Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Siltumtīklu uzņēmums sacūko 200 tonnas mazuta
1993. gada 15. jūlijs. Pagājušo piektdien redakcijai piezvanīja vairāki Zaļās birzs iedzīvotāji, ziņojot, ka šajā rajonā kopš ceturtdienas vakara jūtama asa smaka, kas atgādina gāzi. Bet Gāzes saimniecība gāzes noplūdi nebija konstatējusi.
liepajniekiem.lv
Ar reģionālās vides aizsardzības komitejas speciālistu palīdzību tikai noskaidrots, ka smakas avots ir bijušā Būvmateriālu kombināta katlu māja, kas tagad atrodas Siltumtīklu uzņēmuma pārziņā.
Izrādās, Siltumtīklu uzņēmums iegādājies no SIA “Liepājas labiekārtošanas sabiedrība” 50 tonnas krāsns kurināmā, kuram nebija nedz pases, nedz kvalitātes sertifikāta, un 200-tonnīgajā tilpumā to sajauca ar normālu mazutu.
Iznākums bija bēdīgs: bez nepatikšanām un uztraukumiem, kas sagādāti Zaļās birzs iedzīvotājiem, 200 tonnas normāla mazuta sabojātas ar 15 procentiem krāsns kurināmā, un tagad tas nekam vairs neder.
Sakarā ar pieļauto atmosfēras piesārņošanu Siltumtīklu uzņēmumam tagad jāatlīdzina zaudējumi trīskārtīgā apmērā.
Vienā no savām pēdējām sēdēm LR vecā valdība – Ministru padome ar savu lēmumu akceptējusi Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas priekšlikumu par šīs kaimiņvalsts ģenerālkonsulāta atvēršanu Liepājā.
Mūsu pilsētas pašvaldībai uzdots veikt pasākumus ar konsulāta atvēršanu saistīto jautājumu risināšanai.
Pilsētas galvas vietnieks A. Jaunsleinis pieprasījis municipālajai policijai ieviest kārtību līdzās bijušajam restorānam “Liepāja” ( Rīgas ielā 14), kas piederēja jau likvidējamam uzņēmumam “Jūra”.
Prasība izpildīta, taču paradokss ir tāds, ka pēc tam ēkas pagalmā uzradās vēl lielāka izgāztuve.
Tikai lēnām pār tiltu
Mūsu laikraksts jau rakstīja, ka Tramvaju tilta rekonstrukcijas gaitā mainījies darbu uzņēmējs: Rīgas valsts firmu “Pilons” aizstājusi cita firma no Rīgas – SIA “Tilts”.
Tas notika tādēļ, ka šī firma apņēmās veikt visu būvdarbu apjomu ar izdevumiem, kas ir mazāki par 21 miljonu rubļu, nekā prasīja “Pilons”. Praktiski tāme ir divreiz lētāka.
(..) Priekšnieks Sergejs Rudenko: – Cilvēki strādā vairāk nekā astoņas stundas un arī brīvdienās, lai pagūtu atjaunot tramvaju satiksmi paredzētajā laikā.
Turpmāk, līdz pat oktobrim, tramvaju satiksmi vajadzēs slēgt sešas reizes uz vienu vai divām dienām. To prasa betona sacietēšanas tehniskie noteikumi.
Rindiņas no vēstulēm
Raiņa parks kaut ko tādu vēl nekad nav pieredzējis. Iepriekšējos gados zāli šeit appļāva parasti līdz Jāņiem. Tagad pie šī darba vēl neviens nav ķēries klāt.
Vēl viens krāšņs pilsētas stūrītis pārvēršas džungļos. Ar garu zāli aizauguši arī ziemas vērtās laikā nogāztie koki.
Ja pilsētas vadība aizmirsusi, kādiem jābūt parkiem, tad lai pievērš tam uzmanību savā kārtējā braucienā uz ārzemēm.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.