liepajniekiem.lv
Šķīvi apēdīs govs
Uz kāzām Indijā Amontovus uzaicināja Igora draugs Dominiks, ar kuru viņš iepazinies un sadraudzējies, strādājot uzņēmumā “AE Partner”, kur indiešu puisis bija praksē pēc Rīgas Tehniskās universitātes absolvēšanas.
No Liepājas Dominiks aizbrauca tālāk uz Nīderlandi, tur satika indiešu meiteni, un abi dzīvo šajā valstī.
Kādudien Dominiks ieradās ciemos un ielūdza uz kāzām – Indijā!
Ceļot pāri puspasaulei uz svešu zemi nav joka lieta, tāpēc Amontovi meklējuši informāciju internetā, izprašņājuši Dominiku, Igors sakontaktējies ar latviešiem Indijā.
Dominika ģimene ir kristieši, tāpēc draugs teicis, ka kāzās viss būšot tāpat kā pie mums. Starp citu, Dominiks runā latviski, valodu šeit apguvis pusgada laikā.
Čenaja pie Bengālijas līča slīgst smogā, daudzi iedzīvotāji ikdienas gaitās valkā sejas maskas, lai izvairītos no putekļiem un dūmiem.
Gita pēc atgriešanās Latvijā ļoti novērtējusi mūsu svaigo un tīro gaisu. Gaisa temperatūra bija pāri 30 grādiem, taču karstums nebija mokošs. Kāzas speciāli rīkoja oktobrī, lai nebūtu vasaras svelmē.
Pirmās dienas bijis kultūršoks par netīrību un blīvo satiksmi, kuru neregulē luksofori un kur neviens neapstājas palaist gājējus –
vienkārši jāparāda žests ar roku un jāiet, raustīties nedrīkst.
Gan mājās, gan restorānos ēdienu pasniedz uz banānu lapām, ēd ar rokām. Galda piederumi pieejami reti. Viss, ko Indija dod, ir jāpieņem – tāda esot pareizā attieksme, un ceļotājiem nekādu vēdera problēmu neesot bijis.
Ēdiens pārsvarā ir veģetārs, ļoti ass, vārīts vai tvaicēts. Pamatā ir rīsi, dažāda veida maize, kam klāt nāk visvisādas mērces, kuru sastāvdaļas noteikt nav iespējams, taču viss ļoti garšīgs un pēc ēšanas viegla sajūta. Alkoholu šeit nelieto.
Indijā ietur maltīti, sēžot uz grīdas. Vispirms paēd viesi, tikai pēc tam – mājinieki. Galdu novākt viegli – banānu lapas izmet, un tās apēdīs daudzās pa ielām klīstošās govis vai bifeļi. Taču jāzina, kā lapu salocīt, jo virziens parāda, vai ēdiens garšojis vai ne.
Ar jasmīnu ziedu virtenēm
Lai arī Dominiks un Jarni (Indijā ģimenē galvenais ir vīrietis un viņu vienmēr min pirmo, palaiž pa priekšu) ir moderni cilvēki un jau dzīvoja kopā Nīderlandē, kāzas notika saskaņā ar tradīcijām.
Viss sākas ar pirmskāzu rituāliem vecāku mājās, kas greznotas ar banānu meijām, obligāti ar ziedu klāt, kas simbolizē auglību.
Dominika mammas mājās sievietes ar kariju nokrāsoja īpašu koku, arī auglībai, pie mājas pamatiem bedrītē ieliek naudu, ielej pienu, ievieto ēdienu.
Tālāk notiek jaunā vīra mazgāšana, kurā piedalās ne tikai ģimenes sievietes, bet viss ciems. Jo vairāk sieviešu atnāks un piedalīsies, jo laimīgāka dzīve būs.
Laulības baznīcā iemūžināja vismaz četri fotogrāfi, un visos kāzu pasākumos fotografēšanās aizņēma ļoti ilgu laiku, jo ar jauno pāri bildējās visi.
Arī četriem latviešiem bija lemts bieži smaidīt objektīvam, jo baltie cilvēki šajā valsts daļā tik bieži nav sastopami un indieši vēlējās kopīgu foto.
Baznīcā Jarni bija baltā līgavas kleitā, pēc tam uz vakariņām pārģērbās citā. Jauno pāri rotā ar dabīgo jasmīnu ziedu virtenēm, tās ir skaistas un brīnišķīgi smaržo, taču ārkārtīgi smagas.
Sievietēm laulību gredzena vietā ir kaklarota – ķēde, kuras liecina par vīra turību, bagātākie dāvina zelta ķēdi.
Tradicionālās kāzas Tandžāvūrā pulcēja pāri tūkstoš cilvēku.
Iepriekšējā vakarā pie Jarni vecākiem notika neformāla ballīte ar radiem un nedaudziem draugiem. Ceremonijas dienā jābūt uz autobusu pulksten 10. Tur nemierīgi dīdās tikai latvieši. Autobusa nav, indiešu nav. Relax, no problem… Visi ierodas ap 11.
Ceremonijas norises vietā jaunais pāris neēduši un nedzēruši sēdēja uz skatuves stundām ilgi, kamēr katrs viesis apsveica, apdāvināja un nofotografējās.
Sievastēvs savu runu teica stundu, tad kāds atnāca un novāca viņu no skatuves.
Viesi bija labākā situācijā – kurš apsveicis, tas pieklājīgi pasēž, paklausās tradicionālās mūzikas kapelu un tad var iet paēst un uz mājām.
Pēc kāzu norisēm latvieši apskatīja Keralas štatu, viņus pavadīja taksists-gids un parādīja vietas, kur tūristi parasti netiek. Varēja baudīt kalnu ainavas, ūdenskritumus un iekoptos laukus.
Lauksaimniecība Keralā ir ļoti attīstīta – rīsu, banānu, tējas, palmu, ingvera un citu garšaugu, kaučuka plantācijas.
Ieteikumi
- Lidojumu maršruts: Rīga–Helsinki–Doha–Čenaja–Tandžāvūra.
- Braucot uz Dienvidindiju, nav jāpotējas pret malāriju, jo odu tur nav. Jāvakcinējas pret difteriju un stingumkrampjiem, vēlama hepatīta pote.
- Slāpes labi var remdēt ar kokosriekstu sulu, ūdeni pirkt tikai pudelēs.
- Labierīcībās pieņemts apmazgāties, tualetes papīrs ir retums.
- Pieņemama viesnīca sākas no četrām zvaigznēm.
- Valstī lieto ap 40 vietējos dialektus, bet var sazināties angliski.
- Ēdienu ņem tikai ar labo roku.
- Pretī vecākam cilvēkam nedrīkst sēdēt ar sakrustotām kājām.
- Indijā nekas nesākas laikā, un neviens par to nesatraucas.
- Suvenīri – sari, garšvielas, tēja.
* Atslābstiet, nav problēmu – angļu val.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.