Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Papīrfabriku glābs uzlīmes
1991. gada 2. jūlijs. Novada sociāldemokrāti pošas paplašinātai Kurzemes zonas konferencei, kas paredzēta 13. jūlijā Liepājā. Kādi apsvērumi pamudinājuši sarīkot šo pasākumu vasaras vidū – tik nevaļīgā un atvaļinājumiem pārpilnā laikā? Ar šādu jautājumu sākās saruna ar LSDSP Liepājas pilsētas komitejas priekšsēdētāju Vilni Ozolu.
liepajniekiem.lv
– Šis ir tāds brīdis, kad mums neatliekami nepieciešams saskaņot savstarpējos viedokļus. Pirms nepilnām trim nedēļām 13. jūnijā LSDSP CK politiskā komisija paziņoja visiem republikas iedzīvotājiem, ka Stambulā notikušajā Sociālistiskās internacionāles padomes sēdē LSDSP vienprātīgi tika atjaunots iepriekšējais pirmsokupācijas pilntiesīga biedra statuss.
Šāds lēmums būtiski izmaina mūsu pilnvaras. Tas nozīmē, ka turpmāk Latvijas sociāldemokrāti var piedalīties internacionālē ne vien balsošanā, bet var arī tikt ievēlēti tās vadošajos amatos.
Pēc neoficiāliem datiem, pirmie par Tirdzniecības uzņēmuma privatizāciju iestājās 108. veikala (gaļas un zivju veikala O. Kalpaka ielā 66) darbinieki. Ziņots, ka šis veikals gatavs arī izpildīt valsts pasūtījumu, tas ir, pārdot zināmas preces par fiksētām cenām un saglabāt pašreizējā veidā šeit darbojošos pasūtījumu galdu.
Pilsētas SES sniegusi pirmos šajā sezonā datus par jūras ūdens piesārņotības līmeni. Un kaut gan šīs ziņas ir apmēram nedēļu vecas, tās nav iepriecinošas. Visos pilsētas pludmales iecirkņos piesārņotības līmenis klasificēts kā mērens, kas liecina par zināmu bīstamības pakāpi iedzīvotājiem, izmantojot ūdeni kultūrā un sadzīvē. Karostā un O. Kalpaka ielas rajonā piesārņotība liela, tas ir – nenoliedzami bīstama.
Par nākotni esam droši
Iepriekšējā saruna ar Papīra izstrādājumu fabrikas direktoru Jāni Vecvagaru pagājušā gada augusta beigās noslēdzās ar ne visai priecīgu noti – PSRS ārējo ekonomisko sakaru apvienība ”Tehnoeksport”, kura parakstījusi līgumu ar vācu firmu ”Verner Kammann” par iekārtu piegādēm un šefmontāžas darbu veikšanu Liepājas fabrikas jaunajā uzlīmju cehā, nav spējīga maksāt. Ja nav samaksāts, protams, ka vācu speciālisti darbus pārtrauca.
(..) – Jautājums bija – kur ņemt valūtu? – saka J. Vecvagars. Pārlūkojot vairākus variantus, izšķīrāmies par līgumsabiedrības veidošanu. Esam trīs partneri – Latvijas un Vācijas kopuzņēmums ”Komčer”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību ”Latvijas papīrs” un trešie mēs – valsts Liepājas papīra izstrādājumu fabrika. Ar ”Interlatvijas” starpniecību jūnijā parakstījām ar ”Verner Kammann” jaunu līgumu.
(..) Peļņa būs ļoti liela. Gan Baltijā, gan Savienībā uzlīmes neražo, bet pieprasījums pēc tām ir ļoti liels. Mūsu jauno produkciju gaida rūpnīca ”Dzintars”, lauksaimniecības uzņēmumi un daudzi citi. Kerčas metalurģiskais kombināts, kur izgatavo arī emaljētos traukus, viens pats gatavs ņemt apmēram trešdaļu no mūsu pilnas jaudas.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.