“Vai cilvēki ir laimīgāki – grūti spriest. Taču vide vairs neizskatās tik kriminogēna. Laba vide pievelk labus cilvēkus. Dzērājus un narkomānus te tā vairs nevar pamanīt, viņiem sakoptās vietas nepatīk,” tā pārvērtības Karostā novērtē šejienietis Mārcis Dejus.

Šoreiz “Kurzemes Vārds” uzrunāja piecpadsmit Tosmares un Karostas iedzīvotājus, uzdodot jautājumu: “Kā mainījusies jūsu dzīve četru gadu laikā no vienām vēlēšanām līdz otrām?”

Dejus ģimene uz Liepāju pārcēlusies no Rīgas pirms astoņiem gadiem. Četrus gadus dzīvo Karostā, kur Mārcis, agrākais arhitekts, tagad mācītājs, izveidojis Karostas mājas draudzi, darbojas Baptistu savienībā. Pa šiem gadiem šeit daudz kas mainījies. “Nograutas spokainās mājas, ir sakopts. Kādreiz arī gaismas nebija. Ir uztaisīts veloceliņš, attīstīti Beberliņi, tur ir ko darīt gan ziemā, gan vasarā. Ir jauna kafejnīca pie Ziemeļu mola, puķudobes un trenažieri,” viņš uzskaita. Arī gide Aija Vīdnere uzskata: “Karosta sāk sakārtoties, sākot ar to, ka tiek novākti gruveši un iztīrīti meži. Cilvēki te tagad dzīvo labāk, jo vide ir tīkamāka.”

Dace Bagātā, kuras nodarbe ir tulkošana, ir šejieniete apmēram četrus gadus un atceras: “Kad sākām šeit dzīvot, bija neapgaismots, netika tīrīts, no rītiem bērniem uz autobusu bija jāklunkurē pa tumšu un slidenu taku, varēja lauzt kaklu. Tagad Turaidas iela ir sataisīta, ir celiņš, var braukt ar riteni, skrituļslidām. Ir droši bērniem, māmiņām, un veciem cilvēkiem nav jābaidās, ka aizķersies kāja.” Ar labu vārdu viņa atceras manēžā notikušo izrādi “Pūt, vējiņi!” un piemin arī uzņēmējdarbībai sagatavoto infrastruktūru starp Lazaretes un Zemgales ielām. Bet vidusskolniece Katrīna Kelija Krapauska stāsta, ka “ir tikai uzlabojies” – tagad Karostā ir pat divas kafejnīcas, labo ceļus, ir veloceļi un ļoti izauguši Beberliņi: “Par to man ir liels prieks.”

“Skat, stāvu un priecājos – māju nokrāsojuši. Normāli. Tīrāk kļuvis, mazāk palicis māju ar izsistiem logiem,” atzīst pensionāre Nadežda Garbuza, un ar pozitīviem vērojumiem viņai pievienojas arī Irina Hudjakova, zivju apstrādes tehnoloģe, kura jau desmit gadus strādā Norvēģijā, bet Karostā turpina būvēt māju un prāto par atgriešanos Latvijā: “Protams, ka ir daudz labāk! Jauns veikals. Jauni, labāki ceļi. Un cilvēku te daudz dzīvo. Agrāk nebija tik daudzi!” 

“Mēs tieši četrus gadus dzīvojam Karostā. Pārcēlāmies šurp no Sikšņiem, un arvien viss uzlabojas,” pastāsta Valda Vīnšteina, kurai blakus pienāk mazmeita Izabella. Valda turpina: ” Taisa visur soliņus un veloceļus, visur remontē. Smuki. Mēs to negaidījām. Liepājas dome mums ļoti nāk pretī. Esmu oma, pensijā, dzīvoju pie meitas, ir četri mazbērniņi, tiem visiem dome nāk pretī, palīdz arī ar dzīvokļu remontu. Ļoti skaisti. Esmu palikusi par pilsētnieci. Viss te ir tuvu. Uz laukiem jau  tagad ir ļoti grūti. Zemīte jāapstrādā. Ja tev nav traktora, tad… Darbavietas arī znotam ar meitu Liepājā ir ļoti labas, strādā Kapsēdes ielā, Biznesa centrā, kur tie ārzemnieki, metālapstrādē. Un ļoti labi pelna. Abi dikti laimīgi. Kārtīgi jāstrādā, naudu nedod par velti, bet nu ļoti labi maksā. Vienīgi ir ļoti lieli nodokļi. Bet tas nu tā. Esam laimīgi. Uz laukiem jau tā nebija.”

Savukārt Kristīne Erlecka, kura agrāk strādājusi Pilsonības un migrācijas dienestā, uz Tosmari pārvākusies no Rīgas pirms diviem gadiem, te izveidojusies ģimene, un viņa atzīst: “Puisis pamudināja pārcelties. Gaidām bēbīti. Es nevarēju iedomāties, ka man varētu patikt dzīvot Tosmarē. Pirms gadiem te bija bailīgāk. Tagad redzi – bērni spēlējas sētā, Liepājas centrā tu vispār bērnus neredzi. Viss ir tīrāks un sakoptāks.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27.aprīļa numurā.

#kvards-20170427-11#