(..) Otrdien sanāksme notika Graudu ielā 50 pie Liepājas komunistu līdera Jurija Antona. Uz to esot ieradies paprāvs pilsētas uzņēmumu vadītāju pulciņš un vienubrīd pierimušās ”sarkanās mājas” ārdurvis todien atkal tika dūšīgi virinātas. Nav grūti iedomāties, kādus plānus tur kala.

Gluži kā agrākajos gados, atkal atdzīvojās kompartijas komitejas kabinets firmā ”Lauma”, un sarosījās daļa turienes komunistu. Redakcijai ziņoja, ka kopuzņēmuma ”Interšelfs” Liepājas nodaļā pēc apvērsuma pasludināšanas iesniegumus priekšniekam sekretāre atkal pieprasīja rakstīt krievu valodā. Bet Okeāna zvejas flotes bāzē valdīja tāda pacilātība, ka izskatījās, daži uzņēmuma vadošie darbinieki kļuvusi par vairākiem centimetriem augumā garāki.

Tosmares mikrorajons bija vienīgais Liepājas rajons, kur militārā apvērsuma mēģinājuma dienās parādījās bruņutransportieri ar automātistiem. Vēsturiskajā 22. augusta dienā mikrorajonā bija atvienots radiotranslācijas tīkls.

Nāk rudens, un ūdens jūrā pamazāk kļūst vēsāks. Taču gribētāju peldēties netrūkst. Tāpēc Sanitāri epidemioloģiska stacija brīdina – piesārņotības līmenis visā Liepājas piekrastē ir tāds, ka pirms peldēšanās labi jāpadomā.

Rīt Liepājā atgriezīsies zvejnieku kopsaimniecības ”Kursa” kuģis ”Očhamuri”. Kapteiņdirektora A. Bojas vadītās komandas noskaņojums ir labs, jo reisa uzdevums izpildīts sekmīgi. Pēc nelielas aizkavēšanās uz zvejas rajonu Ziemeļatlantijā dodas ”Dzintarzeme”.

Kaut arī satikušies pēc pusgadsimta

Liepājnieks Jēkabs Aldermanis uz futbola spēli ”Daugavas” stadionā todien atnāca, kā bija radis to darīt daudzus gadus. Arī Hugo Fridrihsons futbolu bija skatījis daudzus gadus, tikai gan sava mītnes zemē Vācijā, un Liepājas komandu nāca vērot pēc vairāk nekā piecdesmit gadu pārtraukuma. Jo tik ilgi viņš Liepājā nebija bijis. Tā atkalredzējās divi veci paziņas, divi bijušie futbolisti. Trīsdesmitajos gados abi spēlēja sporta biedrības ”Latvju jaunatne” komandā Nīcā. Tā bija tīri laba komanda, piedalījās Latvijas meistarsacīkšu zemākajās līgās, izsitās arī līdz pirmajai līgai.

Nīcenieki ne reizi vien spēlēja arī Liepājā un vēl biežāk brauca trenēties pie ”Olimpijas” trenera Otto Fišera. Fridrihsonu un Aldermani izšķīra Otrais pasaules karš. Pēckara gados pirmais no viņiem vēl turpināja spēlēt Vācijā, bet otrais tajā pašā laikā, kā viņš pat to dēvē, ”mācījās Staļina akadēmijā” – vergoja Padomju savienības ziemeļos. Nav vajadzības pārstāstīt atkalredzēšanās emocijas. Tās tāpat katram saprotamas.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1991.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.