Sestdienas, 24. marta, rītā liepājniekus pārsteidza ne tikai pavasara pliksals, bet arī balti nosālītas ielas. Piemēram, Aldaru, Jelgavas, Pīlādžu, Kaiju, Zāļu, Tirgus, 1905. gada iela.

“Kurzemes Vārds” uzdeva jautājumu Ziemas dienestam – vai tiešām tāda sālīšana uz sausām ielām bija nepieciešama? Ziemas dienesta vadītājs Normunds Kairis uz jautājumiem neatbild, viņa vietā atbildes sniedz sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls: “Naktī no 23. uz 24. martu, tas ir, no piektdienas uz sestdienu, no pulksten 24 līdz 3 gaisa temperatūra noslīdēja līdz  mīnus 3 grādiem. Atsevišķos posmos uz maģistrālajām ielām sāka veidoties melnais ledus. Bruģa segums, piemēram, ir 1905. gada, Pīlādžu, Zāļu, Jelgavas, Kaiju ielā. Šīs ir B klases ielas. B klases iela ir arī Tirgus un Aldaru iela, kas ir asfaltētas.

Ziemas dienesta dežurants apsekoja pilsētu, un pulksten 3.30 ielu uzturētājiem tika dots uzdevums ar mitrināto sāli nokaisīt A, A1 un B klases ielas. Tika kaisīta mazā norma – ap 70 kilogramu mitrinātā sāls uz vienu brauktuves kilometru. Lielā norma būtu – 140 kilogramu uz vienu kilometru.”

Vēlāk A. Štāls precizē: izkaisāmā sāls normu rēķina vienam kilometram brauktuves 3,5 metru platā joslā, “jeb 20 gramu sāls uz vienu kvadrātmetru”.

Vai Ziemas dienesta vadība ir apmierināta ar to, kā sestdien ielas nosālītas? A. Štāls apgalvo, ka “izkaisīts pietiekami” un pretenziju pret ielu uzturētāju “Clean-R” nav. Kaisītāju darbs tiekot pārbaudīts “vizuāli”, bet uz visām ielām jau pārbaudītāji nevarot izbraukāt. Vai Ziemas dienesta dežurants reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām, piemēram, īsziņas veidā? A. Štāls apgalvo, ka “reaģē un pārbauda”. Vai ir bijusi Ziemas dienesta dežuranta reakcija sestdienas rītā, saņemot sūdzību īsziņas veidā telefonā? A. Štāls vēlāk vēstī: “Dežurants darbā būs rīt. Tad mēs noskaidrosim, kas ir darīts ar to īsziņu.”