Pēc vētras tiltu gan pielaboja, taču darīts tas tika ar padomju laika šā -tā paņēmieniem, ko acīmredzot nespēj aizmirst Komunālās un sociālās saimniecības priekšniecība ar Genādiju Guseva kungu priekšgalā.

Un, lūk, rezultātā – tiltam uzejamās kāpnītes atgādina žurku lamatas, bet pontonu savienojuma posmā – pašā bīstamākajā vietā – krietnam tilta gabalam trūkst margu.

Tagad, kad uznācis sals un uzsnidzis sniedziņš, viens no pontoniem arī sasvēries.

Tiesa gan, pāreja tiek kaisīta ar smiltīm, bet ar to ir daudz par maz, lai bez riska zaudēt dzīvību varētu doties šeit pāri.

Bērnu slimnīcā uzbūvētas jaunas dezinfekcijas telpas, kurā ar tvaika kameru palīdzību iznīcināt dažādus kaitīgus mikroorganismu veļā un matračos.

Ar pilnu jaudu dezinfekcijas darbus varēs sākt nākošnedēļ, un tas dod iespēju vēl vairāk uzlabot sanitāri higiēnisko stāvokli.

Pagājušā gada decembra vidū Liepājas papīrfabrikā notika slēgtā tipa akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” dibināšanas sapulce. Tās sastāvā iekļāvās 51 fiziskā un 1 juridiskā persona (Latvijas – Vācijas uzņēmums “Komger”, kas darbojas sērkociņu fabrikas “komēta” paspārnē).

Ir izlaistas 105 akcijas 20 tūkstoš rubļu vērtībā katra, puse to vērtības iemaksāta bankā. Sapulcē pieņēma statūtus un ievēlēja a/s valdi. Bet 20. janvārī a/s “Liepājas papīrs” ierakstīja Latvijas Valsts reģistrā.

Uzņēmuma “Liepājas tramvajs” ekonomiskais stāvoklis atkal saasinājies. Sava loma šeit bija arī apgrozījuma nodoklim.

Vadībai ir tikai viens priekšlikums, lai izietu no krīzes – kārtējā braukšanas maksas palielināšana. Runa ir par pieciem rubļiem.

Kā pa Lielo ielu!

– Patiešām, nu mums vairs nekas nav svēts! – tā varu teikt, janvārī izvadījusi aizgājēju Centrālkapsētā.

Mīļā latviešu tauta, Liepājas iedzīvotāji! Vai veselais saprāts pavisam mums ir zudis? No tramvaja uz autobusu un atpakaļ gājēji iet un dragājas cauri kapsētai gluži kā pa Lielo ielu, gan ar suņiem, gan ar bērnu ratiem, ar lielām tašām rokās, klaigā, skaļi lamājas…

Bet šeit taču ir kapsēta, kur atdusas mirušie. Mani senči man mācīja, ka kapos pat skaļi runāt nedrīkstot.

Vēl tikai jāsagaida, kad Pilsētas valde dos rīkojumu noasfaltēt aleju, un tad pa to varēs “rullēt” ar visu firmu automašīnām.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.