Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzdevis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim Raimondam Graubem organizēt Zemessardzes novadu pārstrukturēšanu par Zemessardzes kājnieku brigādēm, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

Reorganizāciju uzdots paveikt jau līdz šā gada 1.jūlijam. R.Bergmanis norāda, ka laikā, kad tika taupīts finansējums, Zemessardze ir cietusi visvairāk, tāpēc tagad ir īstais laiks, kad “atdot tai parādu” ne tikai ekipējuma un tehniskā nodrošinājuma ziņā, bet arī strukturāli tās vienības maksimāli integrējot NBS sastāvā.

Patlaban Zemessardzei (ZS) ir 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados.  

Liepājas garnizonā ir dislocēts ZS 44.kājnieku bataljons, kurā, kā portālam pastāstīja Zemessardzes 44.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, dienē ap 360 zemessargu.

Zemessardzes vienības savus uzdevumus veic visā Latvijas teritorijā un arī ārpus tās, piedaloties starptautiskajās operācijās un cita veida militārajās aktivitātēs. Līdz ar to novada nosaukums jau sen neatbilst Zemessardzes vienību sasniegtajai operacionālajai kvalitātei, skaidro ministrijā.

Izmaiņas nepieciešamas arī tāpēc, lai Zemessardze iesaistītos Valsts operatīvās aizsardzības plāna uzdevumu izpildē atbilstoši NATO strukturālajam dalījumam.

Plānots, ka nākotnē vēl vairāk tiks palielināta Zemessardzes operacionalitāte, turpinot pilnveidot tās struktūru. Viens no tādiem soļiem ir jauna bataljona izveide Bauskā. Kopumā plānots izveidot četras brigādes, informē AM.

Ministrijā uzsver, ka Zemessardzes vienības to ģeogrāfiskā izvietojuma un spēju specifikas dēļ ir kritiskas konvencionāla un hibrīdkara draudu novēršanai un neitralizēšanai. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.

Šobrīd ministrijā vēl neprecizē, vai novadu komandieri automātiski kļūs par brigāžu komandieriem, jo personāla jautājumi būs NBS komandiera uzdevums. Šobrīd pirmā Zemessardzes novada komandieris ir Jānis Gailis. Šī Zemessardzes novada pakļautībā ir bataljoni Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Dobelē un Jelgavā.

Otrā Zemessardzes novada komandieris ir Ervīns Kopeika, un šī novada pakļautībā ir bataljoni Gulbenē, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļos, Aizkrauklē un Jēkabpilī. Savukārt trešā Zemessardzes novada komandieris ir Rūdolfs Rudzuroga. Šī Zemessardzes novada štābs atrodas Rīgā, un tā pakļautībā ir Studentu bataljons, 17.pretgaisa aizsardzības bataljons, 19.nodrošinājuma bataljons, 22.kājnieku bataljons, 27.kājnieku bataljons un 54.inženiertehniskais bataljons.

Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 12 000 līdz 13 000.

Pagājušā gadā Zemessardzē iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki. Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 1197 zemessargi.

Kā portālam atzina V.Vecvagaris, ZS 44.kājnieku bataljonā ir gan vīri gados, gan dāmas un jauni puiši. Kopumā zemessargu vidējais vecums ir ap 25 līdz 26 gadiem. Viņš pauda prieku, ka aizvien biežāk Zemessardzes rindas papildina jauni cilvēki, no kuriem liela daļa jau iepriekš bijuši jaunsargi.

R.Bergmanis ir apņēmies apmeklēt visus Zemessardzes novadus un iepazīties ar situāciju visos 18 bataljonos. Līdz šim viņš ir apmeklējis zemessargus Jēkabpilī, Aizkrauklē, Kuldīgā, Ventspilī, Skultē Liepājā, Cēsīs, Alūksnē, Jelgavā, Dobelē, Stopiņu novadā, Rēzeknē, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Gulbenē un Balvos, kā arī iepazinies ar Speciālo uzdevumu vienības bāzi Bolderājā un Sauszemes spēku kājnieku brigādi Kadagā.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis, taujāts, vai zemessargi mūspusē pēc reformas saņems lielāku finansējumu, jaunu ekipējumu un tamlīdzīgi, bija lakonisks:

”Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām. Vairāk nav ko piebilst. Atslēgas vārds ir ”novadi”, nevis ”bataljons”. Novadi kļūs par brigādēm. Nekādas citas informācijas nav un tuvākajā laikā arī nebūs. Kad būs kas vairāk, tāpat jau ziņosim, jo zemessargiem uz vietas, protams, arī jāzina.”