Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Lēto gaļu vajadzētu reizi nedēļā
1992. gada 1. februāris. (..) Janvārī Andrejs Puzis apstiprināts par Liepājas gaļas kombināta direktoru. – Zonas saimniecības samazinājušas lopu un putnu piegādi, tādēļ jāsamazina produkcijas ražošanas apjoms, – saka jaunais direktors. – Tādēļ ir jāveic visai sāpīga operācija – štatu samazināšana. Nāksies atlaist no darba piekto daļu strādājošo.
liepajniekiem.lv
Neraugoties uz to, ka Kurzemē ir vienas no viszemākajām gaļas iepirkšanas cenām republikā, patlaban liepājnieki gaļu pērk slikti. Es uzskatu, ka mums jāražo vairāk dārgas produkcijas – servelatu, kūpinājumus, kurus joprojām vēlas iegādāties turīgi cilvēki. Kas attiecas uz pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, tad viņus vajadzētu nodrošināt ar lēto gaļas produkciju kaut vai reizi nedēļā.
Lokatorus – nojaukšanai!
Zaļo kustības aktīvisti atkal nolēma sabiedrības uzmanību pievērst radiolokatoru iekārtām Pērkones kanāla apkaimē, kuras arvien turpina darboties. Paziņots, ka februārī notiks nedēļu ilga piketēšana pie šiem objektiem – elektromagnētiskā starojuma avotiem. Akcijas mērķis – lokatoru likvidācija.
Uz Bārtas – Skodas ceļa tika aizturēta Tukuma rajona valsts dienesta pārvaldei piederoša mašīna, kas centās apbraukt muitas kontrolpunktu. Mašīnā līdzās šoferim bija arī pats šī dienesta priekšnieks, tajā atradās arī 96 rokas mehāniskie urbji un 95 ūdensjaucēji vannām. Kopējā summa – 28 tūkstoši rubļu. Preci veda no Baltkrievijas, taču no turienes viņi nez kāpēc nebija braukuši uz Tukumu, bet caur Liepāju devušies uz Skodu, kur arī tika aizturēti un sastādīts protokols.
Kur paliek liķieris un konjaks, kur – aknu desa?
(rubrika: no tiesas zāles) 9. decembrī 12. noliktavas vadītāja Regīna Ponomarjova turpat savos darba apartamentos no veikaliem paredzētajiem krājumiem iegādājās alkoholiskos dzērienus par 2056 rubļiem. Soma sanāca brangi smaga. Par nelikumīgo pirkumu viņa norēķinās ar veikala ”Lilija” vadītāju Innu Tatarinu. Tajā pašā dienā, pārvedot alkoholiskos dzērienus no noliktavas uz veikalu, I. Tatarina iztirgoja liķierus un degvīnu 6102 rubļu vērtībā. (..) Par preču slēpšanu tiesā pie atbildības saukta arī 66. veikala vadītāja Jadviga Lukomska, kura veikala palīgtelpās glabāja 25 kilogramus skumbrijas, 25 kilogramus stavridas kā arī aknu un siera desu par kopējo summu 1158, 49 rubļu vērtībā. Tiesā apsūdzētā izturējās bravūrīgi, apgalvojot, ka viņai esot tiesības uz letes likt to, ko uzskatot par vajadzīgu.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
