Liela daļa liepājnieku jau ir paspējuši iegādāties jaunāko, nu jau trešo, žurnālu “Liepājas Vēstules”. Daudzi no viņiem to sauc par saldēdienu, ko izlasīt tad, kad paveikti dienas darbi un var ļauties vakara mieram, citi saka – tā ir kā pastaiga pa Liepāju un satikšanās ar cilvēkiem, ar kuriem citkārt neparunātos.

Liepājas Reģionālās slimnīcas Ķirurģijas nodaļas virsmāsa Marita Šteingolde atzīstas, ka iepriekšējos divus žurnālus nav iegādājusies, taču tagad, kad gandrīz izlasījusi jau visu trešo numuru, ļoti gribētu tikt arī pie pirmajiem diviem. “Man tas ir kā saldēdiens,” viņa saka. Kaut vai par kāzu tradīcijām vai dzīvesstāsti par to, kā liktenis pārbaudījis cilvēku mīlestību cauri gadiem. Un Marita vēl piebilst: “Es esmu lepna par to, ka Liepāja ir pirmā pilsēta Latvijā, kas izdevusi savu žurnālu.”

Daktere Anna Krilova lietišķi piebilst: “Nevajag to izdot pārāk bieži. Četras reizes gadā, kā esat to iecerējuši veidot, arī pietiek, lai darbā aizņemti cilvēki paspētu visu izlasīt.” Viņa visus trīs “Liepājas Vēstuļu” numurus nosūtījusi arī uz Izraēlu savai bijušajai kolēģei ārstei Guntai Ošmjanskai. A. Krilova vēl piebilst, ka nākamajos numuros viņa labprāt lasītu par mākslu, arī par mūsu Liepājas teātra bijušajiem slavenajiem aktieriem un daudz ko citu.

Grobiņnieks, skolotājs un gids Egils Jucevičs smejas, ka viņu Liepājas vēsture interesē kopš mammas piena laikiem. “Es esmu dzimis velnciemietis, bet kļuvis par grobiņnieku, taču tas manu interesi par Liepāju nav mazinājis,” viņš saka. “Pēdējā numurā visvairāk man patika vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa vērtējums par Karostas pērlēm. Un patika tieši tāpēc, ka autors ir izcēlis saulītē personas, kas ar šo vietu ir bijušas cieši saistītas, taču ne tik populāras kā visas citas jau daudzreiz piesauktās un cildinātās.” Viņa ieteikums žurnāla veidotājiem ir pastaigāt pa Liepāja ielām un rādīt tās no vēsturiskā, arhitektoniskā un arī cilvēku skatījuma.

Uzņēmējs Jānis Gulbis atzīstas, ka viņam “Liepājas Vēstulēs” vislabāk patīk tieši intervijas ar Liepājā populāriem cilvēkiem, kurus varam savā ziņā saukt arī par mūsu pilsētas leģendām. “Kaut vai šajā žurnālā tā bija daktere Edīte Meldrāja,” viņš saka.

Liepājas tiesas Krimināllietu kancelejas vadītāja Larisa Pevko ir izlasījusi visus trīs līdz šim iznākušos žurnālus. “Pēdējās “Liepājas Vēstulēs” es pirmo izlasīju interviju ar bērnu ārsti Edīti Meldrāju,” stāsta Larisa. “Viņa savulaik ir izglābusi arī manu bērnu, un par to es dakterei joprojām esmu no sirds pateicīga.” Larisa ir pārliecināta, ka katrs liepājnieks šajā žurnālā var atrast kaut ko tādu, kas viņu interesē. Larisa vēl paslavē žurnāla formātu. “Man nepatīk ne liela izmēra avīzes, ne žurnāli, bet šis ir tieši tāds, ko gan viegli paņemt rokās, gan arī viegli ielikt somiņā,” viņa saka.

“Liepājas Vēstules” ir nopērkamas visās preses izdevumu tirdzniecības vietās. Taču netrūkst cilvēku, kas tagad vēlētos izlasīt arī iepriekšējos žurnāla numurus. Diemžēl pirmais numurs jau ir izpārdots, taču otro vēl var nopirkt abonēšanas centrā “Kurzemes Vārds”, Zivju ielā 5. Šogad novembra vidū iznāks pēdējais, ceturtais šā gada žurnāls “Liepājas Vēstules”. Arī nākamgad ir paredzēts izdot četrus numurus. Iepriecinoša ziņa ir tā, ka nākamajam gadam žurnālu varēs arī abonēt.

Kristīne Pastore

“Kurzemes Vārds”