17.maijs – diena, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) – atzīmēs jau 148.gadskārtu. VUGD Kurzemes reģiona brigādē šajā
dienā būs atvērto durvju diena, bet glābēji savus profesionālos svētkus 18.maijā,
sestdienā, atzīmēs ar sporta spēlēm Grobiņā, portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs.

Piektdien, 17.maijā, atzīmējot Latvijas ugunsdzēsības 148.gadadienu
un Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, VUGD rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD
daļās un posteņos un aicina ciemos visus interesentus.

Ciemiņi šajā dienā tiek gaidīti no pulksten 10 līdz 15.
Viesiem būs iespēja iepazīties ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, apskatīt VUGD
tehniku, izmēģināt, cik sver ugunsdzēsēju inventārs, uzģērbt ugunsdzēsēju
glābēju kaujas tērpu un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem,
kā arī nofotografēties ar ugunsdzēsējiem un VUGD tehniku. Ugunsdzēsēji glābēji
ciemos gaidīs gan bērnus, gan pieaugušos.

Jau daudzas skolas un pirmskolas izglītības iestādes ir
sazinājušās ar tuvāko VUGD daļu vai posteni un pieteikuši savu apciemojumu,
informē VUGD sabiedrisko attiecību daļa. Ugunsdzēsēji glābēji domā, kas varētu
interesēt mazus bērnus, ko parādīt skolēniem, ar ko pārsteigt jauniešus.

Aizvadītajā gadā šajā dienā pie ugunsdzēsējiem glābējiem
viesojās vairāk nekā 4 000 cilvēku, pārsvarā – bērni un jaunieši. Kā jau svētku
reizē, daudzviet bērni pie ugunsdzēsējiem glābējiem nāca ciemos ar īpašām
dāvanām – sagatavotām dziesmām un dzejoļiem, kā arī skaistiem zīmējumiem, kuri
piekārti pie sienas vēl joprojām turpina priecēt ugunsdzēsējus glābējus. Pēc
pasākuma skolēni atzina, ka daudz ko jaunu uzzinājuši par ugunsdzēsēja glābēja
profesiju, kā arī to, kādēļ izceļas ugunsgrēki un kā rīkoties nelaimes
gadījumos, bet visinteresantāk tomēr bijis apskatīt tehniku, ar kādu strādā
ugunsdzēsēji glābēji un aprunāties ar viņiem
pašiem.      

Atvērto durvju dienu 17.maijā VUGD rīko jau trešo gadu.

Savukārt glābēji paši profesionālos svētkus atzīmēs
sestdien, 18.maijā, ar ugunsdzēsēju sporta svētkiem Grobiņā, stāsta A.Beļakovs.
Pēc viņa teiktā pulcēsies ugunsdzēsēji no visas Kurzemes – ne tikai Liepājas,
bet arī Kuldīgas, Saldus u.c. Sportā svētku atklāšanas laikā paredzēts arī
apbalvot labākos glābējus.

Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda nodibināta
Daugavpilī, 1845.gadā, uz policijas ugunsdzēsēju komandas bāzes. 1864.gada nogalē
pilsoņu grupa sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865.gada
17.maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz
ugunsgrēku Vecrīgā. Tajā pat gadā sarosījās arī jelgavnieki. Visā Latvijā
pakāpeniski, vienā pēc otras apdzīvotās vietās sāka dibināties brīvprātīgo
ugunsdzēsēju formējumi, 20.gadsimta trīsdesmitajos gados sasniedzot pat 240
biedrības.

1910.gadā Rīgas pilsēta iegādājās pirmo ugunsdzēsēju
automobili “Merryweather”, bet Pētera BUB pasūtīja pirmo Baltijā
(izgatavots Rīgas Vagonu rūpnīcā) ugunsdzēsēju automobili
“Russo-Balt”, kas ir visvecākais Latvijā ražotais automobilis, kas
saglabājies līdz mūsdienām (apskatāms Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā).

1944.gada beigās Iekšlietu
tautas komisariāta pakļautībā sāka veidot Ugunsdzēsības pārvaldi. 60.gados
ugunsdzēsības dienests pakāpeniski izveidojās par inženiertehnisku dienestu. 70.gadu
beigās Ugunsdzēsības pārvaldes valsts ugunsdrošības uzraudzības (VUU) izveidoja
Ugunsdzēsības automātikas nodaļu. 90.gadu sākumā, sakarā ar pārmaiņām valstī,
ugunsdzēsības sistēmu skāra plašas reformas.

VUGD sastāv no Centrālā
aparāta, patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām. Centrālā aparāta
darbinieki izstrādā dienesta stratēģiju un pārrauga patstāvīgās un teritoriālās
struktūrvienības. Centrālajā aparātā ir galvenās pārvaldes, nodaļas un birojs.

Kopš Latvija ir NATO un Eiropas
valsts savienības dalībvalsts, VUGD piedalās Eiroatlantiskā katastrofu
palīdzības koordinēšanas centra un Civilo ārkārtējo situāciju direktorāta un
ANO Humanitārās palīdzības koordinācijas biroja programmās. VUGD ir iekļāvies
Eiropas valstu glābšanas dienestu sastāvā.