Zirgu salā – kā Alūksnē un Madonā

Biežāk nekā daudzi citi šo izdevību pratis izmantot Liepājas Sporta spēļu skolas direktors Guntars Kikučs, kura profesija ir slēpošanas treneris, slēpošana – viņa mīļākais sporta veids. Šoziem viņš kļuvis par Zirgu salas jaunās skrituļošanas trases fanu: klajumā gan bieži vien svilpo auksts vējš, toties tieši tādēļ sniegs šeit tik ātri nenokūst. Asfaltētajā trasē piebrauktais sniegs ļauj slēpot slidsolī, kas ir viņa iecienītākais paņēmiens. Savukārt nelielais reljefs laiku pa laikam sportotājam ļauj atpūsties. “Aplis kā biatlonu centros Alūksnē un Madonā,” viņš slavē.

Guntars iemanījies uz Zirgu salu atbraukt pat darbdienu vakaros. Lukturītis uz pieres, un – aidā! Un tāds slēpotājs viņš šeit nav bijis vienīgais. Ar slēpošanu sadraudzējies bērnībā, to ierādījis sporta skolotājs, viņš atceras kopīgu ziemas pārgājienu mežā, gar piesnigušām eglēm: “Tas ir fantastiski!” Bet Guntaram gan ir vajadzīgs arī sportisks temps. Reiz abi ar olimpieti Oskaru Muižnieku, kas arī tagad liepājnieks, noķēruši ziemas dienu, kurā pa sērsnu uz slēpēm slidsolī nozibinājuši gar jūru 20 kilometrus. Bauda!

Ja pašam savu slēpju nav, tās var ne tikai nopirkt (pašlaik – attālināti), bet arī iznomāt. Tiesa gan – piektdien veikalā “Gandrs” Liepājā viss inventārs jau bija iznomāts līdz pat trešdienai;

noma jāpiesaka laikus, pieprasījums pagājušajā nedēļā bijis liels, pastāsta pārdevējs Pauls Treimanis. Trīs slēpju pārus iznomā arī personīgi Dagnis Drullis, un arī tie piektdien jau bija izdoti. Liepājnieki slēpošanas vietas atraduši gan Bernātos, gan Grobiņā, gan uz Bārtas pusi. Savukārt, ja kādam slēpes ir, bet tās vajag apkopt un saremontēt, arī to var izdarīt gan “Gandrā”, gan pie Dagņa Druļļa veikalā Raiņa ielā. Varbūt ziema vēl atgriezīsies, vēl jau tikai janvāris.

Trīs apļi, un mugura slapja!

“Šoziem esam novērojuši tā, ka ir paaudze, kas ir slēpojuši, bet uz ilgu laiku slēpes bijušas nolikuši malā, un ir paaudze, kas vispār nekad nav slēpojusi, – tie ir bērni, un viņi vienkārši mācās,” saka Grobiņas Sporta centra vadītājs Andis Ādiņš, kurš kopā ar kolēģiem sakārto stadionā izveidoto slēpošanas trasi. Sala un sniegoto dienu katru mirkli cenšas pilnvērtīgi izmantot tie, kuriem kustēšanās svaigā gaisā jebkuros laikapstākļos ir asinīs, vai arī tie, kuriem apnicis vienmuļi sēdēt mājās. Sniegs nodzen drūmumu.

Grobiņas trasi regulāri izmanto un izslēpo Grobiņas novada iedzīvotāja Zane Kugrēna. “Esmu pilsētniece laukos – man patīk komforts, šī trase ir labi iekārtota,” viņa vērtē. Pārsvarā viņa šeit ir kopā ar dēliem Duglasu un Lūkasu. “Lielākais pirmo dienu balstījās uz nūjām, mazākais skrēja, un es ar slēpēm viņiem pa vidu,” saka sieviete, kurai šī ziema uz slēpēm ir pirmo reizi pēc 15 gadu pārtraukuma.

“Šis ir mana vecuma slēpes un inventārs – aptuveni 36 gadus vecs, gādāts komisijas preču veikalā, kas nu ir ciet. Iepriekš tajā sapirkām visu, ko varējām, ja nu noder. Nekāda slēpotāja neesmu – drīzāk pastaigātāja ar slēpēm,” norāda Zane. “Taču iemaņas man nav zudušas.” Sieviete teic, ka slēpošana ir lieliska aktivitāte ziemā.

“Īpaši nemaz nevajag ģērbties – trīs apļus nobraucu, un mugura slapja! Pēc tam eju karstā vannā, stiepjos. Pirmo dienu pēc slēpošanas domāju, ka no gultas neizkāpšu,” atzīstas Zane. “Kurzemes pusē, īpaši mūsu galā, vasarā, ja ir saule un pāri 20 grādiem – pie ūdens, jo nezinām, kad būs nākamā tāda diena. Ar sniegu tieši tāpat – jāmet viss pie malas un jādodas ārā,” saka Zane.

Grobiņas novada iedzīvotāja, orientēšanās sporta pārstāve, bet ziemā aktīva slēpotāja Līga Smilgaine piektdienas pēcpusdienā trasi izmanto kopā ar meitām Martu un Mariju. Šoziem ir iecere mammai ar savām slēpēm iemācīt iemaņas arī meitām. “Mēģinām noķert ziemu, kāda pie mums ir reti, lai katrs kaut ko gūtu no tās,” norāda Līga. Teic, ka slēpes un zābaki, kad ziemas nav vai beigusies sezona, jātur pēc iespējas sausākā vietā, viņa iesaka.

Sala pirmajās dienās ledus nelielās ūdenstilpnēs bijis 13 centimetrus biezs, teic Liepājas Sporta spēļu skolas audzēknis Regnārs Jansons, kurš kopā ar draugiem uz Grobiņas stadiona dīķa spēlē hokeju. “Ledus sen mums nav bijis, arī hallē ne,” saka Rūdolfs Laivenieks. Ātri ar draugiem sarunājuši vadīt treniņu ārā. Piebiedrojies arī kolēģis no florbola komandas. “Notīrījām laukumu no sniega – ir prieks slidot,” viņš piezīmē.