Pusgada laikā Latvijas Zemessardzē
iestājušies vairāk nekā 400 cilvēku. Aizsardzības ministrijā vērtē, ka
pastiprinātu vēlmi iestāties Zemessardzē iedzīvotāji sākuši izrādīt pēc
situācijas saasināšanās Ukrainā. Turklāt
ceturtdien Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja plānu izveidot Zemessardzē
18 paaugstinātas gatavības apakšvienību – 14 paaugstinātas gatavības vada
līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu
un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar
aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības,
mīnmetēju un inženieru spējām. 

“Nesenie notikumi Ukrainā un to ietekme uz
Eiroatlantiskās drošības telpu akcentē nepieciešamību stiprināt valsts
aizsardzības spējas un novērst militāro spēju iztrūkumu, īpašu uzmanību
pievēršot bruņoto spēku struktūru klātbūtnes nodrošināšanai valsts
reģionos,” uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Plāna pirmā posma īstenošanai no 2015. līdz
2018. gadam nepieciešami 70,14 miljoni eiro, no tiem 56,79 miljoni – materiāltehnisko
līdzekļu iegādei un infrastruktūras izbūvei, 5,96 miljoni – personāla izdevumu
segšanai un 7,39 miljoni – ikgadējiem uzturēšanas izdevumiem. 

Kopš 2008. gada
ekonomiskās krīzes izraisītā aizsardzības budžeta samazinājuma Zemessardzes
spējas ir tikušas attīstītas minimāli, kas liedzis nodrošināt zemessargiem
atbilstošu apmācību, materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru. Zemessardze
ir personāla skaita ziņā lielākā armijas sastāvdaļa, kas nodrošina pastāvīgu
bruņoto spēku klātbūtni visā Latvijas teritorijā.