Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Viņu sauca par Ediku
1993. gada 26. augusts. Būdams strikti uzticīgs ieradumam, kā daudzas citas, arī šo vasaru rakstnieks Olafs Gūtmanis pavada lauku mājelē, kas uzcelta uz Jūrmalciema liesās zemītes.
liepajniekiem.lv
Tā iegājies, ka “Šeiri” kļuvuši par par viņa radošā darba, pārdomu un daudzējādā ziņā pat dzīves vietu. Un ne jau tāpēc vien, ka pilsētas burzma nekad nav pratusi piesaistīt Olafu.
Jūrmalciems rakstniekam šajos laikos kļuvis vajadzīgs arī tāpēc, ka tur ir “zeme, kur izaudzēt kartupeļus ziemai, jūra, kurā par 2000 rubļiem izpirktas licences, var mēģināt noķert kādu zivi…”
Šovasar “Šeiros” tapusi rakstnieka “Dzīves grāmatas” otrā daļa, dzejoļi.
Daudz ogots, iets sēnēs, zemē kaisītas no dažādām pasaules malām šurp atceļojušu puķu sēklas, kuras nule saziedējušas, ka prieks skatīties.
Aviācijas sabiedrība “Liepāja” saņēmusi “Lidostas un lidlauka apliecību”.
Tas ir pirmais šāda veida sertifikāts, ko izdevis Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments, un tā numurs ir 001-A.
Dokumentā norādīti uzņēmuma darbības veidi un lidlauka tehniskā klasifikācija, ņemot vērā starptautiskās prasības šāda veida būvēm.
Pašlaik lidosta strādā ar zaudējumiem, bet tie arvien samazinās.
Ir nauda!
Mēs visur esam pieraduši dzirdēt pretējo, bet te pēkšņi – ir! Runa ir par pašpārvaldes uzņēmumu “Piemare”.
Katrā gadījumā normāla žoga uzcelšanai no standarta konstrukcijām līdzekļi tur atrasti, un vecais, nepievilcīgais žogs vairs nebojās Kaiju ielas izskatu.
Gadās arī tā
24. augusta vakarā kafejnīcā “Liepājas vārti” divas jaunkundzes iepazinušās ar patīkama, dienvidnieciska izskata karstasinīgiem jaunekļiem.
Laiks ticis pavadīts jautri, turklāt ne jau tikai kafejnīcā vien.
Kad skurbums izgaisis, atstājot liepājniecēm tikai nostalģiskas atmiņas, viena no viņām konstatējusi, ka no somiņas izgaisuši arī četri tūkstoši LVR, pardon – 20 lati.
Diemžēl, atsteigusies uz Policijas pārvaldi, cietusī tik vien spēja paskaidrot, ka viņas iepriekšējā vakara paziņu saucot par Ediku.
Rindiņas no vēstulēm
Redzēju tirgū savu skolotāju. Viņa gribēja pārdot grāmatas, suvenīrus, ko skolēni un kolēģi bija jubileju reizēs dāvinājuši.
Ar asarām stāstīja, ka par trim apkures taloniem nopirkusi malku, bet divus talonus paturējusi.
Domāju i pasalšu drusku, bet ogu laikā kādu zemenīti mutē iebāzīšu. Bet nu ogu laikā, kad sākts maksāt par taloniem, naudas pietrūcis. Valdībai neesot naudas…
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.