Baltijas jūrā pamazām savairojas aļģes, tostarp zilaļģes, taču to daudzums, salīdzinot ar iepriekšējām vasarām, pagaidām ir mazs, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija.

Aļģu ziedēšana – masveidīga aļģu savairošanās – vērojama Baltijas jūras dienvidos, it īpaši Gdaņskas līcī un uz dienvidiem no Bronholmas. Citviet Baltijas jūrā aļģu ir mazāk, zilaļģu ziedēšana uz ūdens virsmas nav novērota, bet zem ūdens virsmas tā konstatēta daudzviet.

Gaidāms, ka mākoņaināka, vējaināka un vēsāka laika dēļ šovasar aļģu ziedēšana nebūs tik izplatīta kā iepriekšējās karstajās vasarās. Lielākā zilaļģu koncentrācija arī turpmāk gaidāma Baltijas jūras dienvidu daļā. Zilaļģes iespējamas arī Latvijas piekrastē, it īpaši Liepājas pusē.

Vairākas zilaļģu sugas producē kaitīgas vielas jeb toksīnus, kas var izraisīt saindēšanos un pat nāvi, ja tiek iedzerts piesārņots ūdens. Parasti no indīgajām aļģēm cieš dzīvnieki, kas dzer saldūdeni, kurā savairojušās aļģes.

Ar aļģēm piesārņots ūdens iekrāsojas zaļā, zilganzaļā vai brūnā krāsā un bieži vien iegūst arī nepatīkamu smaku, liecina Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmā pieejamā Edgara Vimbas un Ritas Birziņas apkopotā informācija. Ūdenī, kurā masveidā savairojušās aļģes, nedrīkst peldēties. Ja saskare ar aļģēm tomēr notikusi, tad nekavējoties jānomazgājas tīrā ūdenī, bet vajadzības gadījumā jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta, kā arī jāinformē vietējā pašvaldība par bīstamo situāciju, kas izveidojusies ūdenstilpē.