Sadegot plastmasai un dažādiem citiem naftas izstrādājumiem, gaisā nokļūst liels daudzums CO2, cieto daļiņu, sēra un slāpekļa oksīdu, un dažādu toksīnu, tai skaitā kancerogēnu vielu, kas veicina gaisa piesārņojumu.

Sēra un slāpekļa oksīdi atmosfērā veido skābes, kas sasniedz zemes virsmu kā skābie nokrišņi.

Uz zemes un ūdenī nokļūst nevēlamas vielas, kas uzkrājas dzīvajos organismos, izsaucot virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Šie ļoti stabilie savienojumi vidē var saglabātie vairākus gadus, pat gadu desmitus pirms tie noārdās.

Jāatzīmē, ka aizliegts dedzināt ne vien plastmasas izstrādājumus, dažādus sadzīviskus atkritumus, bet arī apstrādātu koksni un mēbeļu atlikumus.

Gadījumā, ja krāsnī vai apkures katlā tiek dedzinātas lietas, kas nav tam paredzētas, tiek bojāts apkures katls un palielinās ugunsgrēka draudi. Plastmasas izstrādājumu, PET pudeļu, plēvju degšanas temperatūra ir daudz augstāka, nekā tas plānots, izgatavojot apkures iekārtu, tāpēc rodas sodrēji un nekontrolēta degšana.

Mājsaimniecībā radīto atkritumu atbilstošu apsaimniekošanu kontrolē pašvaldība, tādēļ, gadījumā, ja tiek novērota privātpersonas pretlikumīga darbība, iedzīvotāji aicināti par par to ziņot pašvaldības policijai.

Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai līdz 2800 eiro.

Novembrī saņemtas 18 sūdzības par iespējamu atkritumu dedzināšanu.