Trešdiena, 27. oktobris Lilita, Irita, Ita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Autoceļu zobu sāpes remdēs pamazām

Situācija ir tāda, ka pie zobārsta ejam ar 20 sāpošiem zobiem un jāizvēlas, kuru labosim pirmo. Šādu salīdzinājumu ar iespējām sakārtot valsts vietējos autoceļus Kurzemes pašvaldību vadītājiem minēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu zobu sāpes remdēs pamazām
Reģionālo un vietējo autoceļu sliktais stāvoklis kavē gan kravu, gan darbaspēka pārvietošanos. Maģistrālie autoceļi ir bīstamivelobraucējiem un gājējiem, tāpēc nākamajā plānošanas periodā ir jārisina arī veloinfrastruktūras trūkuma problēma. (Foto: Egons Zīverts)
Reģionālo un vietējo autoceļu sliktais stāvoklis kavē gan kravu, gan darbaspēka pārvietošanos. Maģistrālie autoceļi ir bīstamivelobraucējiem un gājējiem, tāpēc nākamajā plānošanas periodā ir jārisina arī veloinfrastruktūras trūkuma problēma. (Foto: Egons Zīverts)
14.10.2021 06:00

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Jau labāk ir ar reģionālajiem ceļiem, kur beidzamajos divos gados veiktās investīcijas stāvokli ievērojami uzlabojušas un jauna valsts programma pozitīvas pārmaiņas turpinās.

Kamēr vēl var vienkāršāk

“Pirmais uzdevums ir sakārtot tos ceļu posmus, kur to vēl var panākt ar vienkāršākām metodēm. Ja to neizdarīsim tuvāko divu, trīs gadu laikā, tad būs vajadzīgas pārbūves,” uzsvēra M. Lazdovskis. Definēts primārais reģionālo ceļu tīkls, ko sakārtot un uzturēt tā, lai turpmāk tas vienmēr būtu tikai labā stāvoklī.

“Centāmies citādi paskatīties uz plānošanu valsts ceļu tīklā, nevis koncentrējoties uz atsevišķiem projektiem, bet skatoties uz maršrutiem, ceļiem, kas savieno novadu centrus un valstspilsētas, nodrošina pārrobežu savienojumus, un jau šobrīd tur ir pietiekami liela satiksmes intensitāte,” viņš skaidroja.

Tā kā šī nevarētu būt vienīgā prioritāte, mēģināts definēt tādus reģionālos ceļus, kas kalpo kā alternatīvie maršruti galvenajiem ceļiem. Tā nonākts pie papildu 1488 kilometriem sekundāro investīciju posmu.

“Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir ielikts tāds rādītājs, ka puse no visiem valsts autoceļiem līdz 2030. gadam būs ar melno segumu.

Varu pateikt, cik tas maksā, – vairāk nekā divus miljardus. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet līdz šim termiņam ir palikušas skaitāmas stundas.

Skaidrs, ka, prasot valdībai divus miljardus abstraktām vajadzībām, varam nedabūt neko. Tāpēc gribam izveidot reālistisku, izskaidrojamu programmu, kuru saprātīgā termiņā līdz 2027. gadam varam veikt. 1360 kilometri ir kopējais posmu garums. Labā ziņa – gandrīz pusei jau paredzēts finansējums no valsts budžeta, ieskaitot administratīvi teritoriālās reformas programmu. Kopējās nepieciešamās investīcijas ir 358 miljoni eiro,” pastāstīja M. Lazdovskis.

Reģionālo ceļu sakārtošana Kurzemē līdz 2027. gadam. 230 km, 88,8 miljoni eiro.

“Koalīcijas sarunās par satiksmes nozari kolēģi atzina, ka šī ir vajadzīga lieta, tāpēc nauda avansā jau ir piešķirta, tie ir 57,7 miljoni 2022. gadam,” piebilda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Vajadzīgs apvedceļš

Ar vietējiem ceļiem situācija ir daudz sarežģītāka. Visu tīklu sakārtot nevarēs ne vidējā, ne ilgākā termiņā, atzīmēja M. Lazdovskis: “Daļu no šiem ceļiem mēs vairāk kā uzturēt nevarēsim. Sasniedzama ambīcija ir beidzot realizēt apņemšanos, kas bija vēl pirms iepriekšējās reformas, ka katrs pagasta centrs ir savienots ar novada centru ar melnā seguma ceļu.”

