Karstā laika dēļ ūdens līmenis Liepājas ezerā krītas. Dienvidu daļā,
kur nepalīdz jūra, situācija kļūst
aizvien sarežģītāka.

“Aizaudzis, līmenis krities. Zāle ir jau pie paša ūdens
līmeņa,” Otaņķu laivu bāzes “Laivinieki” saimnieks Jānis
Slavickis stāsta, ka griezdamies aug doņi un ūdensaugi, ko ezera apdzīvotāji
pazīst kā balto puķi. Austrumu, dienvidaustrumu vēji dzen ezera ūdeņus prom
jūrā. “Lietus nav, upes nekā klāt nenes. Krastā ūdens ir apmēram metru
dziļš, ezera vidū varētu būt 1,2 līdz 1,5 metri,” lēš J. Slavickis.
Ar laivu grūti izirties.

Otaņķnieks regulāri izbrauc laivu ceļus un izpļauj tos. Pārējais ezers
turpina aizaugt, jo “visu jau nevar ar tādu mazu aparātiņu”.
“Drīz pa ezeru būs kā pa šoseju, ne pa labi, ne pa kreisi no laivu
ceļa,” J. Slavickis pasmaida. Par pērn minētajiem Liepājas ezera
attīrīšanas plāniem, kas paredzētu plašāku ūdensaugu izvākšanu, šogad nekas
vairs neesot dzirdēts. Bet, cik nu izdodas zem aizauguma ieraudzīt, ūdens ir
tīrs un dzidrs.

Līmenis ezerā krītas katru vasaru, un pagaidām bīstamību zivīm tas
neradot. Ja kārtīgs lietus nepapildinās upes un ezeru arī vasaras beigās un
rudens sākumā, tad gan varētu nebūt labi, pieļauj J. Slavickis. Biezi
saaugušie ūdensaugi trūdēs, atņems ūdenim skābekli, un zivis var iet arī bojā.

Ezera vidū dziļums zivīm ir pietiekams, saka ezera zvejnieks
Jānis Kokainis. “Līmenis ir krities, bet vēl nav kritiski, nē. Vecie vīri
stāsta – kādreiz gan esot bijis arī tā, ka tikai upe pa vidu tecējusi.”
Ezera ziemeļu daļā ik pa laikam savus ūdeņus ienes arī jūra, un tas situāciju
uzlabo.