Bēdas ar zobiem un nieru mazspēja ir divi galvenie iemesli, kas ielas kaķus aizsauc uz citiem medību laukiem, zina Ņ. Koltunova. Tomēr viņas apgādībā minči nodzīvo desmit un vairāk gadu, kas klaidonīšiem ir ļoti garš, uzdāvināts mūžs.

Sieviete par kaķiem rūpējas jau sen. Visdrīzāk zinot par labi uzturēto kaķu koloniju, tieši šeit nekrietni cilvēki arī izmet dzīvniekus, kas kļuvuši lieki.

“Tad neņemiet sev kaķus!” tikai ļaužu nežēlība, pametot savu mīluli likteņa varā, spēj sadusmot labsirdīgo seniori. Katram mežmalas kaķim ir savs stāsts. Kuzju pirms vienpadsmit gadiem atveda un izsvieda no automašīnas. “Ja jūs zinātu, kā kaķis kliedza,” stāsta Ņina,

“tas nesaprata, kur nonācis, kurp tagad doties. Es paņēmu runci rokās, tas mani apķēra ar ķepām un nelaida vaļā.

Dzīvnieks nebija ne vecs, ne slims, ap pusotra gada varēja būt. Bija ziema, tāpēc aiznesu kaķi uz mājām. Vasarā sāku laist laukā, pamazām pierada un palika tur dzīvot.”

Visi mežmalas kaķi ir sterilizēti. Ja kāds savārgst, seniore ved pie vetārsta. Katram kolonijas kaķim ir vārds. “Tas taču pats par sevi saprotams. Kā gan es citādi tos pasaukšu?” saka Ņ. Koltunova.

Minči jau zina barošanas laiku un pulcējas. Ņina piedāvā sauso barību, aknas, reņģes, putru. Šeit nekad nav bijusi netīrība un nekārtība, ēdiena traukus un paliekas sieviete novāc un aiznes uz mājām. Kaķi, būdami regulāri baroti, nerij kā negauši. Mierīgi paēd un labprāt pavada laiku kopā ar savu kopēju. Tie nav mežonīgi, glaužas klāt, un dažs ļauj arī svešiniecei sevi noglaudīt.

Apmaksājusi Kuzjas operāciju, Ņ. Koltunova vēl par 60 eiro nopirkusi antibiotikas runča ārstēšanai. “No manas pensijas tā ir ļoti liela summa,” viņa nopūšas. Viens bezzobains kaķis jau vairākus gadus mīt seniores mājās. Operācija veikta ziemā, tāpēc nav atlaists brīvē un tā arī palicis.