Liena Rimkus, Džūlija Lote Lapka, Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Viņu no iekļūšanas postošā vētrā, visticamāk, paglābuši uz ceļa sakritušie koki.
“Cilvēkiem skāde liela”
“Ceļa posmā no Jelgavas līdz Dobelei un tālāk līdz Anneniekiem bija krituši koki. Uz ceļa bija jāpastāv un jāpagaida, kamēr tos novāks. Līdz ar to pieļauju, ka mums paveicās – viss salikās tā, ka mēs vētrā netrāpījām tieši tādēļ, ka uz ceļa bija ierobežojumi, kas mums neļāva braukt noteiktā tempā,” stāsta liepājnieks.
Anneniekos viņš pamanīja, ka ceļa malā stāv vairākas automašīnas, ko krusa pamatīgi bija apdauzījusi.
“Mašīnām nebija sadauzīti tikai jumti un izsisti logi, arī sāni bija sasisti.
Lielie krusas graudi krituši zemē nevis taisni, bet slīpi. Kādas automašīnas vadītājs acīmredzot bija centies paslēpties zem koka, bet tas nav līdzējis.”
Zeme ar krusu bijusi nosēta balta. Ledus daļiņām kūstot, apkārtne tinusies dūmakā un aina bijusi sirreāla. “Skats bija iespaidīgs. Tobrīd man nebija līdzi fotokameras, es bildēju ar telefonu. Taču dzīvē skats bija daudz iespaidīgāks, nekā tas izskatās bildē.”
E. Pohevičs saka – ko tādu viņš redzējis pirmo reizi un arī tik lielus krusas graudus līdz šim rokās neesot turējis. Tie bijuši nedaudz mazāki par vistas olu.
Krusas graudi bijuši gan apaļi, gan ar asumiņiem, turklāt tie nav krituši tikai pa vienam. “Graudi bija salipuši kopā. Iedomājies, virsū krīt 30 kopā salipušas mazas bumbiņas! Cilvēkiem skāde ir liela.
Turpat otrpus ceļam bija šķūnis, kuram jumts arī bija nokapāts.”
Drīz pēc vētras plosīšanās mājupceļā no Rīgas uz Liepāju ar automašīnu devās vēl kāda liepājniece. “Tas skats Zemgalē, kas pavērās braucot, bija diezgan šausminošs. Sagāzti koki, ceļa malās mašīnas izsistiem stikliem un tālumā staigāja stārķi asiņainiem, nodauzītiem spārniem.
Sajūta bija kā pēc apokalipses, sirds jau ļoti trīcēja, esot ceļā,” viņa atzīstas.
Vētras laikā Latvijā cietuši vairāki cilvēki, bet viens gājis bojā. Cilvēki traumas guvuši, krītot kokiem, bet trīs traumējusi krusa.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informē, ka Latgalē lūzušais koks uzkritis virsū vīrietim, smagi viņu traumējot. Brigādes mediķi teju stundu cīnījušies par viņa dzīvību, veicot reanimācijas pasākumus, taču traumas bija dzīvībai kritiskas un vīrieti neizdevās glābt.
Pirmdienas vakarā vilciens ”Rīga–Liepāja”, kam no galvaspilsētas bija jāatiet pulksten 18.25, bet mūsu stacijā jāpiestāj 21.39, kavēja gandrīz pusotru stundu.
No pirmdienas rīta līdz otrdienas rītam ugunsdzēsēji glābēji visā Latvijā 348 reizes devušies novērst spēcīgā vēja un negaisa radītos postījumus, no tiem 52 gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzība nav bijusi nepieciešama – kokus novākuši iedzīvotāji pašu spēkiem vai citi seku likvidēšanas darbos iesaistītie dienesti.
Lielākajā daļā gadījumu vēja lauzti koki bija nokritušu uz ceļa braucamās daļas. Palīdzība bijusi nepieciešama arī, lai kokus novāktu no automašīnām un ēku jumtiem.
Visvairāk izsaukumu reģistrēts Rīgas pilsētā, kur ugunsdzēsēji glābēji 86 reizes steidzās palīgā. Latgalē saņemti 77, Zemgalē 68, Vidzemē 60, Rīgas reģionā 50, bet Kurzemē septiņi izsaukumi uz negaisa un vēja radīto seku novēršanas darbiem, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Apdrošināšanas sabiedrībā ”Ergo” vakar vēstīja, ka jau saņem pirmos pieteikumus par vētras un krusas postījumiem.
