Septiņus dažādus Raiņa parka apsaimniekošanas priekšlikumus izteica vides un kultūrvēsturisko organizāciju un preses pārstāvji, kuri pagājušajā piektdienā, 26. februārī, bija pulcējušies Domē un diskutēja par plānoto Raiņa parka koku izciršanu.

Pie viena pašu ierosinājuma īstenošanas – atkārtotas Raiņa parka koku stāvokļa izvērtēšanas –dalībnieki ķērās uzreiz pēc diskusijas noslēguma.

Kaislību un strīdu turpinājums Raiņa parkā pie jau ciršanai iezīmētajiem kokiem vainagojās ar šādu diskusijas dalībnieku kopīgu lēmumu:

1. Projektētā suņu pastaigu laukuma vietā, kur iepriekš bija paredzēts izcirst 30 slimus, nevērtīgus un bīstamus kokus, no šī skaita deviņi koki ir saglabājami, t.sk., divas kastaņas un septiņi bērzi;

2. Kopšana – koku izņemšana Raiņa parkā tiks veikta neatkarīgi no suņu pastaigu laukuma ierīkošanas vai neierīkošanas;

3. Sabiedriskā organizācija “Optimistu pulks” šajā pavasarī Lielās talkas laikā parkā iestādīs septiņas vilkābeles – neatkarīgi no suņu pastaigu laukuma ierīkošanas vai neierīkošanas.

Bez tam diskusijas dalībnieki ierosināja arī apturēt suņu laukuma projekta īstenošanu Raiņa parkā; pārcelt suņu laukuma izveidi uz Loku ielas rajonu; suņu laukuma izveidi pārcelt uz citu parka zonu – bijušā izpletņu lēkšanas torņa un ugunsdzēsēju baseina laukuma vietā (viena mala piekļaujas Tirgus ielai); pārskatīt Raiņa parka attīstības koncepciju; izskatīt iespējas dažādās pilsētas vietās mikrorajonu iekšpagalmos izvedot mazus (30×40 m) laukumus suņu pastaigām.

Šie priekšlikumi reizē ar diskusijas dalībnieku sarakstu un protokolu tiks nodoti Domes deputātiem, kuri pieņems lēmumu par to īstenošanu vai noraidīšanu.

Sanākušie interesenti gan diskusijas laikā Domē, gan pēc tam Raiņa parkā bija vienisprātis, ka pašvaldībai turpmāk ir jānodrošina Raiņa parka kopšanu.

Par pašvaldības iecerēm labiekārtot Raiņa parku nevalstisko organizāciju un preses pārstāvjus pirms diskusijas pastāstīja Būvvaldes ainavu arhitekte Margarita Kaņevska un Vides un veselības daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga.

Diskusija piektdien notika pēc tam, kad vides aktīvisti bija protestējuši pret iesāktajiem labiekārtošanas darbiem Raiņa parkā, kur bija paredzēts nozāģēt 30 kokus. Šo koku izzāģēšanu pagājušajā vasarā ieteica dendrologs, Salaspils Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Viņš ierosināja parka daļu atbrīvot no neveselajiem, bīstamajiem un mazvērtīgajiem kokiem.

Koku izvērtēšanu pašvaldība pasūtīja teritorijai, kur par Vides fonda piešķirtajiem līdzekļiem ir projektēts izveidot suņu pastaigu laukumu. Tā kā šogad šā projekta īstenošanai ir daļēji piešķirti līdzekļi, pēc pašvaldības pasūtījuma februārī tika iezīmēti retināmie koki un uzsākta to izzāģēšana.

Tiem diskusijas dalībniekiem, kuri uzskata, ka koku retināšana plānota, lai parkā izveidotu suņu pastaigu laukumu, A. Svilāns, kurš bija ieradies Liepājā, papildus skaidroja, ka dendroloģiskā izpēte un viņa ieteikumi ir doti neatkarīgi no tā, vai šajā teritorijā būs vai nebūs četrkājaino draugu pastaigu laukums.Taču sanākušie interesenti izmantoja izdevību un izteicās arī par suņu pastaigu laukuma atrašanās vietu, tā nepieciešamību vispār un laukuma pārcelšanas iespējām, laukuma iežogojumu un labiekārtojumu.

Raiņa parka kopšana, labiekārtošana un suņu laukuma izveide parka dienvidu daļā ir paredzēta parka attīstības koncepcijā, ko Domes deputāti apstiprinājuši pagājušā gada oktobrī.

Savukārt nepieciešamību veidot suņu pastaigu laukumus pilsētas mikrorajonos uzrādījušas vairākas iedzīvotāju aptaujas, kas notikušas pēdējos divos gados.

Ai­gars Štāls,
Liepājas domes sa­bied­ris­ko at­tie­cī­bu spe­ci­ālists