Divi apsaimniekotāji vienai mājai – tāda situācija patlaban izveidojusies daudzdzīvokļu mājā E. Veidenbauma ielā 4a. Līdz ar to augustā arī divi rēķini – katrs no sava apsaimniekotāja. “Tā ir cita apsaimniekotāja neētiska iejaukšanās manā darbā,” uzskata kompānijas “MultiHouse” pārstāve Sintija Roberta – viņa šo namu apsaimniekoja pēdējos sešus gadus. “Mēs rīkojamies atbilstoši likumdošanai, kas Latvijā regulē dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju attiecības,” norāda uzņēmuma “Liepājas namu apsaimniekotājs” vadītājs Artis Rimma, kura kompānija it kā ar dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu izvēlēta par jauno nama apsaimniekotāju.

Kliedz un vienoties nespēj

Ar “it kā” balsu vairākumu tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieku starpā nav vienprātības par nesen savāktajiem parakstiem, kas kalpo par pamatu lēmumam par apsaimniekotāju maiņu. Cilvēku kopa, kas gan nevēlas savus vārdus minēt, bet uzskata, ka maiņa nav notikusi godīgi, norāda – mājā dzīvojošie ir sadalījušies trīs nometnēs: pirmā vēlas turpināt sadarbību ar “MultiHouse”, otra vēlas, lai turpmāk māju apsaimnieko “LNA”, trešā ir dzīvokļu īpašnieki, kas uz vietas nedzīvo un tāpēc šeit neviens viņu intereses nepārstāv.

Jau gadiem dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par mājā veicamajiem darbiem, un nams pamazām brūk, bet vairums dzīvokļu īpašnieku uz kopsapulcēm nenāk, jo tajās noris tikai kliegšana un savstarpēju apvainojumu mētāšana.

Cilvēki, kas labprāt turpinātu sadarbību ar “MultiHouse”, norāda – tie, kas to nevēlas, apgalvo, ka apsaimniekotājs neko mājā nedara, bet paši bloķē visus lēmumus. “Lai ko arī Sintija piedāvātu, viņi ir pilnīgi pret visu,” stāsta nama iemītnieki. Viskritiskākais stāvoklis esot ar jumtu. Problēma bijusi jau pirms sešiem gadiem, kad māju vēl apsaimniekoja kompānija “Vecliepāja”. Tad namu pārņēma “MultiHouse”, bet iedzīvotāju ķildu dēļ tā arī nav varēts nonākt pie kopsaucēja, kam un kā uzticēt remontu. Tie, kas tagad grib pāriet pie “LNA”, toreiz uzstājuši, ka vispirms jāatrisina parādnieku problēmas. Tāpat nobloķējuši projektu par kopsadarbību ar kaimiņos esošo māju, lai sakārtotu iekšpagalmu. Lielākie pretinieki esot daļa no mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes, ko vada priekšsēdētājs Arvīds Golts. 

Valdes locekles Benita Kudrjanoka un Velta Lināja savākušas piekritēju parakstus, lai apsaimniekošanu pārņem “LNA”. Esot savākts 31 paraksts no 55 dzīvokļu mājas, kas ir vairāk nekā 50%, tātad pietiekami, lai apsaimniekotāja maiņa notiktu. Šī lēmuma pretinieki gan norāda, ka daļa parakstu nemaz nepiederot dzīvokļu īpašniekiem, bet četri cilvēki mēģinājuši savu balsi atsaukt, kad uzzinājuši, ka ir maldināti. Maldināšana izpaudusies tādējādi, ka abas dāmas kaimiņiem klāstījušas, ka firma “MultiHouse” no turpmākās sadarbības atsakoties, tāpēc jāpāriet pie “LNA”. Turklāt neviens abas kundzes un A. Goltu nav pilnvarojis rīkoties visu dzīvokļu īpašnieku vārdā – tāda mājas lēmuma neesot!

“Iespējams, ka apsaimniekotāja maiņa bija nepieciešama, bet mēs gribētu, lai tas notiktu godīgi, lai viss būtu likumīgi, nevis ar aizdomām par maldināšanu un mahinācijām ar parakstiem,” saka cilvēki. Un atgādina, ka A. Golts pats savulaik Sintiju uzaicinājis apsaimniekot māju, bet tagad izdarās tik nesmuki.

“Kāpēc mums vajag tādu apsaimniekotāju?”

