(..) No Amerikas skolēni saņēma vitamīnus, un kā pierādījumu tam, ka ir mundri un veseli, aizsūtīja savus darbiņus, kuros attēloja savas pilsētas ielas, ostu. Herta Lorences kundze vēstulē skolai raksta, ka šie zīmējumi iekaroja tālienes latviešu sirdis, īpaši bijušo liepājnieku, sirdis.

Vairākus darbiņus pat nopirka.

15. vidusskolas direktore Maija Neimane, protams, ir priecīgi saviļņota, un saka: – Uz jautājumu, ko lai mūsu bērniem par šo naudiņu nopērk, atbildēsim, ka vēlētos atkal tādus pašus jaukus krītiņus, ar kādiem tapa zīmējumi. Lai varētu zīmēt atkal!

Ar 4. martu no tagad jau bijušā Celtniecības materiālu un konstrukciju kombināta atlaisti gandrīz visi strādājošie. Palikuši tikai 17 cilvēki galvenokārt, lai apsargātu telpas.

Algu darbiniekiem izmaksāja par pagājušo gadu pilnībā, tagad vajadzētu rast līdzekļus, lai viņiem samaksātu par trīs mēnešiem sakarā ar atlaišanu. Šī summa ir pusotra miljona rubļu.

Pašlaik notiek metāla, cementa, šķembu, smilšu, dzelzsbetona pārsegumu atlikumu un citu īpašumu izpārdošana, un tā kopējā vērtība ir ap pieciem miljoniem rubļu.

Finansu grūtību priekšā ik pa brīdim atrodas Ūdensvada un kanalizācijas pārvalde. Patērētāji tai parādā jau vairāk nekā 30 miljonus rubļu. Par janvāri samaksājuši tikai 49 procenti pašreizējo ūdens lietotāju. Februārī nav maksājis gandrīz neviens uzņēmums.

Pārvalde sola, ka tiem, kas pat brīdinājuma saņemšanas nesamaksās par ūdeni, to atvienos. Pie tam nesapratējiem tā atgādina, ka 60 procentus no ūdens izmaksām patlaban veidojot elektrības cena.

Rindiņas no vēstulēm

Es stāvēju rindā un dzirdēju divu vīriešu sarunu. Runa bija par to, ka Ļeņina piemineklis, kuru nosūtīja uz ārzemēm, ienākumus pavairoja tikai Valdes amatpersonām. Tās droši vien ir ļaunas valodas.

Taču atmiņā nāk tā laika paziņojumi, kad demontēja bronzas figūru. Par šo naudu bija iecerēts nopirkt tehniku pilsētas komunālai saimniecībai. Kur tad ir šī tehnika? Un likumsakarīgi, ka atklātības trūkums izraisa dažādus minējumus.

Vakar… rīta pusē Latvijas radio pamatīgi izāzēja liepājniekus, ziņojot, ka mūsu pilsētā ir 11 grādu sals, un tādējādi liekot cilvēkiem atbilstoši tērpties, taču aiz namdurvīm sagaidīja jauks pavasara rīts.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.