Ceturtdiena, 23. janvāris Grieta, Strauta, Rebeka

Vilnītis sapņo par izglītības citadeli un grib mainīt nosacījumus Liepājai

Vilnītis sapņo par izglītības citadeli un grib mainīt nosacījumus Liepājai
Foto: Ieva Leiniša/LETA
22.11.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

Šomēnes Liepāju pāršalca ziņas par iespējamām izmaiņām vairākās vispārizglītojošās skolās. Skolas statusa maiņa var draudēt 3.pamatskolai, J. Čakstes 10.vidusskolai, O. Kalpaka 15.vidusskolai un 7.vidusskolai.

Liepājas mērs domē uz pārrunām aicināja gan pieminēto, gan pārējo vispārizglītojošo skolu direktorus. Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” Jānis Vilnītis minēja, ka pilsētas interesēs nav aizslēgt kādu mācību iestādi, bet Izglītības ministrijas norādījumi ir jāņem vērā.

Pagaidām, kā uzsvēra pilsētas galva, Izglītības ministrijas virzītajam skolēnu skaita standartam minētās skolas neatbilst, taču sapulcē kopā ar skolu direktoriem izvirzīti divi būtiski aspekti.

Pirmkārt, prasīt ministrijai, lai pārskata, kurā “grozā” ievietot Liepāju. “Es izvirzīšu šo jautājumu ministrijā. Mūsu piedāvājums ir pārlikt Liepāju otrajā reģionālajā blokā. Mūs nevar pielīdzināt Rīgai, bet drīzāk jau Ventspilij. Ja mūsu statuss tiks pārskatīts, tad šīm ministrijas izvirzītajām prasībām atbildīs gandrīz visas skolas,” skaidroja J. Vilnītis.

Ja Liepāja tiktu vērtēta pēc otrā reģionālā bloka principiem, tad pietiku ar mazāku skolēnu skaitu, lai saglabātu skolu. Tie būtu: no 1. līdz 6.klasei – 300 skolēnu; no 1. līdz 9.klasei – 360 skolēnu, bet vidusskolā – 120 skolēnu.

“Šādā situācijā mums zem strīpas paliek vienīgi 10.skola, bet arī šeit es redzu risinājumu,” turpināja J. Vilnītis.

“Mēs izvirzīsim prasību nerēķināt tikai matemātiski. Skolai ir lielāka vērtība par “plikiem” skaitļiem. Uzskatu, ka jāņem vērā arī kvalitātes vērtējums un eksāmenu rezultāti. Piemēram, 10.vidusskola pēdējos gados ir sevi parādījusi no labās puses, kā arī katru gadu tajā palielinās skolēnu skaits.”

Lai saprastu, cik Liepājas domes priekšsēdētāja izvirzītie risinājumi ir reāli, sazinājāmies ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku. Viņa “Kurzemes Vārdam” atbildēja: “Šobrīd nenotiek diskusijas par konkrētiem reģioniem, pagastiem, proti, vai kādam varētu mainīt kādus nosacījumus utt. Joprojām turpinās tikšanās ar pašvaldībām, ministrijā tiek apkopoti pašvaldību viedokļi, kas būs pamatā vēl precīzākiem nosacījumiem skolu tīkla sakārtošanai.”

Pat ja ministrija izskatīs citus kritērijus skolu reformas jautājumā, J. Čakstes 10.vidusskolai ir jādomā, kā saglabāt vidusskolas statusu.

Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” skolas direktore Inta Freiberga pauda cerību, ka viss vēl nav zaudēts: “Pagaidām nevēlos plānus publiskot, jo vēl daudz kas jāizdara līdz veiksmīgai plāna īstenošanai, taču centīsimies piesaistīt vairāk bērnu tieši mūsu skolai.” Direktore arī atgādināja, ka šis likumprojekts par minimālo skolēnu skaitu vēl nav apstiprināts.

Kaut arī Liepājas 3.pamatskolā situācija ar bērnu skaitu ir krietni labāka par apdraudēto 10.vidusskolu, Liepājas mērs bija ieradies šajā izglītības iestādē uz sarunu ar pedagogiem un audzēkņu vecākiem.

Konstruktīvu risinājumu vietā viņš sanākušos iepazīstināja ar Liepājas izglītības stratēģiskajiem mērķiem.

Kā apgalvoja J. Vilnītis, šobrīd Liepājas skolu tīkls ir sakārtots un atrodas vislabākajā situācijā visā Kurzemes reģionā. Balstoties uz šiem faktiem, Vilnīša kungs ir pārliecināts, ka Liepāja var kļūt par Kurzemes izglītības citadeli.

Sapulcē mērs stāstīja, ka plānots Liepājā atvērt metodisko centru, kas kalpos visam reģionam.

Runājot par iespēju reorganizēt 3.pamatskolu, pilsētas galva atgādināja, ka likumprojekts par konkrētu skolēnu skaitu vēl nav apstiprināts ministrijā, kā arī to, ka viņš turpinās pastāvēt uz paša izvirzītajiem skolēnu skaita standartiem, kurus nevar pielīdzināt galvaspilsētai.

Lielu akcentu viņš lika uz jaunajām rūpnīcām, kuras plānots atvērt Karostā. “Līdz ar jaunām darba vietām tieši šajā rajonā iespējama jaunu audzēkņu piesaiste skolai,” pauda pilsētas mērs.

Jautājums par jaunu rūpnīcu atvēršanu gan pedagogus darīja bažīgus. “Vai mēs varam būt droši, ka skola šeit pastāvēs? Varbūt kaut kad nākotnē šeit būs tikai rūpnīcas?” vaicāja kāda skolotāja.

J. Vilnītis atbildēja, ka pagaidām tādu draudu neesot. Skolotāji varot būt droši, ka vismaz tuvāko 20 gadu laikā šādas izmaiņas Karostu neskaršot.

Vēl pilsētas mērs vērsa uzmanību uz to, ka rindas uz bērnudārziem ir lielas. Tas liecinot, ka drīzā nākotnē pēc pirmsskolas izglītības iegūšanas bērniem būs jāapmeklē vispārizglītojošās mācību iestādes. Tas esot vēl viens būtisks un vērā ņemams fakts.

“Es negribētu piedzīvot, ka kādu dienu šiem bērniem pēc bērnudārza nebūs skolu, kur mācīties, ja tagad tās ar vieglu roku būsim likvidējuši,” pauda J. Vilnītis.

Tomēr pie konkrētām atbildēm nedz audzēkņu vecāki, nedz pedagogi netika, jo Vilnīša kungs apgalvoja, ka “vēl nav pamata uztraukumam”. Uz skolotājas jautājumu, kāpēc tādā gadījumā šī problēma ir aktualizēta medijos, mērs atbildēja, ka tas esot jautājums žurnālistiem. Varēja noprast, ka, viņaprāt, problēmas izgudrojuši žurnālisti.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)