Tagad mums galvenais – sākt rīkoties. Laika līdz 3. martam palicis ļoti maz. Bet darba daudz. Lai visu noorganizētu un izdarīt atbilstoši likumam. Tāpēc vispirms vēlētos griezties pie visiem liepājniekiem, it sevišķi pensionāriem, kas šobrīd nestrādā, bet atbalsta Latvijas valstiskās neatkarības ideju, tuvāko dienu laikā pieteikties Tautas frontes koordinācijas centrā vai piezvanīt pa tālruni. Aptaujas organizēšanas darbam mums vajag daudz palīgu.

Liepājnieki jau vairākus gadus nav redzējuši tādu sniega pārpilnību

Var pabraukāties arī ar slēpēm. Taču daudzus turpina satraukt pilsētas uzkopšanas problēma. Lieta tāda, ka mēs tomēr neesam gatavi tik lielam sniegam. (..) Nepatīkams skats bija, piemēram, vakar autobusu pieturā Parādes laukumā, kur ir 10. autobusa galapunkts. Šeit bija strādājis buldozers, un pasažieru tūkstošiem vajadzēja pārkļūt pāri valnim, mīcot sniega masu… (..) Vakar bija jau sestā diena, bet trotuārs pie maizes veikala un pīrādziņu pārdotavas Lielā 4 joprojām nebija attīrīts. Daudzus ”pazudušos” sētniekus palīdzēja atrast Kārtības policija. Daudzus no viņiem varēs sastapt pie kases algas dienā…

”S miru po ņitke – golomu rubaška”

(rubrika: no redakcijas pasta). Latviski tas būtu: no katra pa diegam, plikajam krekls. Tieši tas liekas vispiemērotākais apzīmējums tai ”valsts glābšanas akcijai”, konkrētāk – naudas zīmju konfiskācijai, ko paveica komunistiskais tandēms: Gorbačovs – Pavlovs. Tiesa, šoreiz šī tautas aplaupīšana notika bez asinīm, tankiem un durkļiem. ”Proletariāts” un pensionāri, zemnieki un studenti lielā vienprātībā, ko varētu apskaust pat Staļina laika vēlēšanu organizatori, nesa un atdeva savas sūri grūti krātās naudas zīmes. Vienam tā bija zārka nauda, citam ietaupījums laulības gredzenam… Atdeva visi. Uz cik ilgu laiku? To nu varenā PSRS neizpauž. Bet, ja zinām, ka 1955. gada aizņēmumus atmaksāja tikai pērn, tad vajag tikai rēķināt…

Biznesmens, menedžments, marketings…

Ieceres pārvēršas realitātē, ja grožus savās rokās tur iniciatīvas bagāti vadītāji. Šo patiesību vēlreiz apstiprina Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas mācību zinātniski tehniskā centra direktors Voldemārs Kārkliņš. – Kāpēc jūs uzskatāt, ka ir nepieciešama komercklase? – Šodienas tautsaimniecība iet uz privatizāciju. Mudžēt mudž mūsu ausij visai neierasti vārdi – biznesmens, menedžments, marketings. Bet to jēdzieni ir pavisam vienkārši, tas pats biznesmens, latviski sakot, ir saimnieks, uzņēmējs, kura profesionālā darbība nes peļņu.

Basketbola ”slepenās” spēles

Basketbols Liepājā aizvien ir bijis viens no vadošajiem un populārākajiem sporta veidiem un pulcējis daudz skatītāju. Tagad izdarīts viss, lai par basketbola sacensībām neviens neko neuzzinātu. Pat Latvijas meistarsacīkstes A klasē notiek pilnīgā slepenībā, bet ”Laumas” sieviešu un vīriešu komandas aizdomājās pat tik tālu, lai viņu spēles nevarētu noraudzīties skatītāji, proti, nozīmēja tās vienā laikā un dažādās zālēs. ”Laumas” sieviešu komanda, spēlējot ”Daugavas” zālē ar Rīgas specializēto 47. vidusskolu, sešu skatītāju klātbūtnē guva 74:69 uzvaru, toties ”Laumas” vīriešu komanda spēlēja ”Celtnieka” zālē un 20 skatītāji varēja vērot liepājnieku zaudējumus ”Ādažiem” (73:98) un Rīgas ”Audai”(87:100).

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.