Nākamā gada budžetā šiem mērķiem atvēlēts maz – nedaudz virs sešiem miljoniem eiro. Tāpēc vietējo ceļu programmā katrā plānošanas reģionā sakārtos vienu ceļa posmu. Kurzemē jau esot viena ideja, par kuru vēl jādiskutē, tāpēc publiski tā neizskanēja.

Valsts ir ieinteresēta ceļu nodošanā pašvaldību pārziņā, līdzi dodot 1560 eiro par kilometru to uzturēšanai.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzina, ka esot ļoti ieinteresēts valsts vietējo ceļu pārņemšanā un attiecīgi dotācijās par tiem. Viņš arī aicināja rīkot mācības ceļu uzturētājiem:

“Ir svarīgi, vai greidera lāpsta ir 35 vai 40 grādu leņķī, vai arī ar to kā ar slotu šļūc. Iegūst pavisam citu rezultātu, bet valsts līdzekļi ir iztērēti līdzīgi.”

Pašvaldības vadītājs norādīja, ka patlaban ļoti daudz iedzīvotāju pārceļas no pilsētām uz laukiem. “Ja būtu ceļš, būtu daudz apbūves laukumu,” viņš teica.

Vietējo ceļu sakārtošanas plāns Dienvidkurzemē.

Reģionālo ceļu programmā iekļauts Dienvidkurzemei tik svarīgais ceļš Ilmāja–Priekule–Lietuvas robeža. “Vai būs asfalts no Ezeres līdz Grobiņai?” vaicāja A. Priedols. Reģionālam ceļam ir jābūt asfaltētam – tāda bija M. Lazdovska atbilde.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš norādīja, ka valstspilsētas interesēs ir redzēt iedzīvotāju kustību no reģiona uz Liepāju. “Kopā ar Dienvidkurzemes novadu mums vajadzīgs apvedceļš, kas bijis ieplānots jau vairākus gadu desmitus. Agrākais pilsētas negatīvais skatījums bija apzināti negatīvs, jo bija jāaizstāv pozīcijas attiecībā uz Zirņu ielu. Laiks ir mainījies,” viņš teica.

Valsts sāk atdot parādu Latvijas ceļiem

Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Beidzot ir parādījusies nauda ceļiem. Vai var teikt, ka tie kļuvuši par vienu no valdības prioritātēm?

– Izmantojot kovidapstākļus, jau pagājušajā gadā piešķīrām papildu līdzekļus ceļu remontdarbiem, šogad arī.

Apzināmies, ka mums pēc iespējas ātrāk jāizpilda tas parāds, kas bijis pret Latvijas ceļiem beidzamajos divdesmit gados. To nevar izdarīt pāris gadu laikā, bet gribam sistēmiski iet uz priekšu vispirms ar galvenajiem, tad ar reģionālajiem, pēc tam ar prioritārajiem vietējiem ceļiem. Lai nebūtu neērti no mūsu kaimiņiem, kad viņi atbrauc ciemos no Lietuvas un Igaunijas.

Vai ir ņemta vērā būvniecības izmaksu sadārdzināšanās un iespējamais darbaroku trūkums?

– Piesardzīgi pieejam ilgtermiņa plānu sagatavošanai, ņemot vērā to, cik projektu spēj īstenot mūsu būvniecības nozare. Jau šogad redzējām, ka sāk pieklibot kvalitāte. Pietrūkst ne tik daudz būvnieku, cik būvuzraugu un citu speciālistu šaurās profesijās. Tāpēc rēķināmies, cik nozare var paņemt pretī. Programmās nav ierēķināti potenciālie sadārdzinājumi.

Joprojām ir dzīva konkurence starp uzņēmumiem, piesakoties uz būvdarbiem, LVC iepirkumos vēl neredzam sadārdzinājumu, bet pieņemam, ka ar laiku tāds parādīsies un būs mazākas iespējas ietaupīt un veidot papildu projektus.

Arī mūspuses ceļos netrūka būvnieku brāķu. Vai nākamajos iepirkumos ņems vērā, kura firma ir grēcinieks, kam jāpārlabo paša būvētais?

– Apzinātu grēcinieku nav daudz, bet ir problēmas ar dubulto virsmas apstrādi. Tehnoloģija ir cimperlīga, laika apstākļi nevar būt ne par aukstu, ne par karstu, nedrīkst līt lietus. Pie mums Latvijā to no dabas prasīt ir pagrūti. Liekam būvniekiem pārstrādāt posmus, kuros dubultā virsma ir uzklāta nekvalitatīvi, nav pietiekami pieblietēta. Tas nenotiek uz valsts rēķina, būvniekam par saviem līdzekļiem ceļš ir jādabū pareizā kondīcijā.

