Analizējot budžetu

Stāsta budžeta komisijas priekšsēdētāja I. Pagajeva: “Liepājā ir 24 pašvaldības uzņēmumi. Ar zaudējumiem pirmo pusgadu pabeiguši 14. Visvairāk zaudējumu siltumtīklos – 480000 latu un uzņēmums likvidēts.

Firmā “Pūt, vējiņi!” pusgada ieņēmumi ir 1764 lati. No valūtas fondiem tā vēl saņēmusi 18 000 dolārus kapitālam remontam. Taču šī nauda nav atspoguļota atskaitēs, kas būtībā ir noslēpta nauda. Viens pārskaitījums nezin kāpēc pat nosūtīts Ņujorkas bankai…”

Maina plāksnes

Ielu noaukumu un namu numuru plāksnīšu maiņa sākusies dzīvokļu ekspluatācijas uzņēmumā “Vērnieks” teritorijā Zaļajā birzē.

Uzraksti šeit ir krietni vien lielāki nekā citās namu pārvaldēs un arī izpildījums oriģinālāks – uz zaļa fona.

Vienīgais trūkums tas, ka nedz iepriekšējai valdei, nedz tagadējai domei nav izdevies panākt vienveidību visa pilsētā.

Mācīsies 5. vidusskolā

Natālija atbraukusi no Austrālijas, Ēriks no Amerikas, Ivonna no Venecuēlas. Ceļu uz Latviju viņiem palīdzēja atrast “AmericanField Service”.

Ko viņi pirms tam zināja par Latviju? Neko daudz! Ēriks šo zemi izvēlējies tāpēc, ka viņam Latvijas vārds asociējies ar hokeja komandu “Sharks”.

Ārzemju skolēni atzīst, ka latviešu valoda ir grūta. Vēl viņi ar bailēm gaida ziemas iestāšanos.

No peldiestādes vēstures

Lai uzņemtu peldviesus, bija nepieciešama labiekārtota peldvieta. Tādu Liepājā izveidoja un 1902. gadā pilsētas valde uzbūvēja jaunu peldiestādi.

To cēla doriešu stilā ar kolonnām. Ar romiešu pirti, ūdensdziedniecību, 25 siltām jūras ūdens vannām. Dūņas veda arī no Ķemeriem un Sāmsalas. Dūņu vannas varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki.

1925. gadā, kad sāka lietot Liepājas ezera dūņas, dūņu vannu skaits pieauga. 1934. gadā pat līdz 13 000 sagatavotām vannām gadā. Tās lietoja reimatisma, sieviešu slimību un nervu sistēmas ārstēšanai.

Peldeszona sākās 15. jūnijā, bet beidzās septembra beigās. Romiešu pirtis, siltā jūras ūdens, ogļskābes un sēra vannas darbojušās visu gadu.

Peldviesiem ļoti paticis 225 ha lielais piejūrmas parks ar gulbju dīķi.

Jāatzīmē, ka parka vietā vēl 17. gadsimtā bijusi jūra, kas pēc ostas kanāla izrakšanas atkāpusies par puskilometru. Liepāja bijusi vienīgā kūrvieta, kur nepastāvēja peldu nodoklis.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.