Uzzinot, kur Aivis Kleinhofs-Prūsis mācās, daži pārsteigumā iesaucas: “Ārprāts, tur taču ir jāšuj!” Bet citi, dzirdot, kas viņš dienās būs, atzīst: “Tā ir ļoti interesanta profesija!” Liepājas Mākslas vidusskolas Apģērba dizaina nodaļas 18 gadu veco studentu neietekmē ne labie, ne sliktie vārdi par viņa izvēli.

Viņš klausa savai sirdsbalsij un dara to, kas vislabāk patīk un padodas.

Vienīgais puisis Apģērba dizaina nodaļā

Pabeidzis devīto klasi, Liepājas 8. vidusskolas skolnieks skaidri zināja, uz kuru skolu dosies tālāk – Liepājas Mākslas vidusskolu. Jau pamatskolā viņš atklāja savu zīmēšanas talantu, ko, piepalīdzot amata mācības skolotājam Jānim Rudzītim, slīpēja gan stundās, gan pēc skolas. “Es biju izdomājis iet uz Mākslas vidusskolu, bet nezināju, ko tieši izvēlēties, jo šī mācību iestāde piedāvā dažādas specialitātes,” saka Aivis. Jaunietis gāja no viena Mākslas vidusskolas pedagoga pie cita, līdz nonāca pie Normunda Vamža, kura stāstījums par savu vadīto Apģērba dizaina nodaļu tik ļoti sajūsmināja Aivi, ka viņš saviem meklējumiem uzreiz pielika punktu.

Sākums Mākslas vidusskolā nebija viegls. Jau visai ātri Aivis saprata, ka šajā skolā ar savu zīmēšanas prasmi vien izlīdzēties nevarēs, ka būs jāapgūst vēl daudz kas cits, arī tas, kas tajā brīdī ne visai interesēja. “Apģērba nodaļā, protams, ir jāšuj, ko es nekad iepriekš nebiju darījis. Sākumā man šķita: tas taču ir ļoti viegli! Bet tā nav,” secinājis Aivis. Lai arī laika gaitā auga meistarība, auga arī prasības pret audzēkņiem. Līdz ar to Mākslas vidusskolas studentiem mācības nav nekāda pastaiga rožu dārzā, bet smags darbs četru gadu garumā. Ne velti liela daļa izstājas no mācību iestādes. Iztur talantīgākie, pacietīgākie, uzņēmīgākie, tie, kas skaidri zina savu mērķi un nepadodas grūtībām. Aivi var pieskaitīt viņiem.

Viņš no visiem četriem Apģērba dizaina nodaļas kursu audzēkņiem ir vienīgais puisis. Taču tāpēc nebūt nejūtas neomulīgi: “Kad mācījos pamatskolā, apmeklēju bērnu mūzikas skola, kur praktiski arī bija tikai meitenes. Tā kā esmu jau pieradis pie sieviešu kompānijām un jūtos labi.”

Noderēja Glāzgovā iemācītais

Pirms iestāšanās Mākslas vidusskolā, N. Vamzis savam sarunu biedram stāstīja, ka audzēkņi piedalās dažādos pasākumos un viņiem ir iespēja gūt papildu pieredzi ārzemēs. Viņš nemeloja. Aivim patiesi ir iespēja piedalīties modes skatēs. Viņa darinātos tērpus varēja novērtēt festivālā “Baltic Beach Party 2008”, kur liepājnieki sacentās ar sava vecuma aroda brāļiem no citām pilsētām. Aivja kurss ar saviem tērpiem ieguva trešo vietu. Vēl viņa darbi bija skatāmi Mākslas vidusskolas rīkotajās ikgadējās modes skatēs “Zelta griezums”, kā arī izstādē “Intertekstils Balticum” Rīgā.

Pēdējos gadus Mākslas vidusskola sadarbojas ar modeļu aģentūru “T.Models”. Garkājainās skaistules Mākslas vidusskolas studentu tērpus demonstrējušas gan aģentūras pasākumos, gan modes skatēs tirdzniecības centros “Kurzeme” un “Baata”. Un to viņas darījušas ar lielu prieku, jo ir sajūsmā par jauno dizaineru tērpiem, un ne viena vien to vēlas un arī iegūst savā īpašumā. Taču ne tikai modeles izsaka atzinību, Aivis dzirdējis komplimentus arī no apmeklētājiem, kas ieradušies vērot tērpu prezentācijas.

Vienā no pēdējām skatēm – “Fashion Reaction”, kas notika viesnīcā “Promenade Hotel”, jaunajiem talantiem bija jārāda kostīmi dendija stilā. Te nu Aivis varēja likt lietā savas Glāzgovā iegūtās iemaņas cepuru izgatavošanā. Šī galvas rota, kā zināms, piestāv dendija stilam.

Šūšana, protams, ir laba un interesanta lieta. Taču tā nav Aivja lielākā aizraušanās. “Visvairāk man patīk kompozīcija. Mums uz planšetēm ir jāliek savi zīmējumi. Sākumā tas bija jādara ar rokām, bet tagad jau varam izmantot datoru. Uzskicējam, ieskanējam un veidojam dažādus fonus. Tas man liekas visinteresantākais darbs, te var radoši izpausties,” pamato Aivis.

Gatavs grūtai cīņai

3. kursa studentam praktiski nav brīva laika, jo ir gan daudz jāmācās, jāapgūst vidusskolas priekšmeti, gan jāizgatavo dažādi darbi. Taču viņš par to nebēdā. Viņam tas viss patīk, un viņš zina, ka iegūtās zināšanas veidos pamatu turpmākajai karjerai. “Es gribētu darbu, kas būtu saistīts ar apģērba dizainu vai datorgrafiku,” savas vēlmes atklāj Aivis. Viņš ir interesējies, kur pēc Mākslas vidusskolas beigšanas varētu turpināt mācības, un secinājis, ka Latvijas augstskolas nepiedāvā neko tādu, kas interesētu un palīdzētu īstenot viņa mērķus. Tāpēc viņš lūkojas citzemju virzienā.

Aivis zina teikt, ka mūsu valstī modes dizaineri nav pieprasīta profesija, tāpēc lielākā daļa meklē iespējas darboties ārzemēs. Liepājnieks apsver, ka, visticamāk, arī viņa darba gaitas sāksies tur. Taču viņš gribētu savu uzņēmumu atvērt arī Latvijā.

Bet, runājot par nākotni, Aivis nebūt nelidinās sapņos, neceļ gaisa pilis. Pedagogi savus audzēkņus ir brīdinājuši, ka viņiem būs smagi jo smagi jāstrādā, lai ko sasniegtu. Viņš ar to rēķinās. Un ir gatavs grūtajam izaicinājumam. Aivim piemīt ne tikai talants, bet arī rakstura īpašības, bez kurām šīs profesijas ļaudis nevar iztikt, – pacietība un komunikabilitāte.

Inita Gūtmane,

Aivis Glāzgovā iemācījās izgatavot cepures. Tagad ar tām var izdaiļot gan savu, gan meiteņu galvas.