Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Prātā nāk vecā pasaka par ragaviņām
1993. gada 1. oktobris. 1. oktobrī – Veco ļaužu diena. Viņu Liepājā vien ir 25 tūkstoši. To, kuri, pārdzīvojuši kara šausmas, vāca drupas, savs mājas vairs neatraduši, apmetās puspagrabos un bēniņu telpās, nezinādami, ka dažam tur visu mūžu būs jāpaliek.
liepajniekiem.lv
To, kuri atjaunoja fabrikas un rūpnīcas, knapinājās, audzināja bērnus un cerēja, cerēja, ka vismaz mūža nogale būs daudzmaz gaišāka. Cerēja arī atmodas gados.
Viņi bija tie, kas nesa savu artavu barikāžu dienās uz Tautas frontes mītni.
(..) Cerēja arī vēl nu jau aizgājušās vasaras sākumā. Jauno Saeimu vēlēdami. Jo ar tiem piecpadsmit latiem, ja grib būt godīgs, izdzīvot nevar. Nu cerību vietā…
Var jau teikt, ka tāds ir liktens, ka tāds laiks. Bet prātā nāk vecā pasaka par ragaviņām. Un līdzi tam – izbrīns, vai tiešām tiem, kas tās šodien taisa Latvijas sirmgalvjiem, nav bail no savas rītdienas?
Nupat Bērnu slimnīca saņēmusi dāvanu no Vācijas Sarkanā Krusta – dezinfekcijas līdzekļus un gultas veļu.
Bez tam tagad, nākot rudens aukstumam, lieti noder vasarā saņemtais vitamīnu un pretsaaukstēšanās līdzekļu sūtījums no Litletonas, ASV, ko bija sarūpējis Vallena kungs.
Šodien mūsu Pētera tirgus paliek 83 gadus vecs. 1910. gada 30. septembrī tā paviljons tika iesvētīts un 1. oktobrī nodots tirdzinieku lietošanai.
Projekts un celtniecība, kura tika uzsākta 1909. gada pavasarī, pilsētai izmaksāja 149 tūkstoši 200 rubļu. Tirgus lielajā ēkā bija paredzētas 144 tirdzniecības vietas.
Pētertirgus halle ir arhitektūras piemineklis.
Atkal atdzīvojies gājputnu ceļš pār Liepāju. Viņsestdien uz tā saskaitīti astoņpadsmit lieli aizejošo zosu un dzērvju kāši.
Bet vienbrīd tie debesīs bijusi skatāmi veseli septiņi uzreiz un no augšas lejup skanējusi gluži kā mūzika.
Visvairāk mīlētā un cienītā
Šodien aprit 100 gadu, kopš dzimusi izcilā latviešu aktrise Anta Klints. Liepājā savas ieceres kļūt par māksliniekiem, aktieriem un citu radošo profesiju ļaudīm lolojuši daudzi.
Viņu skaitā ogļu svērēja meita Anna Jekste, kas, piepildot dzīvē savus bērnības un jaunības sapņus, kļuva par visā latviešu tautā iemīļotu skatuves mākslinieci Antu Klinti.
Liepājā ir daudzas vietas, kas saistītas ar ar aktrises bērnības un jaunības gadiem.
Tādas ir arī pilsētas tuvumā – Pērkonē, kur viņa laiku pa laikam dzīvojusi pie tēva vecākiem, pie pamātes radiem, kur arī vietējā skolā pirmo reizi mūžā redzēja teātra izrādi.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.