātei!”, lai gan no Kurzemes listes mandātu neviens nav ieguvis. Liepājā par šo sarakstu ar pieciem cilvēkiem nobalsojuši 4,76%.

Tikmēr “Progresīvie”, par kuru Liepājā nobalsojuši 3,93%, Kurzemē ieguvuši vienu mandātu, taču to saņēmusi nevis saraksta līdere Liene Gātere, bet gan advokāts no Talsiem Edgars Zelderis.

Liepājā L. Gātere gan ieguvusi vislielāko atbalstu – 251 plusu, 25 svītrojumus, 1353 balsis, bet E. Zelderis no otrās vietas listē noslīdējis līdz trešajai (120 plusi, 37 svītrojumi, 1210 balsis).

Partijas “Latvija pirmajā vietā” balsotāji Liepājā parlamentā labprāt redzētu Māri Šveiduku, kurš mūsu pilsētā saņēmis 273 plusus, 34 svītrojumus, 1362 balsis, taču no Kurzemes Saeimā iekļuvusi tikai Ramona Petraviča, viņai Liepājā 278 plusi, 48 svītrojumi, 1353 balsis.

Interesanti, ka Liepājā aktīvi balsots arī par Ainārs Šlesera vedeklu Danu Šleseri, viņa no devītās vietas sarakstā pakāpusies līdz trešajai vietai (230 plusi, 37 svītrojumi, 1316 balsis).

Lēciens Putram, kritiens – Barčai

Dienvidkurzemes novadā vēlētāju aktivitāte bija 62,78%. Pilnībā visos Dienvidkurzemes novada vēlēšanu iecirkņos ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu uzvarēja “Apvienotais saraksts” (AS).

Savukārt, vadoties vēlēšanu zīmēs ievilktajiem plusiem un kandidātu svītrojumiem, no AS Dienvidkurzemes novadā visvairāk balsu ir Edgaram Putram (7215), kuram no ceturtās vietas sarakstā izdevies iegūt pirmo vietu.

Otrais palika Raivis Kalējs (7134 balsis), kurš sarakstā sākotnēji bija ierindots kā astotais. Trešais – saraksta līderis Kurzemē Māris Kučinskis (6978). Aiz viņa – liepājnieki Linda Matisone un Atis Deksnis, kuri no Kurzemes vēlēšanu apgabala kopvērtējumā iekļuvuši Saeimā.

Vissliktāk Dienvidkurzemes novadā vēlēšanās no šī saraksta klājies Saeimas darbā pieredzējušai Aijai Barčai – sarakstā trešā, bet palika pēdējā 15. vietā, saņemot no saraksta visvairāk svītrojumu.

No ZZS Kurzemes apgabala saraksta Dienvidkurzemes novadā Saeimas vēlēšanās līdera pozīcijas saglabāja līderis Uldis Augulis (3169), otrajā vietā Gundars Daudze, kurš sarakstā bija trešais, bet trešajā vietā Agija Kaunese, kuru novada iedzīvotāji pazīst kā Rucavas un Dunikas pagastu pārvaldes vadītāju. Viņa sarakstā bija piektā. Savukārt ceturtajā vietā novadā bija deputātu rindās no Kurzemes iekļuvušais Jānis Vucāns.

No “Jaunās vienotības” Dienvidkurzemes novada balsotāji visvairāk balsu piešķīruši saraksta līderim Kurzemē Arvilam Ašeradenam (2886), bet uz otro vietu no sestās vietas sarakstā pacēlusies ar Aizputi saistītā Ingrīda Circene, trešā – Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa.

Mūziķis Guntars Račs no trešā kārtas numura nokritis uz astoto, bet grobiņnieks, novada domes deputāts Andris Jefimovs no 11. vietas pacēlies uz septīto.

Nacionālās apvienības Kurzemes saraksta piektā kārtas numura sarakstā par līderi novadā kļuva Dienvidkurzemes novada priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis (2374). Otrajā vietā saraksta līdere Ilze Indriksone, trešais saraksta otrais numurs Artūrs Butāns. Ceturtajā vietā – skolotājs Normunds Dzintars.

Lai arī Saeimas vēlēšanās pilsoņi savu balsi par kandidātiem var atdot jebkurā iecirknī Latvijā un šoreiz pat Liepājā īpaši bija vērojams, ka cilvēki brauca uz attālākiem iecirkņiem, lai nebūtu jāgaida rindā, tomēr lielākoties ļaudis izvēlas piedalīties vēlēšanās, dodoties uz sev tuvāko iecirkni, kur ierasts balsot, tāpēc zināmas apdzīvoto vietu izvēles balsojums tomēr parāda.

Mēs apkopojām populārākos sarakstus Liepājas mikrorajonos un bijušajās novada pašvaldībās, kas tagad veido Dienvidkurzemes novadu.