“Jā, tā ir taisnība, ka es pats viņu uzaicināju, bet jau toreiz pateicu – pastrādāsim, tad skatīsimies, vai varam turpināt,” nenoliedz A. Golts. Bet B. Kudrjanoka un V. Lināja patiesā sašutumā sasit rokas, uzzinot, ka viņas apvaino kaimiņu maldināšanā. Tāpat arī neatzīst, ka paraksti būtu viltojums. “Tur, kur nav parakstījušies dzīvokļa īpašnieki, to darījušas viņu pilnvarotās personas,” sievietes saka. Bet parakstu atsaukšanu uzskata par S. Robertas mēģinājumu noturēt varu – viņa cilvēkus esot iebiedējusi.

Šai pusei ir stingri argumenti, kāpēc sadarbība ar firmu “MultiHouse” turpmāk vairs nav iespējama. Pirmkārt, neesot uzticības par naudas izlietojumu. Otrkārt, nenotiekot nekādi darbi. Jā, viņi nepieņemot piedāvājumu, ja ir tikai viens, kā tas bijis ar jumta remontu. Apsaimniekotāja piedāvājusi, ka kredītu jumta remontam dos firma, kas to remontēs. “Bet mēs neuzticamies tādai privātfirmai,” trijotne saka. Citu piedāvājumu neesot, un apsaimniekotāja nepieņemot arī viņu ierosinājumus. Treškārt, netiekot strādāts ar parādniekiem – tiesa ir bijusi, bet nauda nav atgūta. “Bet mēs vairs negribam no savas kabatas maksāt gan par sevi, gan nemaksātājiem,” saka abas sievietes.

Savukārt pagalma labiekārtošanai piekrišanu neesot devuši tāpēc, ka jumts ir svarīgāks. Jau pirms trīs gadiem lūgts pie ieejas durvīm pielikt margas, lai veciem cilvēkiem būtu vieglāk kāpt pa pakāpieniem, bet to joprojām nav. Lūguši saremontēt jumtiņus virs ieejas durvīm. Nekā – nu tie ir avārijas stāvoklī. “Kāpēc mums vajag tādu apsaimniekotāju?” jautā A. Golts.

Valdes pārstāvji esot konsultējušies arī ar kompāniju “Namu serviss APSE” par turpmāko apsaimniekošanu, tomēr par labāku atzinusi “LNA”. “Galu galā tas ir pašvaldības uzņēmums un mums vismaz būs iespēja pašvaldībā meklēt palīdzību, ja radīsies problēmas,” saka abas sievietes. Viņas savākušas parakstus, un ar 1. augustu notikusi apsaimniekotāja maiņa. “Taču Sintija jaunajam apsaimniekotājam neatdod ne mājas lietu, ne mūsu uzkrājumu, kas ir desmit tūkstoši eiro,” saka sievietes. “Vai mēs dabūsim atpakaļ savu naudu?” viņas izmisušas jautā.

“Paskatieties man acīs!”

“Ja es zinātu, tad pateiktu,” – tā S. Roberta atbild “Kurzemes Vārdam”, kāpēc, viņasprāt, izveidojusies šī konfliktsituācija. “Neko nedara – tas nav arguments!” saka S. Roberta. “Diemžēl ar mani par sadarbības laušanu neviens nav runājis un joprojām neesmu saņēmusi lēmumu ar parakstiem par apsaimniekotāja maiņu – ne man to ir atnesusi šī trijotne, ne arī parādījuši “LNA” speciālisti, lai gan es to lūdzu. Saņēmu atbildi, ka neviens likums to neparedzot.” S. Roberta uzskata – bez likumiem ir arī katrā nozarē strādājošo ētika.

Viņa piekrīt, ka iedzīvotāju grupa bloķējusi visus viņas ierosinājumus, taču nepiekrīt, ka būtu piedāvājusi tikai vienu variantu. Jā, piedāvājusi firmas, ar kurām strādā un uzticas un kuras bija gatavas kreditēt mājas jumta remontu. Bet visi varianti noraidīti, jo jebkurā gadījumā būtu nācies paaugstināt apsaimniekošanas maksu, kas tagad ir 42 centi par kvadrātmetru. Tikko runa ir par naudu, tā – nē! “Bet bez naudas neko nevar izdarīt!” saka S. Roberta. Arī viņa uzskata, ka parakstu vākšana notikusi nelikumīgi – tā neatbilst nevienam no likumdošanā pieļautajiem lēmumu pieņemšanas variantiem. Tāpat viņa uzskata, ka vairāki paraksti nepieder dzīvokļu patiesajiem īpašniekiem, turklāt vairāki ir atsaukti, un tāpēc apsaimniekotāja maiņa notikusi nelikumīgi.