Varbūt šis ir iemesls, kāpēc pie mums tik maz izmanto šo tehnoloģiju, kas ir lētāka nekā asfalta seguma klāšana?

– Tehnoloģija ir ļoti pieprasīta, esam to aizguvuši no Igaunijas. Vislabāk tā būtu izmantojama uz zemas intensitātes ceļiem – vietējiem vai pievedceļiem, kur tik bieži nebrauc kravas mašīnas. Ja izmantojam uz reģionāliem ceļiem, tie akmentiņi ātri tiek izrauti ārā, efekts diemžēl nav ilgtspējīgs. Tāpēc ļoti piesardzīgi izvēlamies, uz kuriem ceļu posmiem to īstenot.

Asfaltēšanai ir pavisam citas izmaksas, tā nebūtu ekonomiski pamatota uz nelieliem ceļiem.

Vietējo ceļu sakārtošanas kartē neredzēju, piemēram, Ziemupes vai Papes ceļu, par kuriem tik sen sūdzas pašvaldības un tūrisma uzņēmēji.

– Vietējo ceļu sakārtošanas programma vēl nav līdz galam izstrādāta. Iepazīstinājām Kurzemes plānošanas reģionu ar saviem priekšlikumiem, un pašvaldības var apdomāt, kādas ir pareizās prioritātes. Sagaidām viņu priekšlikumus, karte nav akmenī iecirsta.

Cik reāli ir iekļaut valsts plānā Liepājas apvedceļu?

– Cik zinu, priekšvēsture šī ceļa izveidošanai ir tāda, ka pašvaldībai ir bijušas citas prioritātes. Šodien pirmo reizi oficiāli uzzinām par to, ka tāds plāns ir.

Manuprāt, par šo jautājumu vēl jāvienojas visam Kurzemes reģionam, jāiekļauj teritorijas plānošanas dokumentos, tikai tad varam runāt par to, kā šo plānu īstenot. Kā transporta eksperts es, protams, priecājos, ka Dienvidkurzemes novads ir nonācis līdz šādam risinājumam. Jo vistaisnāk nonākt Liepājas lidostā lietuvietim ir pa šo potenciālo apvedceļu, tāpat nav jābrauc cauri Liepājai, lai no Nīcas nokļūtu Pāvilostā.

Apvedceļš, kas atslogotu Liepāju no kravas mašīnu un cita transporta tranzīta plūsmas, ir lietderīgs. Ilgtermiņa galveno ceļu plānā šis apvedceļš nav iezīmēts, bet tas var notikt.

Vietējo autoceļu nodošana pašvaldībām ir sens Satiksmes ministrijas sapnis, taču līdz reformai process bija apgrūtināts. Cik ceļi Dienvidkurzemē varētu nonākt novada pārziņā?

– Vairākus gadus mudinām pašvaldības pārņemt vietējos ceļus, neuzspiežot, tām ir tiesības izvēlēties, kurus ceļus un kādā laika nogrieznī. Redzu abpusēju saimniecisku lietderību.

Valstij ir galvenās rūpes par galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, vietējiem nekad nepietiks līdzekļu.

Pašvaldības, zinot savu saimniecību, var lētāk, ērtāk un loģiskāk uzturēt savus ceļus. Jaunajās novadu teritorijās ir pareizais brīdis paskatīties uz ceļu tīklu uzturēšanu. Sarunās ar pašvaldību vadītājiem dzirdēju atsaucību, kas varētu rezultēties konkrētos lēmumos.

Tad arī grants ceļu stāvoklis varētu uzlaboties, jo valsts tik tiešām netiek galā ar to uzturēšanu.

– Ceļu tīkls vēsturiski veidojies no kolhozu ceļiem, kuri izbūvēti pavisam citām vajadzībām. Tagad ir citāds saimniekošanas veids, apdzīvotība. Apzinos, ka visi ceļi ir vajadzīgi, bet ir tādi, kas ved uz vienu divām mājām. Šādus ceļus uzturēt būtu pašvaldības uzdevums.

Vai ceļu programmās plānoti līdzekļi arī tiltiem?

– Nesen bija Valsts kontroles revīzija par pašvaldību tiltu stāvokli, secināts, ka visur ir labi ceļu meistari, bet tiltu uzturēšanas speciālistu nav. Tilts bieži vien tiek uzskatīts par labu esam, ja segums ir līdzens, kaut gan balsti nav labākajā kvalitātē.