Pirmie pieteikumi jau uzreiz pēc notikušās dabas stihijas saņemti no Dobeles puses klientiem, taču līdz otrdienas rītam kopumā ap 20 pieteiktie gadījumi liecina, ka gan iedzīvotāju autotransports, gan nekustamais īpašums nopietni cietis arī Rīgā, Daugavpilī un dažādās vietās Ropažu, Saldus, Jelgavas, Tukuma, Augšdaugavas u.c. novados.
Slēpj auto zem veikala
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un VUGD daudzviet valstī, tostarp Kurzemē, pirmdien izsludināja sarkano brīdinājumu par vētras iespējamību.
Gan Rīgā, gan citviet Latvijā, lai paglābtos no milzīgajiem krusas graudiem, kas jau bija nodarījuši posta darbus Dobeles novadā, autovadītāji slēpa savus spēkratus zem degvielas uzpildes staciju nojumēm un lielveikalu pazemes stāvvietās. Līdzīgi rīkojās arī ne viens vien liepājnieks.
”Vakar pēc darba domāju, drošs paliek nedrošs, aizvedīšu mašīnu uz ostmalas ”Rimi” pazemes stāvvietu. Patiesībā diezgan agri, ap pulksten 16.30, iebraucu, un liels bija mans pārsteigums, ka vienā pusē bija brīvas vien divas vietas, bet otrā nedaudz vairāk.
Pat gar sienu bija saliktas mašīnas, kur nu ļoti reti kāds parkojas.
Un, par brīnumu, cilvēki domāja arī par pārējiem un parkojās vienā vietā, kā līnijas norāda. Parasti jau mums te parkojās šķērsām. Šī nebija tā reize,” stāsta liepājniece Zane, kura meklējusi risinājumu, kā pasargāt auto, jo garāžas, kur to iedzīt, viņai nav.
”Jā, varbūt kāds par to smīkņā, bet lai jau. Vismaz nesēdēju rokas klēpī salikusi un darīju, ko uzskatīju par drošāku. Vēlāk vakarā jau pamanīju, ka arī Rīgas lielveikala ”Domina” stāvvietā bijis mašīnu pieplūdums.”
“Liepājā, “Rimi” pazemes stāvvietā, nav, kur novietot automašīnu, apmeklējot veikalu. Cilvēki salikuši mašīnas un aizgājuši mājās,” tviterī pirmdienas vakarā rakstīja kāds jauns vīrietis.
Par laimi, mūsu pilsētai vētra meta līkumu, vien dažbrīd pakacināja ar spēcīgām vēja brāzmām.
Otrdienas rītā pludmalē turpināja rosīties festivāla “Summer Sound” darbinieki, sakārtojot teritoriju pēc nedēļas nogalē notikušā pasākuma. Vakarrīt jūra bija atskrējusi līdz pat gājēju celiņiem.
Manāmākie postījumi parkā bija vien daži nokrituši koku zari un pludmalē apkritis atkritumu konteiners. Taču kāds aculiecinieks avīzei iesūtījis video, kurā redzams, ka pludmalē vējš izmētājis gājēju laipas.
Festivāla ”Summer Sound” koordinatore Inese Saulāja ir pārliecināta, ka, neraugoties uz sliktajiem laikapstākļiem, festivāla teritorija tiks sakopta noteiktajā laikā.
”Protams, visu novāksim. Īsti jau citu variantu nav, ir jānovāc.
Visa komanda cītīgi strādāja arī pa nakti un tagad brien pa jūru ar slapjām kājām,” komentē festivāla pārstāve.
Liepājas izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš pauž: kamēr visā Latvijā bija vētra, Liepājā laikapstākļi bija samērā mierīgi un pašvaldībā neesot saņemtas sūdzības par vēja nodarītiem postījumiem.
”Nav nekādas informācijas par to, ka būtu piefiksēts kāds ar laikapstākļiem saistīts atgadījums. Protams, vēl kaut kas var notikt, bet turpmākā laikapstākļu prognoze ir labvēlīgāka, nekā tā bija iepriekšējās dienās,” viņš saka.
