Lai gan Liepājas pamatbudžetā atlikuši 100 tūkstoši eiro, kas bija plānoti iespējamiem darbiem ielu uzturēšanai ziemas sezonā, tomēr, visticamāk, nekāda ietaupījuma no tā nebūs, jo pēdējo rēķinu par darbiem aprīlī Komunālā pārvalde vēl nav saņēmusi, un 60 tūkstošus eiro no atlikuma nāksies novirzīt, lai samaksātu par pilsētas patērēto sadārdzināto elektrību – ”Kurzemes Vārdam” pastāstīja pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

10. aprīlī, beidzās pārvaldes Ziemas dienesta darbs. Tēriņš par ielu uzturēšanu 2018./2019. gada ziemā līdz 9. aprīlim bija 415 tūkstoši eiro. Tā kā komunālajiem darbiem šī gada budžets veidots jau septembrī, nav plānots, ka ielu apgaismojuma elektroenerģijas sadārdzinājums būs tik liels – šī iemesla dēļ pat izveidojies budžeta deficīts 11,5 tūkstošu apmērā. Plānojot elektrības tēriņus, visi esot gaidījuši, ka atcels OIK – teica A. Štāls.

No ziemas darbu atlikuma pamatbudžetā plānots, ka 20 tūkstošus izlietos, samaksājot pēdējo rēķinu par ielu uzturēšanu ziemā, bet 20 tūkstošus novirzīs ielu apgaismojuma uzturēšanai un remontam.

Savukārt ir arī atlikums Autoceļu fondā 69,7 tūkstoši eiro. Arī to izlietos Ziemas dienesta aprīļa rēķina apmaksai, bet atlikumu atstās rezervē ielu uzturēšanai nākamajā ziemas sezonā. Ir arī atlikums no ostas nodevu naudas – 130 tūkstoši eiro. Daļu no tā atstās rezervē nākamas ziemas darbiem, bet 100 tūkstošus eiro novirzīs bedrīšu remontam. Bedrīšu remonta plānu vēl precizē. Pavisam Komunālā pārvalde bedrīšu remontam plāno izlietot apmēram 310 tūkstošus eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā pērn un aizpērn, kad bedrītēs ieguldīja no 747 tūkstošiem līdz 798,5 tūkstošiem eiro gadā. Bedrīšu vairs nav tik daudz, aizrādīja A. Štāls. Turklāt šogad vairāk finansējuma piešķirts citām ielu programmām – iekškvartālu ceļu asfaltēšanai un grants ielu asfaltēšanai, kur ir ievērojams būvdarbu sadārdzinājums.

A.Štāls skaidroja, ka aizvadītā ziemas sezona nav bijusi sarežģīta ielu uzturēšanā, nav bijis ilgstošs aukstums vai liels sniegs. Komunālā pārvalde uzskata, ka darbu izpildītājs ”Clean R” savus pienākumus paveicis ”atbilstošā kvalitātē un termiņos”. Savukārt ”mediju un sociālo tīklu vidē saskārāmies ar divām savstarpēji izslēdzošām tēmām”, secinājis A. Štāls. Vieni apgalvojuši, ka ielas ir slidenas un darbi veikti nekvalitatīvi, bet otri ”klaigāja” par dubultīgu sāls daudzumu. Par to speciālisti papildus diskutējuši, izvērtējuši pieredzi, un secinājuši, ka ”sāls kā pretslīdes materiāls ir atbilstošākais mūsu klimatiskajos apstākļos, ņemot vērā ceļu infrastruktūru, satiksmes drošību, ekonomiskās iespējas un iespējamās ietekmes uz dabas vidi”. Bet, lai pamatoti spriestu par sāls kaitīgumu dabā, esot nepieciešami padziļināti pētījumi – to esot atzinusi Vides konsultatīvā padome, kas sastāv no nevalstiskām dabas aizsardzības organizācijām. Padomes padomu lūgusi Komunālā pārvalde.

Aizvadītās ziemas sezonās Liepājas ielās izkaisīta 1671 tonna sāls un 1613 kubikmetri grants un sāls maisījuma, ar ko biežāk koptas grants ielas. Iepriekšējā sezonā izkaisīja 1800 tonnas sāls un 1112 kubikmetrus grants un sāls maisījuma, bet vēl gadu iepriekš – 1828 tonnas sāls un 310 kubikmetru grants un sāls maisījuma.