Ar ”Latvijas Valsts ceļu” starpniecību veicam auditus gan par mērķdotāciju izlietojumu, gan pašvaldību tiltu uzturēšanas principiem. Plānojam lielākus līdzekļus piešķirt tām pašvaldībām, kur ir vairāk sarežģītu remontējamu būvju.

Satiksmes plūsma Grobiņā kļuvusi tik intensīva, ka nav iespējams normāli izbraukt uz šoseju A9. Iedzīvotāji sunī pašvaldību, tā nevar rīkoties uz valsts ceļa, bet valsts lūgumus pēc apļa vai luksofora nedzird.

– Tas jāspriež satiksmes drošības speciālistiem. Subjektīvi skatoties, tur īsti nav vietas apļa izbūvei, kas būtu pareizākais.

Vai ir cerības uz biežākiem vilciena reisiem uz Liepāju?

– Vilcienu satiksmi uz Liepāju ierobežo dīzeļvilcienu skaits. Vienīgais racionālais variants, ko pašlaik izskatām, ir agrs rīta reiss uz Rīgu, jo vilciens pa nakti stāv Dobelē. Iespējams pagarināt nakts reisu līdz Liepājai un tad laist puspiecos no rīta atpakaļ. Tas nav pats pieprasītākais laiks. Esmu lūdzis Autotransporta direkcijai to izvērtēt.

Vai ir kāda virzība iecerei atdot Liepājas staciju pilsētai?

– Mēs ļoti gaidām Liepājas pašvaldības lēmumu šajā jautājumā. Pie stacijas darbojas arī autoosta. Būtu loģiski, ka Liepāja kā kultūras centrs un spēcīgs ekonomiskais mezgls parūpētos par vēsturisko ēku. Latvijā ir ļoti labi piemēri Cēsīs, Siguldā, nupat Ieriķos pašvaldība ir pārņēmusi stacijas ēku.

Durbes novada dome iebilda pret Ilmājas stacijas slēgšanu, un Dienvidkurzemes novada attīstības programmā tā minēta kā potenciālais mobilitātes punkts. Vai ir cerības staciju saglabāt?

– Kurzemes reģionam ir jāvienojas par mobilitātes plānu. Kad tas būs apstiprināts, var nākt pie valsts un runāt. Neesam ieinteresēti atvērt mobilitātes punktu tukšā vietā, jārunā par savienojamību ar citām pašvaldībām, apdzīvotām vietām.

Kāda ir valsts pozīcija, skatoties uz Liepājas ambiciozo plānu būvēt ceļa pārvadu un pagarināt tramvaja līnijas?

– Ar pilsētas vadību to esam pārrunājuši vairākkārt. Labi, ka tas ietverts ilgtermiņa redzējumā, kopīgi meklēsim līdzekļus. Tramvaja attīstības plānam ir laba nākotne arī CO2 izmešu samazināšanā.

Vai Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sāk samierināties ar to, ka pēc pāris gadiem tiks mainīts ostas pārvaldības modelis?

– Domāju, ka pagaidām esam palikuši katrs pie sava viedokļa, kā labāk būtu jāorganizē ostas saimniecība. Ar zināmām bažām sekoju līdzi LSEZ pārvaldes finansiālajam stāvoklim un ambiciozajai izdevumu programmai, kāda ir, lai piesaistītu investīcijas. Ieņēmumi nesedz izdevumus, īpaši tos, kas paredzēti nākotnei. Valsts kase jau ir aizdevusi līdzekļus. No ministrijas puses sekojam, lai LSEZ pārvalde strādātu vismaz pa nullēm, ja ne ar peļņu. Joprojām uzskatu, ka profesionāla LSEZ pārvalde būtu ieguvums Liepājas pilsētai.

Kā vērtējat iespējas aviācijas nozarei atgūties no pandēmijas sekām?

– Aviācija kopā ar viesmīlību ir visvairāk cietušās nozares, un arī atkopšanās notiek lēnāk. Esam ļoti piesardzīgi ceļotāji, kas plāno tikai mēnesi uz priekšu, jo epidemioloģiskā situācija mainās. Labākā gadījumā pie 2019. gada situācijas varētu nonākt 2023. gadā. Tas attiecas arī uz Liepājas lidostu, jo lidojumi uz Rīgu ir atlikti līdz nākamajai vasaras sezonai. Tāpēc svarīgi skatīties ne tikai uz regulārajiem reisiem, bet uz jebkuru cita veida komerciālo darbību – pilotu skolu, biznesa aviāciju un remonta pakalpojumiem.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz