Vakar vakarā kopā sanāca daudzbērnu ģimeņu apvienības “Dēkla” biedri. Viņi savu jubileju atzīmēja, kopā dziedot un rotaļās ejot. Jo, izrādās, dēklinieku vidū ir ģimenes, kas piedalījušās “Spietā”, ir mazie dziedošie “cāļi”, ir jaunieši, kas pulcējas ap Kristapu.

Tāpēc Ārijai Sudmalei nemaz nenācās grūti visus savākt vienkopus un uztaisīt “Dēklas” ziņģu vakaru.

Liepājas tūrisma birojs kopīgi ar firmu “Tēvija” sarīkoja izmēģinājuma braucienu ar autobusu uz Austriju. Tajā piedalījās 29 interesenti, un visi viņi esot gandarīti – jo ekskursija, kuras laikā bija iespējams aplūkot Krakovu, Bratislavu, Vīni, Zalcburgu un kūrorta pilsētiņu Gmundinu, izdevās.

Tas nozīmē, ka ceļojumu cienītājiem turpmāk ir rūpīgi jāseko reklāmai, drīzumā brauciens pa šo tūrisma maršrutu tiks atkārtots.

Vakar… pazīstamais dzejnieks un radio “Brīvā Eiropa” korespondents Māris Čaklais pauda vēlēšanos izdibināt, kādu cēloņu dēļ tik gausi remontē tramvaju tiltu.

Latvijas dzelzceļam – svētki. Un tie ir 5. augustā.

(..) Latvijas dzelzceļnieku biedrības valdes loceklis Māris Birze: – Tuvākajos gados kā ārzemēs ar 240 kilometriem stundā laikam gan vēl nevarēsim braukt. Bet ar laiku pārmaiņas noteikti būs.

Ja strādās osta, tā bez dzelzceļa neiztiks. Būs lielāka kustība, būs lielāka apgrozība, vairāk būs mums naudas, varēsim domāt par savu līniju rekonstrukciju, iegādāties jaunus vagonus. Vai vismaz sākumā kārtīgi izremontēt esošos. Pēdējos piecdesmit gados daudz kas tā ielaists. Galā tikt būs grūti.

Jā, un nav ko slēpt, arī tagad pie mums tā pati vaina, kas 1919. gadā – visa dzelzceļa sistēma ir krieviska. Gan tehniskajā ziņā, gan tīri par valodu runājot. Pašlaik notiek liela cīņa par dzelzceļa latviskošanu. Es tur tagad esmu gandrīz vai vienīgais latvietis.

Rindiņas no vēstulēm

Cukura un Grīzupes ielu krustojumā ir visai intensīva gājēju un transportlīdzekļu kustība, tādēļ tur būtu jāgādā par labu apkārtnes pārredzamību.

Diemžēl tiem šoferiem, kas pa Grīzupes ielu tuvojas krustojumam, ceļa kreisajā malā saaugušie krūmi un niedres pilnībā aizsedz skatu uz Cukura ielu no pilsētas centra puses. Un otrādi.

Pirms dažiem gadiem tur jau bija līdzīga situācija, līdz krūmus izcirta un niedres nopļāva. Vai atkal kādam ir jāparāda ar pirkstu, ar darāms?

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.