Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zivs meklē, kur dziļāks, cilvēks – kur labāk

Zivs meklē, kur dziļāks, cilvēks – kur labāk
Foto: Valters Pelns, no Muižnieku ģimenes arhīva
22.04.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

Šajā gadsimtā no Liepājas aizbraukuši vairāk nekā 14 tūkstoši liepājnieku. Vissliktāko iespaidu uz iedzīvotāju skaitu ir atstājusi ārējā migrācija, savukārt pārvietošanās valsts iekšienē Liepājai nākusi par labu. Pēdējos gados izceļošanas process bremzējas. 2017. gadā pirmo reizi līdzsvarojusies iekšējā imigrācija ar ārējo emigrāciju: par 479 cilvēkiem vairāk ir to, kuri togad Liepājā ieradušies uz dzīvi no citām vietām Latvijā – rāda imigrācijas saldo. Taču tieši tikpat liels ir arī emigrācijas negatīvais saldo.

Cenšoties noskaidrot migrācijas iemeslus, “Kurzemes Vārds” uzmeklēja gan jaunos liepājniekus, kuri pilsētā ienākuši no citām vietām Latvijā, gan bijušos pilsētniekus, kuri tagad dzīvo citur.

Fizioterapeitu ģimene Laura un Oskars Muižnieki piecus gadus bija rīdzinieki. Lauras dzimtā puse ir Grobiņa, Oskara dzimtas saknes ir Alūksnē. “Rīgā tas bardaks mums īsti nepatika,” stāsta Oskars. Piedzima meitiņa, bija jāplāno, kā organizēt dzīvi, kad bērns būs jāvadā uz skolu? “Gribējām tomēr pilsētu ar iespējām. Gribējām izveidot savu uzņēmumu, bet Rīgā fizioterapeitiem ir ļoti liela konkurence.” Taču, ja vēlas dzīvi mainīt, tad tas jādara līdz 30 gadu vecumam, jo vienā vietā “iesēdēties var ātri” – uzskata Oskars. Par labu un izdevīgu vietu Oskars un Laura atzinuši Liepāju. Pērnvasar nopirkuši dzīvokli, kopš novembra visi trīs ir “pilnvērtīgi liepājnieki”. Abi ir patīkami pārsteigti, cik pieprasīts fizioterapeita darbs ir šeit. Oskars strādā Sporta medicīnas centrā, bet Laurai ir sava prakse Grobiņā.

Iracionāli pārcelšanās iemesli bija rīdziniecei Sandrai Remai, kurai Liepāja iepatikās no pirmā acu uzmetiena pirms sešiem gadiem. Pēc tam viņa kopā ar dēlu braukusi šurp uz dažādiem pasākumiem, tad sākusi īrēt dzīvoklīti ilgākām atpūtas dienām. Viņai ļoti patīk pastaigāties pa pilsētu, ir sakrājusi Liepājas māju durvju fotokolekciju, tās ir “kolosālas, ļoti skaistas”. “Miers, jūra, šeit es jūtos ļoti labi,” Sandra stāsta. Pagājušajā vasarā palikusi Liepājā visu atvaļinājuma laiku un nolēmusi, ka grib kļūt par liepājnieci. Kad arī Sandras vārdadienu, kas ir septembra vidū, nosvinējuši te, turklāt ar peldi, arī Italo teicis: “Esmu gatavs pārcelties!” Oktobrī viņi jau bijuši šeit. Pēdējo darbdienu Rīgā Sandra beigusi pulksten 22.30, bet nākamajā rītā pulksten 4 sakravājusi mantas un pārcēlusies uz Liepāju.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu dekāne, profesore, migrācijas pētniece Zaiga Krišjāne skaidro, ka migrācijas formas ir dažādojušās, tā ir kļuvusi ļoti daudzslāņaina un daudzveidīga. Agrāk cilvēki pārvietojās pa valsts iekšzemi, tagad dodas arī uz ārvalstīm. Nav vairs tā, ka dzīvesvietas maiņa notiek tikai no laukiem uz pilsētām vai tradicionāli – no mazākiem centriem uz lielākiem.

Liepājas iezīme – jauni cilvēki brauc uz Liepāju mācīties un pēc tam arī pilsētā paliek. Nākamā iezīme – liepājnieku patriotisms, viņi atgriežas Liepājā pēc studijām Rīgā vai pēc darba citur, arī ārvalstīs.

Ilgtermiņa migrācijas dati rāda, ka Liepājā, tāpat kā Latvijā kopumā, cilvēku skaits sarūk. Protams, katrs ir ieinteresēts piesaistīt iedzīvotājus. Lai cilvēki deklarētos, pašvaldības piedāvā par to kādu braukšanas biļetes atlaidi vai ko citu. Pilsētas kļūst aizvien pievilcīgākas – ir darba un mācību, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Šajā ziņā cilvēkiem, kuri nedzīvo Liepājā, šķiet, ka pie jums vienmēr kaut kas notiek!

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.aprīļa numurā.

#kvards-20190411-04#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz