Jau labāk ir ar reģionālajiem ceļiem, kur beidzamajos divos gados veiktās investīcijas stāvokli ievērojami uzlabojušas un jauna valsts programma pozitīvas pārmaiņas turpinās.

Kamēr vēl var vienkāršāk

“Pirmais uzdevums ir sakārtot tos ceļu posmus, kur to vēl var panākt ar vienkāršākām metodēm. Ja to neizdarīsim tuvāko divu, trīs gadu laikā, tad būs vajadzīgas pārbūves,” uzsvēra M. Lazdovskis. Definēts primārais reģionālo ceļu tīkls, ko sakārtot un uzturēt tā, lai turpmāk tas vienmēr būtu tikai labā stāvoklī.

“Centāmies citādi paskatīties uz plānošanu valsts ceļu tīklā, nevis koncentrējoties uz atsevišķiem projektiem, bet skatoties uz maršrutiem, ceļiem, kas savieno novadu centrus un valstspilsētas, nodrošina pārrobežu savienojumus, un jau šobrīd tur ir pietiekami liela satiksmes intensitāte,” viņš skaidroja.

Tā kā šī nevarētu būt vienīgā prioritāte, mēģināts definēt tādus reģionālos ceļus, kas kalpo kā alternatīvie maršruti galvenajiem ceļiem. Tā nonākts pie papildu 1488 kilometriem sekundāro investīciju posmu.

“Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir ielikts tāds rādītājs, ka puse no visiem valsts autoceļiem līdz 2030. gadam būs ar melno segumu.

Varu pateikt, cik tas maksā, – vairāk nekā divus miljardus. Varbūt nedaudz pārspīlēju, bet līdz šim termiņam ir palikušas skaitāmas stundas.

Skaidrs, ka, prasot valdībai divus miljardus abstraktām vajadzībām, varam nedabūt neko. Tāpēc gribam izveidot reālistisku, izskaidrojamu programmu, kuru saprātīgā termiņā līdz 2027. gadam varam veikt. 1360 kilometri ir kopējais posmu garums. Labā ziņa – gandrīz pusei jau paredzēts finansējums no valsts budžeta, ieskaitot administratīvi teritoriālās reformas programmu. Kopējās nepieciešamās investīcijas ir 358 miljoni eiro,” pastāstīja M. Lazdovskis.

“Koalīcijas sarunās par satiksmes nozari kolēģi atzina, ka šī ir vajadzīga lieta, tāpēc nauda avansā jau ir piešķirta, tie ir 57,7 miljoni 2022. gadam,” piebilda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Vajadzīgs apvedceļš

Ar vietējiem ceļiem situācija ir daudz sarežģītāka. Visu tīklu sakārtot nevarēs ne vidējā, ne ilgākā termiņā, atzīmēja M. Lazdovskis: “Daļu no šiem ceļiem mēs vairāk kā uzturēt nevarēsim. Sasniedzama ambīcija ir beidzot realizēt apņemšanos, kas bija vēl pirms iepriekšējās reformas, ka katrs pagasta centrs ir savienots ar novada centru ar melnā seguma ceļu.”

Nākamā gada budžetā šiem mērķiem atvēlēts maz – nedaudz virs sešiem miljoniem eiro. Tāpēc vietējo ceļu programmā katrā plānošanas reģionā sakārtos vienu ceļa posmu. Kurzemē jau esot viena ideja, par kuru vēl jādiskutē, tāpēc publiski tā neizskanēja.

Valsts ir ieinteresēta ceļu nodošanā pašvaldību pārziņā, līdzi dodot 1560 eiro par kilometru to uzturēšanai.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzina, ka esot ļoti ieinteresēts valsts vietējo ceļu pārņemšanā un attiecīgi dotācijās par tiem. Viņš arī aicināja rīkot mācības ceļu uzturētājiem:

“Ir svarīgi, vai greidera lāpsta ir 35 vai 40 grādu leņķī, vai arī ar to kā ar slotu šļūc. Iegūst pavisam citu rezultātu, bet valsts līdzekļi ir iztērēti līdzīgi.”

Pašvaldības vadītājs norādīja, ka patlaban ļoti daudz iedzīvotāju pārceļas no pilsētām uz laukiem. “Ja būtu ceļš, būtu daudz apbūves laukumu,” viņš teica.

Reģionālo ceļu programmā iekļauts Dienvidkurzemei tik svarīgais ceļš Ilmāja–Priekule–Lietuvas robeža. “Vai būs asfalts no Ezeres līdz Grobiņai?” vaicāja A. Priedols. Reģionālam ceļam ir jābūt asfaltētam – tāda bija M. Lazdovska atbilde.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš norādīja, ka valstspilsētas interesēs ir redzēt iedzīvotāju kustību no reģiona uz Liepāju. “Kopā ar Dienvidkurzemes novadu mums vajadzīgs apvedceļš, kas bijis ieplānots jau vairākus gadu desmitus. Agrākais pilsētas negatīvais skatījums bija apzināti negatīvs, jo bija jāaizstāv pozīcijas attiecībā uz Zirņu ielu. Laiks ir mainījies,” viņš teica.

Valsts sāk atdot parādu Latvijas ceļiem

Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

– Beidzot ir parādījusies nauda ceļiem. Vai var teikt, ka tie kļuvuši par vienu no valdības prioritātēm?

– Izmantojot kovidapstākļus, jau pagājušajā gadā piešķīrām papildu līdzekļus ceļu remontdarbiem, šogad arī.

Apzināmies, ka mums pēc iespējas ātrāk jāizpilda tas parāds, kas bijis pret Latvijas ceļiem beidzamajos divdesmit gados. To nevar izdarīt pāris gadu laikā, bet gribam sistēmiski iet uz priekšu vispirms ar galvenajiem, tad ar reģionālajiem, pēc tam ar prioritārajiem vietējiem ceļiem. Lai nebūtu neērti no mūsu kaimiņiem, kad viņi atbrauc ciemos no Lietuvas un Igaunijas.

– Vai ir ņemta vērā būvniecības izmaksu sadārdzināšanās un iespējamais darbaroku trūkums?

– Piesardzīgi pieejam ilgtermiņa plānu sagatavošanai, ņemot vērā to, cik projektu spēj īstenot mūsu būvniecības nozare. Jau šogad redzējām, ka sāk pieklibot kvalitāte. Pietrūkst ne tik daudz būvnieku, cik būvuzraugu un citu speciālistu šaurās profesijās. Tāpēc rēķināmies, cik nozare var paņemt pretī. Programmās nav ierēķināti potenciālie sadārdzinājumi.

Joprojām ir dzīva konkurence starp uzņēmumiem, piesakoties uz būvdarbiem, LVC iepirkumos vēl neredzam sadārdzinājumu, bet pieņemam, ka ar laiku tāds parādīsies un būs mazākas iespējas ietaupīt un veidot papildu projektus.

– Arī mūspuses ceļos netrūka būvnieku brāķu. Vai nākamajos iepirkumos ņems vērā, kura firma ir grēcinieks, kam jāpārlabo paša būvētais?

– Apzinātu grēcinieku nav daudz, bet ir problēmas ar dubulto virsmas apstrādi. Tehnoloģija ir cimperlīga, laika apstākļi nevar būt ne par aukstu, ne par karstu, nedrīkst līt lietus. Pie mums Latvijā to no dabas prasīt ir pagrūti. Liekam būvniekiem pārstrādāt posmus, kuros dubultā virsma ir uzklāta nekvalitatīvi, nav pietiekami pieblietēta. Tas nenotiek uz valsts rēķina, būvniekam par saviem līdzekļiem ceļš ir jādabū pareizā kondīcijā.

– Varbūt šis ir iemesls, kāpēc pie mums tik maz izmanto šo tehnoloģiju, kas ir lētāka nekā asfalta seguma klāšana?

– Tehnoloģija ir ļoti pieprasīta, esam to aizguvuši no Igaunijas. Vislabāk tā būtu izmantojama uz zemas intensitātes ceļiem – vietējiem vai pievedceļiem, kur tik bieži nebrauc kravas mašīnas. Ja izmantojam uz reģionāliem ceļiem, tie akmentiņi ātri tiek izrauti ārā, efekts diemžēl nav ilgtspējīgs. Tāpēc ļoti piesardzīgi izvēlamies, uz kuriem ceļu posmiem to īstenot.

Asfaltēšanai ir pavisam citas izmaksas, tā nebūtu ekonomiski pamatota uz nelieliem ceļiem.

– Vietējo ceļu sakārtošanas kartē neredzēju, piemēram, Ziemupes vai Papes ceļu, par kuriem tik sen sūdzas pašvaldības un tūrisma uzņēmēji.

– Vietējo ceļu sakārtošanas programma vēl nav līdz galam izstrādāta. Iepazīstinājām Kurzemes plānošanas reģionu ar saviem priekšlikumiem, un pašvaldības var apdomāt, kādas ir pareizās prioritātes. Sagaidām viņu priekšlikumus, karte nav akmenī iecirsta.

– Cik reāli ir iekļaut valsts plānā Liepājas apvedceļu?

– Cik zinu, priekšvēsture šī ceļa izveidošanai ir tāda, ka pašvaldībai ir bijušas citas prioritātes. Šodien pirmo reizi oficiāli uzzinām par to, ka tāds plāns ir.

Manuprāt, par šo jautājumu vēl jāvienojas visam Kurzemes reģionam, jāiekļauj teritorijas plānošanas dokumentos, tikai tad varam runāt par to, kā šo plānu īstenot. Kā transporta eksperts es, protams, priecājos, ka Dienvidkurzemes novads ir nonācis līdz šādam risinājumam. Jo vistaisnāk nonākt Liepājas lidostā lietuvietim ir pa šo potenciālo apvedceļu, tāpat nav jābrauc cauri Liepājai, lai no Nīcas nokļūtu Pāvilostā.

Apvedceļš, kas atslogotu Liepāju no kravas mašīnu un cita transporta tranzīta plūsmas, ir lietderīgs. Ilgtermiņa galveno ceļu plānā šis apvedceļš nav iezīmēts, bet tas var notikt.

– Vietējo autoceļu nodošana pašvaldībām ir sens Satiksmes ministrijas sapnis, taču līdz reformai process bija apgrūtināts. Cik ceļi Dienvidkurzemē varētu nonākt novada pārziņā?

– Vairākus gadus mudinām pašvaldības pārņemt vietējos ceļus, neuzspiežot, tām ir tiesības izvēlēties, kurus ceļus un kādā laika nogrieznī. Redzu abpusēju saimniecisku lietderību.

Valstij ir galvenās rūpes par galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, vietējiem nekad nepietiks līdzekļu.

Pašvaldības, zinot savu saimniecību, var lētāk, ērtāk un loģiskāk uzturēt savus ceļus. Jaunajās novadu teritorijās ir pareizais brīdis paskatīties uz ceļu tīklu uzturēšanu. Sarunās ar pašvaldību vadītājiem dzirdēju atsaucību, kas varētu rezultēties konkrētos lēmumos.

– Tad arī grants ceļu stāvoklis varētu uzlaboties, jo valsts tik tiešām netiek galā ar to uzturēšanu.

– Ceļu tīkls vēsturiski veidojies no kolhozu ceļiem, kuri izbūvēti pavisam citām vajadzībām. Tagad ir citāds saimniekošanas veids, apdzīvotība. Apzinos, ka visi ceļi ir vajadzīgi, bet ir tādi, kas ved uz vienu divām mājām. Šādus ceļus uzturēt būtu pašvaldības uzdevums.

– Vai ceļu programmās plānoti līdzekļi arī tiltiem?

– Nesen bija Valsts kontroles revīzija par pašvaldību tiltu stāvokli, secināts, ka visur ir labi ceļu meistari, bet tiltu uzturēšanas speciālistu nav. Tilts bieži vien tiek uzskatīts par labu esam, ja segums ir līdzens, kaut gan balsti nav labākajā kvalitātē.

Ar ”Latvijas Valsts ceļu” starpniecību veicam auditus gan par mērķdotāciju izlietojumu, gan pašvaldību tiltu uzturēšanas principiem. Plānojam lielākus līdzekļus piešķirt tām pašvaldībām, kur ir vairāk sarežģītu remontējamu būvju.

