Noslēdzoties Karostas glābšanas biedrības pārstāvju rīkotajiem pilsētas gidu kvalifikācijas kursiem par tēmu “Patriotisma taka”, apmācību dalībnieki viesojās Zemessardzes 44. kājnieku bataljonā, kuru interesentiem izrādīja bataljona komandieris – pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris. Tieši Vilmāra un Nataļjas Vecvagaru rosinājums bija par pamatu jaunā patriotiskā maršruta izveidei, ko atbalstīja Karostas glābšanas biedrība.

Zemessardzes 44. bataljonā gidu kursu dalībniekiem bija iespēja pabūt virsseržanta Jēkaba Klaviera vārdā nosauktajā konferenču zālē un uzzināt vairāk par slaveno Latvijas brīvības cīnītāju. Jēkabs Klaviers dzimis 1865. gada 29. janvārī Džūkstē. No 1887. līdz 1891. gadam bijis karadienestā, pēc tam strādājis Liepājā kā dzelzceļa strādnieks, tad – Karostas darbnīcu dokmeistars. No 1919. gada novembra – Latvijas armijā. Piedalījies Liepājas kaujās 1919. gada 14. novembrī, atkarojot no bermontiešiem Ziemeļu fortu, ar savu drosmi un aukstasinību iedvesmojis citus kareivjus cīņai un pirmais ielauzies fortā. Par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Saņēmis arī Francijas Kara atzinības medaļu. No 1920. līdz 1924. gadam bijis uzraugs Liepājas kara būvju pārvaldē. Miris 1937. gada 13. maijā Liepājā, apbedīts Ziemeļu kapos. Par godu Latvijas brīvības cīnītājam Liepājā ir arī Virsseržanta Klaviera iela.

Savukārt Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris Vilmārs Vecvagaris atgādināja bataljona izveides vēsturi un pastāstīja par tā izaugsmi. Zemessardzes 44. kājnieku bataljons dibināts 1991. gada 25. septembrī, un 2002. gada 1. septembrī Zemessardzes reorganizācijas laikā tam tika pievienots 47. kājnieku bataljons. Tagad Zemessardzes 44. kājnieku bataljona pārraugāmā teritorija ietver Liepājas pilsētu un Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadus. Kopš 2013. gada 4. jūlija Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris ir pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris.

“Bez šaubām, pirmām kārtām Zemessardzē cilvēki stājas patriotisku jūtu vadīti. Zemessardzes pamatuzdevums un svarīgākais ir gatavoties valsts aizsardzībai, kā arī vēl citi papildu uzdevumi, piemēram, krīzes situāciju seku novēršana, palīdzība Iekšlietu ministrijas struktūrām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā utt. Zemessardzē dien gan profesionālā dienesta karavīri, gan darbojas brīvprātīgie zemessargi. Profesionālā dienesta karavīriem ir pilna laika dienests, bet brīvprātīgajiem zemessargiem katram ir savs darbs un zemessargu pienākumus viņi pilda brīvajā laikā.

Dalība Zemessardzē disciplinē cilvēkus, liek viņiem sevi uzturēt normālā fiziskā formā, sniedz izdzīvošanas un pirmās palīdzības zināšanas. Un vēl iesaistīšanās Zemessardzē palīdz cilvēkiem arī civilajā dzīvē daudzas lietas labāk saskatīt un saprast, kas ir svarīgs un kas varbūt mazāk svarīgs,” uzsvēra bataljona komandieris.