Jau vairākas nedēļas saspīlēta gaisotne ir Zobārstniecības poliklīnikā, kas ir viena no Liepājas Reģionālās slimnīcas nodaļām.

Ekonomisku apsvērumu dēļ slimnīca no Bāriņu ielas 11 uz poliklīnikas telpām nolēmusi pārvietot Zobu protezēšanas nodaļu. Poliklīnikā strādājošie pret to neiebilst, taču viņiem ir daudz neskaidrību, toskait vairākiem arī draudi zaudēt darbu, tāpēc kolēģus gaida ne visai draudzīgā atmosfērā.

Attiecību saasinājumi radušies pēc tam, kad Protezēšanas nodaļas vadītāja daktere Zigrīda Lejniece ieradusies poliklīnikā apskatīt telpas un kā vienu no tām izvēlējusies skaisti iekārtoto ortodontijas kabinetu. Pret to iebildusi Zobārstniecības poliklīnikas vadītāja Irēna Grundīze, kura arī pati šajā kabinetā strādā. Poliklīnikā ir pietiekami daudz brīvu, lai gan remontējamu, kabinetu. Lai palīdzētu izšķirt šo strīdu, ieradies pat Valsts zobārstniecības centra direktors Andis Paeglītis, kurš arī atzinis, ka labi iekārtoto nevajag postīt. “Es tikai domāju – mēs ņemsim tās pašas telpas, kurās savulaik jau atradās Protezēšanas nodaļa,” – tā šo izvēli komentēja Z. Lejniece.

Telpu jautājums it kā būtu atrisināts, taču Zobārstniecības poliklīnikā strādājošajiem ir daudz neskaidrību saistībā ar gaidāmajām pārmaiņām. Tāpēc uz tikšanos bija uzaicināts slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, kurš mēģināja atbildēt uz daudzajiem jautājumiem.

Viens no sāpīgākajiem ir tas, ka vairākiem darbiniekiem būs jāzaudē darbs – tie varētu būt reģistratori un saimnieciskie darbinieki, jo šādi cilvēki ir kā vienā, tā otrā iestādē. J. Bārzdiņš uzsvēra un vēlāk sarunā ar “Kurzemes Vārdu” tam piekrita arī abu iestāžu vadītājas, ka šis grūtais lēmums būs jāpieņem, viņām abām vienojoties. “Kāpēc darbs ir jāzaudē mums, ja kāds ienāk mūsu telpās?” poliklīnikā strādājošie jautā.

Tāpat viņi nesaprot, kāpēc zem viena jumta ir jāsaglabā divas iestādes, kāpēc abas nevar apvienot vienā? I. Grundīze uzskata, ka tas būtu loģiski, jo tādā gadījumā gan ienākumus, gan izdevumus rēķinātu kopā. Tikmēr Z. Lejniece domā, ka labāk ir katram par sevi – tad būšot skaidri redzams, cik kura iestāde nopelnījusi. J. Bārzdiņš skaidroja: pagaidām paliks katra par sevi, un laiks rādīs, kā būs pareizāk. Viņš uzsvēra, ka finansiālā situācija pašlaik ir bēdīga – pērn abas iestādes palikušas mīnusos. Pēc slimnīcas grāmatvedības datiem, Zobārstniecības poliklīnikai tie ir mīnus 3 tūkstoši latu un Protezēšanas nodaļai – mīnus 3,5 tūkstoši latu. Z. Lejniece tam klusējot piekrita, bet I. Grundīze gan ne: zobārstu devums ir bijis ar plusa zīmi, taču slimnīcas valdes priekšsēdētājs izskaidroja, ka negatīvs rezultāts uzrādīts, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu.

Diezgan asas diskusijas izvērsās saistībā ar to, ka Protezēšanas nodaļā diviem tur strādājošajiem ārstiem līdzi nāk 10 zobu tehniķu. “Ja reiz ir jāsamazina darbinieku skaits, kāpēc nevar sākt ar viņiem?” jautāja sapulcē sanākušie. Z. Lejniece skaidroja, ka šie cilvēki nesaņem noteiktu algu, bet strādā uz izstrādi. Un vismaz minimālā alga katram iznākot.

Īsi pirms sapulces beigām Zobārstniecības kolektīvo noskaņojumu izteica daktere Sandra Žīmante: “Vajag kādu stimulu un gandarījumu, bet tā nav.” Mēs esam noguruši no pastāvīgās spriedzes un problēmām, piebilda kāda viņas kolēģe.

Jau pēc tam, kad kolēģi bija izklīduši, Z. Lejniece sacīja: viņa cerot, ka abiem kolektīviem nenāksies strādāt kā divām naidīgām frontēm.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Tikšanās laikā Zobārstniecības poliklīnikā nekādas priecīgās sejas strādājošie nerādīja. Tas tāpēc, ka nav ne skaidrības, ne drošības par nākotni, viņi norādīja.