– Satiksmes plūsma Grobiņā kļuvusi tik intensīva, ka nav iespējams normāli izbraukt uz šoseju A9. Iedzīvotāji sunī pašvaldību, tā nevar rīkoties uz valsts ceļa, bet valsts lūgumus pēc apļa vai luksofora nedzird.

– Tas jāspriež satiksmes drošības speciālistiem. Subjektīvi skatoties, tur īsti nav vietas apļa izbūvei, kas būtu pareizākais.

– Vai ir cerības uz biežākiem vilciena reisiem uz Liepāju?

– Vilcienu satiksmi uz Liepāju ierobežo dīzeļvilcienu skaits. Vienīgais racionālais variants, ko pašlaik izskatām, ir agrs rīta reiss uz Rīgu, jo vilciens pa nakti stāv Dobelē. Iespējams pagarināt nakts reisu līdz Liepājai un tad laist puspiecos no rīta atpakaļ. Tas nav pats pieprasītākais laiks. Esmu lūdzis Autotransporta direkcijai to izvērtēt.

– Vai ir kāda virzība iecerei atdot Liepājas staciju pilsētai?

– Mēs ļoti gaidām Liepājas pašvaldības lēmumu šajā jautājumā. Pie stacijas darbojas arī autoosta. Būtu loģiski, ka Liepāja kā kultūras centrs un spēcīgs ekonomiskais mezgls parūpētos par vēsturisko ēku. Latvijā ir ļoti labi piemēri Cēsīs, Siguldā, nupat Ieriķos pašvaldība ir pārņēmusi stacijas ēku.

– Durbes novada dome iebilda pret Ilmājas stacijas slēgšanu, un Dienvidkurzemes novada attīstības programmā tā minēta kā potenciālais mobilitātes punkts. Vai ir cerības staciju saglabāt?

– Kurzemes reģionam ir jāvienojas par mobilitātes plānu. Kad tas būs apstiprināts, var nākt pie valsts un runāt. Neesam ieinteresēti atvērt mobilitātes punktu tukšā vietā, jārunā par savienojamību ar citām pašvaldībām, apdzīvotām vietām.

– Kāda ir valsts pozīcija, skatoties uz Liepājas ambiciozo plānu būvēt ceļa pārvadu un pagarināt tramvaja līnijas?

– Ar pilsētas vadību to esam pārrunājuši vairākkārt. Labi, ka tas ietverts ilgtermiņa redzējumā, kopīgi meklēsim līdzekļus. Tramvaja attīstības plānam ir laba nākotne arī CO2 izmešu samazināšanā.

– Vai Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sāk samierināties ar to, ka pēc pāris gadiem tiks mainīts ostas pārvaldības modelis?

– Domāju, ka pagaidām esam palikuši katrs pie sava viedokļa, kā labāk būtu jāorganizē ostas saimniecība. Ar zināmām bažām sekoju līdzi LSEZ pārvaldes finansiālajam stāvoklim un ambiciozajai izdevumu programmai, kāda ir, lai piesaistītu investīcijas. Ieņēmumi nesedz izdevumus, īpaši tos, kas paredzēti nākotnei. Valsts kase jau ir aizdevusi līdzekļus. No ministrijas puses sekojam, lai LSEZ pārvalde strādātu vismaz pa nullēm, ja ne ar peļņu. Joprojām uzskatu, ka profesionāla LSEZ pārvalde būtu ieguvums Liepājas pilsētai.

– Kā vērtējat iespējas aviācijas nozarei atgūties no pandēmijas sekām?

– Aviācija kopā ar viesmīlību ir visvairāk cietušās nozares, un arī atkopšanās notiek lēnāk. Esam ļoti piesardzīgi ceļotāji, kas plāno tikai mēnesi uz priekšu, jo epidemioloģiskā situācija mainās. Labākā gadījumā pie 2019. gada situācijas varētu nonākt 2023. gadā. Tas attiecas arī uz Liepājas lidostu, jo lidojumi uz Rīgu ir atlikti līdz nākamajai vasaras sezonai. Tāpēc svarīgi skatīties ne tikai uz regulārajiem reisiem, bet uz jebkuru cita veida komerciālo darbību – pilotu skolu, biznesa aviāciju un remonta pakalpojumiem.