Līdzīgi kā kūlas dedzināšana arī velosipēdu zagšana pavasarī parādās kā tāda sērga un vēršas plašumā. Acīmredzot tā ir sezonas prece, kura reizē ar silto laiku kļūst vairāk pieprasīta. Tāpēc zagļi nesnauž. Diemžēl atrast zagtos divriteņus bieži vien neizdodas.

Divriteņu īpašniekiem pašiem vairāk ir jādomā par sava īpašuma drošību.

Uz vietas paliek tikai daļa nozagto divriteņu, un tie pirms pārdošanas tiek pārkrāsoti, izslīpē rāmja numurus vai velosipēdus vispār izjauc un pārdod detaļās. Bet tie zagļi, kuri ir ļoti piesardzīgi, svešos velosipēdus pārdot ved uz citu pilsētu vai pat uz ārzemēm.  

Nevajag brīnīties, ja policists aptur velosipēdistu un prasa uzrādīt dokumentus par braucamrīka piederību. Policijai tāpēc tiekot veltīti pārmetumi, taču pārbaudes ir velosipēdu īpašnieku pašu interesēs, jo nekad nevar zināt, vai nākamais par zagļu upuri nekļūs pārmetumu autors.

Ja policists apturēs velosipēdu, kuram izslīpēts rāmja numurs, braucējs var būt drošs, ka ceļu turpināt tam liegs un velosipēdu vismaz uz izmeklēšanas laiku atņems. 

Savu pirkumu ir vērts pieskatīt rūpīgāk, jo jauns divritenis iesācējam maksā no 150 līdz 200 latiem. Dārgāki jau ir augstākas klases divriteņi ar īpašu aprīkojumu, un tos pērk zinoši un pieredzējuši riteņbraucēji.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.maija numurā.
 #kvards-20110524-01#