Uzziņai

Balsojums Liepājas mikrorajonos

Karosta

“Stabilitātei” – 16,2%
ZZS – 13,2%
“Saskaņa” – 12,9%
Apvienotais saraksts – 12,8
“Latvijas Krievu savienība”- 10,3%
“Suverēnā vara”- 6,3%
“Latvija Pirmajā vietā”- 5,4%

Zaļā birze

Apvienotais saraksts – 29,7%
ZZS – 14,3%
“Jaunā Vienotība”- 10%
Nacionālā apvienība – 7,5%
“Saskaņa”- 6,6%
“Latvijas Krievu savienība” – 5,3%
“Stabilitātei!”- 4,8%

Ziemeļu priekšpilsēta

Apvienotais saraksts – 29,2%
ZZS – 11,09%
“Jaunā Vienotība”- 9,59%
“Stabilitātei”- 7,10%
“Saskaņa”- 7%
Nacionālā apvienība – 6,74%
“Latvija pirmajā vietā”- 4,6%

Jaunliepāja

Apvienotais saraksts – 39,6%
“Jaunā Vienotība – 11,8%
ZZS – 11,05%
Nacionālā apvienība – 8,5%
“Latvija pirmajā vietā”- 4,03%
“Progresīvie”- 3,7%
“Katram un katrai”- 2,9%

Dienvidrietumu rajons

Apvienotais saraksts – 35,9
“Jaunā Vienotība”- 12,1%
ZZS – 6,78%
Nacionālā apvienība – 6,78%
“Saskaņa” – 6%
“Stabilitātei!”- 5,4%
“Progresīvie”- 4,2%

Ezerkrasts

Apvienotais saraksts – 35,8%
“Jaunā Vienotība” – 12,7%
ZZS – 8,7%
Nacionālā apvienība – 7,7%
“Saskaņa”- 5,2%
“Stabilitātei”- 4,03%
“Latvija pirmajā vietā”- 3,6%

Vecliepāja

Apvienotais saraksts – 36,4%
“Jaunā Vienotība” – 15,7%
Nacionālā apvienība – 9,13%
ZZS – 6,65%
“Progresīvie”- 5,6%
“Attīstībai/Par!”- 3,53%
“Latvija Pirmajā vietā”- 3,3%

Balsojums bijušo astoņu novadu teritorijās

Aizputes novads

Apvienotais saraksts – 26,9%
Nacionālā apvienība – 17,1%
Zaļo un zemnieku savienība 16,62%
Jaunā vienotība 16,21%
Vairākos iecirkņos sarakstu augšgalā – ”Latvija pirmajā vietā”.
Aizputes pagasta Saieta namā 7% ieguvusi partija ”Republika”.
Kazdangā 4,2% atbalsts ”Konservatīvajiem”.
Cīravā un Kalvenē – ”Katram un Katrai” (attiecīgi 5,9% un 4,1%).

Durbes novads

Apvienotais saraksts – 46,9%
Zaļo un zemnieku savienība –14,9%
Jaunā Vienotība – 11,2%
Nacionālā apvienība – 7,86%
Salīdzinoši vairāk balsots par ”Attīstībai/Par!”, ”Latvija pirmajā vietā” un ”Progresīvie” (zem 5%).

Grobiņas novads

Apvienotais saraksts – 42,7%
Jaunā vienotība – 15,5%
Zaļo un zemnieku savienība – 13,6%
Nacionālā apvienība – 8,9%
Bārtā 3,3% vēlētāju atbalsts ”Tautas kalpiem Latvijai”.
Gaviezē 8,1% iegūst ”Progresīvie”.

Nīcas novads

Apvienotais saraksts – 50,8%
Jaunā vienotība – 13,2%
Zaļo un zemnieku savienība – 9,02%
Nacionālā apvienība – 7,5%
”Progresīvie”, ”Attīstībai/Par!”, ”Konservatīvie” (ap 2 līdz 3% balsu)

Pāvilostas novads

Apvienotais saraksts – 33,1%
Jaunā vienotība – 18,8%
Zaļo un zemnieku savienība – 15,6%
Nacionālā apvienība – 13%
”Progresīvie” Pāvilostā – 6,2% balsu, Vērgalē – 2,6%

Priekules novads

Apvienotais saraksts – 33,2%
Zaļo un zemnieku savienība – 23,8%
Jaunā vienotība – 10,81%
Nacionālā apvienība – 10,04%
”Progresīvie” – Gramzdas tautas namā 5,2% balsu
”Latvija pirmajā vietā” – ap 4 līdz nepilni 5% balsu.

Rucavas novads

Apvienotais saraksts – 38%
Zaļo un zemnieku savienība – 17%
Jaunā vienotība – 14,3%
Nacionālā apvienība – 11%
Rucavā ”Progresīvajiem” – 4,4%

Vaiņodes novads

Apvienotais saraksts – 31,8%
Zaļo zemnieku savienība – 24,6%
Jaunā vienotība – 12,08%
Nacionālā apvienība – 9,66%
Embūtē – ”Katram un katrai” – 5,3%