Piektdien, 2. novembrī, domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš tikās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, lai pārrunātu iespējamos grozījumus Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus, tostarp Liepājas ezeru, informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

Sarunās piedalījās arī Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis un Liepājas ezera zvejnieki un makšķernieki.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju izdiskutēt šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

“Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem”, sarunā sacīja Dzintars Kudums.

“Pašvaldībām vajadzētu pašām būt noteicējām par sava ezera pārvaldīšanu. Vienoti noteikumi visā Latvijā neder, jo tās problēmas, kādas ir Nīcā vai Grobiņā, nav Liepājā. Tāpat Liepājas ezerā ir savādāki bioloģiskie ritmi kā Rāznas ezerā,” diskutējot par grozījumiem likumā izteica zvejnieks Jānis Kokainis.

Šim viedoklim piekrita arī Dz. Kudums, sakot, ka savu ūdenskrātuvju apsaimniekošana jāatstāj pašvaldības spriešanā un valsts iejaukšanās pašvaldības darbā būtu jāatstāj minimālā līmenī.

Par termina “rūpnieciskā zveja” aizvietošanu ar terminu “komerczveja” nevienam klātesošajam nebija iebildumu, jo tas nemainot lietas būtību.

Par ierosinājumu – sestdienās un svētdienās izņemt tīklus – gan zvejnieki, gan makšķernieki bija pret. Arī ierosinājums – likvidēt pašpatēriņa zveju – neguva atbalstu.

Zvejnieki un makšķernieki rosināja Dz. Kudumu samazināt murdu sētu garumu, pastiprināt kontroli un izvērtēt dabas lieguma ietekmi uz ezera aizaugšanu, tomēr kā atzina pats Dzintars Kudums, šie jautājumi tiešā mērā neattiecas uz izmaiņām Zvejniecības likumā, tomēr šie viedokļi ir vērā ņemami.

Nobeigumā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs izteica gandarījumu, ka sanācis tik liels skaits makšķernieku un zvejnieku, kuri ir ieinteresēti likuma grozījumos. Dz. Kudums izteica gatavību arī turpmāk sadarboties ar katru pašvaldību, respektējot tās viedokļus.