Lai šīs nelikumības apturētu, S. Roberta vērsusies pie domes izpilddirektora Edgara Rāta, lūdzot apturēt apsaimniekotāja maiņu līdz visu apstākļu noskaidrošanai.  Taču atbildi no izpilddirektora nav sagaidījusi – tā vietā viņai pārsūtīta vēstule, kurā savu skaidrojumu sniedzis “LNA” vadītājs A. Rimma. Tajā uz trīsarpus lappusēm izskaidrots šīs kompānijas redzējums, atzīstot to par likumīgu, jo lēmumu pieņēmis dzīvokļu kopības vairākums. “”LNA” redzējums man ir skaidrs, bet es gribēju uzzināt izpilddirektora domas, jo notiekošajā ir daudz neskaidrību, kas jānoskaidro,” pret šādu rīcību iebilst S. Roberta.

Tāpat S. Roberta nesaprot “Liepājas ūdens” un “Liepājas enerģijas” rīcību, kas vispirms solījuši nelauzt līgumu ar viņas kompāniju par pakalpojumu sniegšanu šai mājai, tomēr vēlāk nolēmuši to darīt, norādot, ka respektē lēmumu par apsaimniekotāja maiņu. “Es gribētu zināt, kas viņiem tik ātri lika savas domas mainīt, jo viņi labi zina, ka situācija ir strīdīga?” jautā S. Roberta.

“Es varu paskaidrot,” saka uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls. “Mums ir tiesības mainīt savas domas, ja saprotam, ka iepriekšējais lēmums bijis nepareizs.” Viņš neslēpa, ka zinot šo strīdīgo situāciju un cerējis, ka konflikts atrisināsies. Taču tas nav noticis. “Tāpēc mēs ņemam vērā vairākuma lēmumu par apsaimniekotāja maiņu,” saka A. Štāls. “Ja mums atnesīs citu lēmumu, ņemsim vērā to.”

“Lai arī būtu apsaimniekotāja maiņa,” saka S. Roberta. “Bet, lai tas notiek likumīgi. Ir jāsasauc sapulce, acīs skatoties, ir jāizsaka argumenti, kāpēc apsaimniekotājs jānomaina, un atklāti jānobalso, nevis ar viltu aizmuguriski jāsavāc paraksti, kuriem nav ticamības.”

Netīrā veļa neinteresē

“Mani kā izvēlētā apsaimniekošanas uzņēmuma vadītāju neinteresē šīs mājas dzīvokļu īpašnieku savstarpējo attiecību un nometņu virtuve un netīrās veļas mazgāšana. Man saistoši ir tas, ka ar balsu vairākumu ir pieņemts lēmums mainīt apsaimniekotāju un šis darbs ir uzticēts mums,” par šo konfliktu norāda A. Rimma. “Mēs ar tanku šai mājā iekšā nelauzāmies, šie cilvēki paši pie mums atnāca.”

“Un tas, ka tā ir noticis, liecina, ka kārtības ar apsaimniekošanu šajā mājā nav,” piebilst uzņēmuma Klientu daļas vadītājas vietnieks Kristaps Raģis. Viņš norāda, ka tā tas ir katrā gadījumā, kad kādā mājā maina apsaimniekotāju. Arī tad, ja “LNA” vietā izvēlas citu apsaimniekotāju.

Uz jautājumu, kā uzņēmums rīkosies, lai saņemtu no firmas “MultiHouse” mājas lietu un uzkrājuma naudu, amatpersonas saka: likumā paredzētajā kārtībā – likumdevējs ir precīzi norādījis, kā šīs lietas kārtojamas. “Ja vajadzēs, mēs mājas dzīvokļu īpašniekus pārstāvēsim arī tiesā,” saka A. Rimma, gan cerot, ka konflikts atrisināsies bez tiesas iejaukšanās.

Patlaban “LNA” speciālisti jau ir ķērušies pie darba, jo pēc iepriekšējās apsaimniekotājas S. Robertas iniciatīvas Būvvalde šīs mājas jumtu atzinusi par avārijas stāvoklī esošu. “Tas nozīmē, ka īsā laikā mums tas ir jāsaremontē,” saka A. Rimma.

Uz jautājumu, vai, viņuprāt, apsaimniekotāja maiņa notiek likumīgi un godīgi, A. Rimma atbild: “Tā notiek saskaņā ar “Dzīvokļa īpašuma likumu” – lēmumu par apsaimniekotāja maiņu ir pieņēmis kopības vairākums.” Par strīdīgajiem parakstiem jau esot saņemts skaidrojums un nekādu viltojumu tur neesot, taču, ja par tādiem ir aizdomas, cilvēkiem ir jāvēršas ar iesniegumu policijā – vēl norāda K. Raģis.