Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: “Arhitekta U. Pīlēna birojs” nav spējis samaksāt 9 latus
1993. gada 25. novembris. Pilsētas budžeta iestādes apdraudētas palikt bez finansu līdzekļiem. Kā aizritējuši šī gada desmit mēneši, lūdzām “Kurzemes Vārda” lasītāju saimei pastāstīt Plsētas valdes Finansu nodaļas vadītāju Ilgu Pagājevu.
liepajniekiem.lv
– Ja paraugās uz skaitļiem ar paviršu aci, var rasties iespaids, ka uztraukumiem pamata nav, jo ieņēmumu daļa, salīdzinot ar plānoto, ir pieaugusi un papildus mūsu kasē it kā ieplūdis vairāk nekā 187 tūkstoši latu.
Mūsu virsplāna ieņēmumus papildinājuši galvenokārt valsts mērķsubsīdiju pirmstermiņa pārskaitījumi, kas devuši 126,7 tūkstošus latu. Otrs virsplāna ieņēmumu ienesējs ir valūtas konversija, kas kasei atnesusi 117 tūkstošus latu.
Turpretī pats pirmais un galvenais pašvaldības ieņēmumu avots – nodokļu un nodevu iemaksas budžetā, izrādās, ir ļoti stipri izsusējis un tur plāns ne tuvu nepildās.
(..) Tādēļ radusies situācija, ka budžeta iestādes novembrī un decembrī nebūs ar ko finansēt, un var pat notikt tā, ka to darbinieki nesaņems algas.
Budžeta ieņēmumu plānu var izpildīt tikai tad, ja uzņēmumi un privātuzņēmēji nomaksā nodokļu parādus. Pie tam dažreiz paliek parādā pat smieklīgi mazas summas. Tā, “Arhitekta U. Pīlēna birojs” nav spējis samaksāt 9 latus!
Trīs puišeļi skārnī
23. novembra vēlā vakarā, ap pulksten pusdesmitiem, Pētertirgus lielajā paviljonā, ko tautā mēdz saukt par skārni, tika aizturēti trīs puišeļi. Visi viņi mācās internātskolā.
Izrādījās, ka šie mazie garnadži pirms tirgus slēgšanas bija paslēpušies iekštelpās, lai pēc tam… Jā, par laimi, šoreiz nekas paņemts netika. Nepaguva!
Vakar uz Policijas pārvaldi tika uzaicināti skolas pārstāvji, kuriem pēc pārrunām zēnus atdeva.
Tikko no Rīgas atgriezušies Liepājas papīra izstrādājumu fabrikas vadītāji. Viņi bija Finansu ministrijas Valsts īpašuma departamentā, lai piedalītos agrāk iesniegtā uzņēmuma privatizācijas projekta izskatīšanā.
Šis projekts tika apstiprināts. Tagad to reģistrēs Ekonomikas ministrija, kurai jāpieņem galīgais lēmums.
Neraugoties uz pašvaldības dzīvokļu uzņēmumu finansiālajām grūtībām, tie turpina ielu nosaukumu veco izkārtņu un namu numuru nomaiņu.
Nesen tie parādījušies arī K. Ūliha ielas dienvidu galā un vienlaikus apliecināja, ka Pilsētas valdei tā arī nav izdevies panākt šo tāfelīšu noformēšanas vienotu prasību ievērošanu.
Rindiņas no vēstulēm
Ka Valodu likums pie mums netiek pildīts, tas jau nav nekas jauns. Bet tomēr! Kad beidzot laikrakstu kioskos tiks noņemti uzraksti – “zakrito” (slēgts krievu val. – L. K.), sākot no Dzelzceļa stacijas līdz bijušajam parādes laukumam. Laikam kiosku pārdevējas gaida rīkojumu “no augšas”.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Ludviķa ielā pie namiņa fasādes lepni plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, bet virs tā uzraksts divās valodās vēstī, ka šajā mājā darbojusies nelegālā tipogrāfija I. Sudmaļa vadībā. Tad jādomā, ka viņš cīnījies par neatkarīgu Latviju?
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.