“Pagaidām mani vēl neviens nav aicinājis kļūt par izglītības un zinātnes ministru, taču es arī neesmu noskaņots šādu piedāvājumu pieņemt,” aģentūrai sacīja 10.Saeimā ievēlētais Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds (ZZS).

Viņš uzskata, ka ministra amats jāieņem jaunākam cilvēkam, turklāt ministra darbs ir administratīvs, kam Zīds ir veltījis 30 darba gadus. “Man šķiet, ka ar savu darba pieredzi varētu būt mazliet efektīvāks parlamentārajā darbā. Daudzas lietas nav atkarīgas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), bet gan no Saeimas darba,” sacīja Zīds.

Viņš uzskata, ka līdzšinējai izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) ir izdevies kaut cik sakārtot vispārējo izglītību, taču pēdējām divām Saeimām nav izdevies pieņemt Augstākās izglītības likumu, kas šad tad tiek palabots. “Iespējams, ka ir jāizstrādā jauns Augstākās izglītības likumprojekts, jo iepriekšējais vairs nav aktuāls,” saka Zīds.

Viņš šaubās par to, vai notiks brīvprātīga augstskolu konsolidācija, kā to paredz valdības pieņemtais “Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam”. “Par to noteikti būs jālemj, jo konkurences apstākļos neviena no augstskolām nevēlēsies apvienoties. Izglītība ir bizness, turklāt tas ir ļoti pelnošs bizness. To pierāda privāto augstskolu īpašnieki, kuri iekļuvuši miljonāru sarakstā, ko nebūt nevar teikt par valsts augstskolām. Privātās augstskolas nevarēs ietekmēt, jo tās darbojas atbilstoši savai satversmei, bet par valsts augstskolām var lemt,” norāda Zīds.

Liepājas universitātes rektors uzskata, ka aktuāls būs jautājums par reģionālo augstskolu pastāvēšanu. “Manuprāt, nevar būt tikai viena Latvijas Zinātnes universitāte un nekas vairāk ārpus šīs augstskolas, kas ir pretrunā ar Nacionālās attīstības plānu, kas tika pieņemts 2006.gadā un paredzēja policentrisku attīstību. Tagad ir tendence, ka 60-70% resursu paliek Rīgā un tikai nedaudz nonāk reģionos,” stāsta Zīds.

Viņš norāda, ka gadiem notiek cīņa par starpaugstskolu kopīgām programmām gan ar Latvijas augstskolām, gan ar Eiropas valstu augstskolām un kopīga diploma izsniegšanu. Eiropas Savienības valstīs jau sen ir kopīgas studiju programmas un kopīgi diplomi.

Kā ziņots, Zīdam, kurš saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ievēlēts 10.Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta, būs jāatstāj rektora amats, taču profesora vietu augstskolā viņš plāno saglabāt.

Zīds Liepājas universitātē lasa lekcijas vadībzinātnē, taču kursu neesot daudz, tāpēc nebūšot problēmu apvienot pasniedzēja darbu augstskolā ar Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu. Zīds ir arī doktora darba vadītājs Latvijas Universitātē (LU), taču lekcijas LU viņš nelasa.

2011.gada februārī beigsies piecu gadu termiņš, uz kuru Zīds iecelts Liepājas universitātes rektora amatā.

2009.gadā Zīds tika ievēlēts Liepājas pilsētas domē no Liepājas partijas saraksta, toreiz vēl nebūdams šīs partijas biedrs. Vēlāk viņš iestājies Liepājas partijā, kas pirms 10.Saeimas vēlēšanām noslēdza sadarbības līgumu ar ZZS, un Zīds ar piekto kārtas numuru tika iekļauts ZZS Kurzemes vēlēšanu apgabala Saeimas deputātu kandidātu sarakstā.

Kurzemes vēlēšanu apgabalā ZZS ieguvusi piecus deputātu mandātus. Saskaņā ar pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētājiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Zīds Kurzemes vēlēšanu apgabalā ZZS sarakstā ieguvis 40 919 balsis.

Zīds saņēmis 2781 plusu, bet viņa vārds no vēlēšanu biļeteniem svītrots 2510 reizes.

Topošās koalīcijas – “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL/TB/LNNK) – pārstāvji vakar aģentūrai LETA norādīja, ka par ministru amatu sadali jaunajā valdībā vēl nav lemts un saistībā ar to izskanējušās versijas ir tikai spekulācijas.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministra postenis palikšot ZZS, un to ieņemšot kāds no partijas sarakstos ievēlētajiem profesoriem.

LETA