Ik pa laikam portālā tiek ievietotas fotogalerijas iz Ziņu ielas dzīves, kur šobrīd aktīvi norit rekonstrukcija – viens no pilsētas dienvidu-ziemeļu maģistrāles izveidošanas posmiem. Pārsvarā lasītāji gan šādā veidā norāda uz, viņuprāt, būvnieku vai projektētāju aplamībām.

Te veloceliņa vidū stabs, te ačgārni saliktas vadlīnijas vājredzīgajiem. Devāmies lūkot, kā tad īsti ir.

Jāsaka, ka tikt līdz Zirņu ielai nav nemaz tik viegli. Liepājā daudzviet remontdarbi, tāpēc gadās, ka vietās, kur vēlies nogriezties, pēkšņi priekšā ķieģelis. Kādā brīdī nodomāju: jo vairāk tuvojos galamērķim, jo priekšā vairāk šķēršļu. Galu galā uz Zirņu ielas izdodas nokļūt pa Jauno ielu. Pirmais, kas iekrīt acīs, ir plašums. Lēnām savu braucamo ripinu pa sarkano segumu – riteņotājiem domāto – uz Ezerkrasta pusi. Tā kā Zirņu iela vēl līdz galam nav pabeigta, bieži sanāca tāda kāpelēšana no velosipēda uz velosipēdu, jo priekšā – smilts bedre vai nepabeigts ceļš. Ik pēc neilga laiciņa manāmi strādnieki. Šādās reizēs visbiežāk nogriezos šķērsielās, lai šo vietu apbrauktu. Negribējās braukt pa ielu un maisīties automašīnām pa vidu.

Pirmais, ko ievēroju, braucot pa veloceliņu, ir augstās ietves apmales. Nu nevar, šķērsojot krustojumus, ērti nobraukt un uzbraukt! Domāju, ka tas (lai arī mazākas) sagādās problēmas arī māmiņām ar ratiem.

Ņemot vērā portāla lasītāju ievietotās fotogrāfijas, meklēju apgaismes stabus, kas varētu traucēt pārvietoties vai nu gājējiem, vai riteņbraucējiem. Un ilgi nebija jāgaida. Pie nama Nr.44 cieši blakus gar stabu iet vadlīnija, kam vajadzētu palīdzēt pārvietoties vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Taču šādā izpildījumā ieskriešana stabā garantēta! Interesanti, ka turpat netālu, pie nama Nr. 48, viss ir kārtībā – vadlīnija smuki apgaismes stabam apiet apkārt. Kāpēc tā?

Atrodam arī vietu, kur, neiekāpjot zaļajā zonā, nav iespējams nospiest pogu, lai luksofors pārslēgtos uz gājējiem domāto zaļo gaismu. Tas ir ēkai Nr. 89 pretējā ielas pusē. Nezinu, vai te vēl ir kas labojams…

Kā nespeciālistei, nekas vairāk arī acīs neiekrita. Pieļauju, ka portāla lasītājiem būtu veļ ko teikt.

Jāsaka, ka, lai gan rekonstrukcijas darbi turpinās, Zirņu ielā jau šobrīd ir vērojama intensīva satiksme. Skriet gan nekur nevar, pārgalvīgos bremzē ātruma ierobežojumi. Bet šīs ielas iedzīvotāji  turpina savas ikdienas gaitas – piektdienas pēcpusdienā kāds savai privātmājai taisa jaunu žogu, kāds rušinās dārzā, kāds cits vienkārši bauda saulaino dienu atpūtas krēslā. Dažām mājām vēl vecie koka logi. Kā jutīsies tās iemītnieki, kad Zirņu iela pavisam būs atvērta satiksmei? Kas slāpēs ielas radīto troksni?

Projekta īstenotāji sola, ka pēc rekonstrukcijas Zirņu iela visā garumā taps par mūsdienu prasībām atbilstošu vienvirziena ielu – ar brauktuvju un ietvju segumu, veloceliņu, apgaismojumu, zaļajām zonām, vides pieejamības elementiem, rekonstruētām komunikācijām, izveidotu lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu. Vai tā būs, rādīs laiks.

Aicinām arī turpmāk liepājniekus sekot līdzi un ziņot par, jūsuprāt, nepilnībām, aplamībām Zirņu ielas, kā arī citu pilsētas ielu pārveidē.

 Pie nama Nr.44 cieši blakus gar stabu iet vadlīnija, kam vajadzētu palīdzēt pārvietoties vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Taču šādā izpildījumā ieskriešana stabā garantēta! Interesanti, ka turpat netālu, pie nama Nr. 48, viss ir kārtībā – tur vadlīnija smuki apgaismes stabam apies apkārt. Kāpēc tā?